Šodien mums nav laika pat paskatīties vienam uz otru, nav laika runāties, priecāties vienam par otru… Tā mēs aizvien mazāk satiekamies viens ar otru. Pasaule iet postā mīļuma un laipnības trūkuma dēļ. Cilvēki mokās mīlestības slāpēs, bet pašai mīlestībai neatliek laika, jo visi tik ļoti steidzas.
17. janvārī Degumnieku tautas namā pamatskolas bērni un pedagogi ikdienas steigu nolika malā, lai ar labdarības izrādi teiktu paldies tiem līdzcilvēkiem, kas skolas kolektīvu ir atbalstījuši gan finansiāli, gan ar labu darbu vai vārdu. Pirmkārt tie ir bērnu vecāki un ģimenes.
Šāds labdarības pasākums Degumniekos notiek piekto gadu. Degumnieku pamatskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Edīte Zaube uzsver: – Šīs tradīcijas mums ir izlolotas gadu gaitā. Pateicībā vecākiem – par baltu kreklu, darba tikumu, skolotājiem – pateicībā par zināšanām, atbalstu, personālam – pateicībā par rūpestiem, visiem cilvēkiem, kuri gādājuši savulaik, lai mēs dzīvotu labāk – pateicībā par jauno skolas ēku. Baltais rīts pie balti klāta galda tiek rīkots pirms Ziemassvētkiem, kad uz skolu aicinām visus pagasta vecos cilvēkus, lai sniegtu priekšnesumus un pateiktu paldies par viņu mūža darbu. Ir bijuši gadi, kad mūs apciemo ar koncertprogrammu pagasta tautas nama bijusī vadītāja Dzintra Šuma, skolotājas Ainas Miezītes vadītais zēnu koris. Dažādi esam organizējuši, bet ar vienu mērķi – nepazaudēt pamatvērtību – pateikties par labo. Bērniem ir jāsaprot (un es domāju – arī saprot), ka mēs nebūtu tie, kas esam, ja nebūtu mūsu vecāku, skolotāju, vecvecāku, līdzcilvēku, kas darīja tik daudz, lai mēs šodien dzīvotu vieglāk.
Sadarbība ar 912. Gotlība, tagad Degumnieku mazpulka vecbiedrēm Veltu Draguni, Līgu Bāliņu mums jau notiek daudzu gadu garumā. Decembrī atvadījāmies no Veltas Kalniņas. Tas vēl jo vairāk lika aizdomāties, ka teikt paldies nekad nav par daudz. Vecbiedres allaž izpalīdz ar padomu, labu, atbalstošu, iedvesmojošu vārdu. Tam nav jābūt vienmēr cildinošam, bet noteikti spēcinošam, tādam, kas var norādīt arī uz kādu nepilnību, būtu audzinošs. Vecbiedres ar savu dzīves pieredzi un atziņām ir mūsu zelts. Gada nogalē, kad skolēni katru nedēļu iesāka, aizdedzot adventa vainagā pa vienai svecītei, Velta Dragune atsūtīja mums pašceptu maizes klaipiņu, šoreiz – pirmīšiem un devītajiem. Tas ir vairāk kā tikai našķis, tā ir "zelta grauda" vērtība, kas naudā nav izmērojama.
Labdarības pasākumā bērni rādīja uzvedumu "Brēmenes muzikanti", kur katrs no viņiem sev uzticēto lomu nesa godam, un tādai salīdzinoši mazai skoliņai izdevās uzburt patiešām lielu, skaistu notikumu uz skatuves. Edīte Zaube nolasīja pasaku "Cilvēks logā" – par kādu sievieti, kura, autobusu gaidīdama, katru rītu ievēroja pretējās mājas logā kādu vīru, kas tur sēdēja un izskatījās vientuļš. Ziemassvētku vakarā sieviete juta iekšēju aicinājumu vīru apciemot. To viņa arī izdarīja. Vīrs bija tik priecīgs un teica viešņai šādus vārdus: "Kad jūs zvanījāt pie durvīm, es neuzdrošinājos cerēt, ka Dievs uzklausījis manu lūgšanu. Pat tad, kad jūs saucāt koridorā, es vēl neticēju, ka kāds nāk apciemot tieši mani. Viens vienīgs cilvēks, kas pierādītu, ka Dievs nav mani aizmirsis. Tagad esmu par to pārliecināts. Paldies, ka atnācāt."
Kad bērni pēc uzveduma bija nodziedājuši kopdziesmu, Velta Dragune piecēlās kājās un sirsnīgi pateicās par uzaicinājumu, izteica gandarījumu par redzēto un dāvināja bērniem lielu konfekšu grozu.
Mēdz sacīt, ka mājas cilvēkam ir nevis tur, kur viņš dzīvo, bet tur, kur viņu saprot. Mīlestība sākas mājās. Ja mēs nemīlam tos, ar kuriem redzamies divdesmit četras stundas diennaktī, kā mēs varam mīlēt tos, kurus ieraugām tikai reizi?
Pēc šī pasākuma skola saņēma arī apmeklētāju pateicību. Lūk, daži citāti: "Šā gada 17. janvārī esmu Degumnieku tautas namā, lai noklausītos Degumnieku pamatskolas skolēnu koncertu. Viss sākas ar lasījumu un pašu mazāko bērnu dziedāšanu. Mazie skolēni ir precīzi un disciplinēti. Tālāk uzstājas jau lielāki bērni, šķiet, iesaistīta ir visa skola. Skolotājas gan uzveduma laikā neredzu. Skolēni katrs prot savu tekstu un to izpilda emocionāli, pārliecinoši. Laiks paskrien tik ātri. Priecājos par bērniem, skolotājiem, kas ir jauni, varoši un daroši. Lai viņiem veicas, audzinot jauno paaudzi! Līga Bāliņa."
"Ne jau zeltu vai sudrabu gaida vecāki cilvēki, bet pateicību un atzinību gaida gan. Gadi ir aizsteigušies, liekas, nesen mēs arī bijām bērni, bet tas viss – pagātnē. Vēlreiz paldies Degumnieku skolas skolotājiem un mazajiem eņģelīšiem, kuri atzīst arī vecāka gadagājuma cilvēkus. A. Bilinska."
08.02.2017.