Madonas novada pašvaldības domes sēdē vakar, 31. maijā uz spraigas diskusijas fona, kas ilga teju stundu, deputātu viedokļiem daloties, tika nolemts neiecelt Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāja amatā nevienu no finālistiem – Vladimiru Kišņakovu vai Mārtiņu Bogdanu, tā vietā tika noteikts, ka ar šā gada 1. jūliju Bērzaunes pagasta un Mārcienas pagasta pārvalžu vadību veic viens vadītājs, tas nozīmē, ka abus pagastus vada līdzšinējais Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Lācis, kas, Inārai Mālniecei dodoties pelnītā atpūtā, tika iecelts par Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju.
Ziņojot par jautājumu, pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts norādīja, ka, gan iepazīstoties ar pretendentu redzējumu, gan vērtējot viņu uzstāšanos, tiekoties ar iedzīvotājiem Mārcienas kultūras namā 22. maijā, neviens no kandidātiem neradīja pārliecību par pilnīgu atbilstību pārvaldes vadītāja amatam.
– Ņemot vērā to, ka Mārcienas pagasta pārvaldes padotībā pēc sākumskolas slēgšanas paliks tikai viena iestāde – pansionāts – un divas struktūrvienības (kultūras nams un bibliotēka), kā arī to, ka Mārcienas katlumāju līdz apkures sezonas sākumam plānots nodot SIA „Bērzaunes komunālais uzņēmums", ierosinu veikt grozījumus novada izpildvaras struktūrā un noteikt, ka Bērzaunes un Mārcienas pagasta pārvaldes vada viens vadītājs, – sēdē rosināja Āris Vilšķērsts.
Šis priekšlikums sēdē radīja lavīnas efektu, kas deputātus, kaut arī visi apgalvoja, ka principiālu iebilžu nav, sašķēla vairākās frakcijās. Deputāts Andris Dombrovskis piedāvāja neapstāties tikai ar šiem diviem pagastiem un turpmākajās domes sēdēs izstrādāt plānu, kādā veidā tiek īstenots līdzīgs process pārējos novada pagastos, nosaucot arī konkrētus pagastus, kuru vadību spētu apvienot. Viņa viedokli atbalstīja arī Rihards Saulītis un Ivars Miķelsons, otrajam gan aicinot šobrīd neminēt nedz konkrētus pagastus, nedz pārvalžu vadītājus, kurus pārmaiņas varētu skart.
Deputāts Andrejs Ceļapīters minēja, ka balsos pret lēmumprojektu, jo uzskata, ka vispirms nepieciešams izstrādāt pārvalžu pārvaldības modeli, sakārtot sistēmu un tad to vienlaicīgi ieviest, nevis katru gadījumu skatīt atrauti.
– Neiebilstu pret reformu, taču neatbalstu nesakarīgu, nesistēmisku rīcību, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Ivars Miķelsons, piekrītot tam, ka sistēmiskums ir nepieciešams, kā salīdzinājumu tam, ka dažkārt nepieciešami pirmie paraugi, minēja īpašumu uzturēšanas nodaļu izveidi. Sākotnēji tādas tika izveidotas Barkavas un Liezēres pagastā, bet vēlāk uz šo labo piemēru bāzes process noritēja arī pārējās pārvaldēs. Ar vienotu vadītāju noteikšanu vairākām pārvaldēm varētu būt līdzīgi, un līdz gada beigām veikt izvērtējumu tam, kā šāds modelis darbojas, veidot sistēmu, uz kuras bāzes jau veikt plašākas izmaiņas.
Andris Sakne, kas bija viens no tiem deputātiem, kuri apmeklēja tikšanos ar pārvaldes vadītāja amata pretendentiem Mārcienā, norādīja, ka viņam esot patikusi Vladimira Kišņakova uzstāšanās, kā arī viņa redzējums par daudzu jomu (sociālās, dzīvojamā fonda, mazās uzņēmējdarbības u. c.) sakārtošanu pagastā. Viņš gan atbalstīja Andreja Ceļapītera priekšlikumu – kamēr nav vienotas koncepcijas par to, kā organizēt pārvaldes procesu pagastos, neiecelt pastāvīgu pārvaldnieku Mārcienas pagasta pārvaldei.
– Ja esam pret abiem pretendentiem un nerīkojam atkārtotu pieteikšanos, atbalstu priekšlikumu noteikt pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju uz laiku un vēlāk jau lemt par sistēmas izveidi un galīgo risinājumu, – savu pozīciju skaidroja Andris Sakne.
Artūrs Čačka atzina, ka iepriekšējā sasaukumā viņa nostādne bijusi, ka šāds process novada pārvaldēs jāuzsāk, konkrēti domājot par Dzelzavas un Ošupes pagastu, un arī šobrīd no šī vadmotīva nav atkāpies, taču, tā kā Mārcienas pagasta pārvaldes vadības jautājums nav skatīts nevienā no domes komitejām, aicināja līdz tālāka modeļa izstrādei apstiprināt pagasta pārvaldei tikai pienākumu izpildītāju.
– Mēs šobrīd vēl nezinām, kāds nākotnē izskatīsies kopējais process, kurš no divu vai trīs pārvalžu vadītājiem amatu saglabās, kurai tiks rīkots konkurss uz amatu. Šobrīd, nosakot vienu pārvaldes vadītāju divās pārvaldēs, mēs jau radām precedentu, kas būs jāievēro arī turpmāk, tādēļ labāk šo lēmumu nesasteigt, – neradīt precedentu aicināja Artūrs Čačka.
Āris Vilšķērsts gan minēja, ka valsts likumdošana nosaka, ka pārvaldes vadītājs obligāti jāizraugās kādā konkrētā kārtībā, piemēram, rīkojot konkursu.
Savu viedokli pauda arī Edgars Lācis, kas būs pirmais pārvaldes vadītājs, kuram Madonas novadā jāvada divu pagastu pārvaldes.
– Man ir bijusi iespēja jau divus mēnešus aizvadīt, strādājot šādā režīmā. Darba apjoms ir palielinājies, un arī darbdienas kļuvušas saspringtākas. Ja vaicā, vai varu uzņemties divu pagastu vadīšanu pastāvīgi – varu. Esmu jau nedaudz iepazinis Mārcienas pagasta specifiku, un darāmā šajā pagastā netrūkst. Ir daudz jautājumu, kuri skar gan sociālo jomu, gan dzīvokļus un pārējo infrastruktūru, –
minēja Edgars Lācis, kura balsī gan liels optimisms par jaunajiem pienākumiem neizskanēja.
Pēc garām diskusijām deputāti tomēr nobalsoja par to, ka abu pagastu pārvalžu vadību veic viens vadītājs, kā arī uzdeva pašvaldības izpilddirektoram līdz jūnija domes sēdei nodrošināt nepieciešamo grozījumu sagatavošanu normatīvajos aktos. Savukārt līdz jūlija domes sēdei jābūt izstrādātai koncepcijai par novada pārvaldes sistēmas optimizāciju.
Deputātu viedokļu atšķirības atspoguļojās arī balsojumā. Kaut arī deputātu vairākums nobalsoja „par", „pret" balsoja Andrejs Ceļapīters, Kaspars Udrass, Andris Dombrovskis un Artūrs Grandāns, savukārt Andris Sakne, Inese Strode un Artūrs Čačka balsojumā „atturējās".
01.06.2018.