Septembris visā Latvijā tradicionāli ir Dzejas dienu mēnesis. 28. septembra pēcpusdienā Vestienas bibliotēka aicināja klausītājus uz dzejas stundu.
Mūsu pasākuma moto: „Un nevajag nemaz tik daudz -/ Pavisam maz,/ Pavisam nieku,/ Lai mirdzošs mirklis nestu prieku!"
Dzejnieku Latvijā ir daudz, bet šoreiz, lūkojoties novadnieku virzienā, skats aizķērās pie Ulda Ausekļa vārda. Dzejnieks dzimis 1941. gada 30. oktobrī Madonas rajona Mētrienas pagasta „Ataugās", 1942. gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Ļaudonas pagastā. Uldis Auseklis pats par Madonas pusi teic: „… kad visapkārt lokiem/ miestiņi mazi un klusi,/ tad var Madona dziedāt un dancot,/ cepuri mākoņos uzmetusi."
Šķiet, ka tāds mīļš miestiņš dzejniekam ir arī Vestiena, no kurienes „bij krustceļu krodziņā ieklīdusi slaida Vestienas vārna…" vai „… dāvā Vestiena šo rudo vesti un Miķelīšus tur vēl piesprauž klāt…". Un kur tad vēl populārais runcis Francis, kurš, kā pats dzejnieks saka: „Tā nu ir sanācis, ka runcis Francis sēd Vestienas kalnā un ūsas mērc vakara rietā."
Uldi Ausekli gribas saukt par gaismas dzejnieku – to brīnišķīgi varēja izbaudīt Vestienas pamatskolas audzēkņu un amatierteātra „Aušas" priekšnesumos. Lai daudz, daudz iedvesmas brīžu un prieks lutināt savus lasītājus!