Cesvaines komunālais uzņēmums tika nodibināts 1991. gadā, un to jau 15 gadu – kopš 1999. gada – vada Ināra Puķīte. Viņas vadībā, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, ir īstenoti Cesvaines jaunāko laiku vēsturē vērienīgākie projekti ūdenssaimniecības jomā.
SIA „Cesvaines komunālie pakalpojumi" valdes locekle Ināra Puķīte atzīst, ka, uzsākot darbu uzņēmumā, vienmēr ir strādājusi ar skatu nākotnē. Galvenais uzdevums, kas savulaik ticis izvirzīts, bija sakārtot infrastruktūru Cesvainē, lai nebūtu problēmu ar vides piesārņojumu un iedzīvotājiem būtu pieejams tīrs, garšīgs ūdens. Tas pēdējā desmitgadē, īstenojot ūdenssaimniecības attīstības projektu, ir veiksmīgi izdevies.
Uzņēmuma vadītāja uzsver, ka ļoti cītīgi sekojusi būvniecības procesam, labi apzinoties, ka tas viss tiek būvēts pašiem. Turklāt jāņem vērā, ka ūdenssaimniecības un kanalizācijas tīkli pēc nodošanas ekspluatācijā vairs nav redzami, tāpēc ir ļoti svarīgi būt īpaši redzīgiem tieši būvniecības laikā, lai tie tiktu izbūvēti kvalitatīvi, kalpotu un nesagādātu problēmas gadiem ilgi.
– Ūdenssaimniecības attīstības projekta pirmsākumi ir meklējami 2002. gadā, kad tika izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums un veikti izpētes darbi, – sarunas turpinājumā akcentē Ināra Puķīte. – Savukārt realizējot projekta otro kārtu, izbūvējām jaunus kanalizācijas tīklus un ierīkojām ļoti daudzus kanalizācijas pieslēgumus, līdz ar to kanalizācijas tīklam tagad var pieslēgties ne tikai daudzdzīvokļu, bet arī privātmājas. Protams, finanšu resursi iedzīvotājiem ir ierobežoti, tāpēc tas notiek pakāpeniski. Vieni pieslēdzās uzreiz, citi – vēlāk, bet daļa šo iespēju vēl tikai plāno izmantot.
Jāņem vērā, ka ES finansētajos projektos individuālie pieslēgumi ir jāveic par saviem līdzekļiem, bet arī par šādu iespēju daudzi ir ļoti priecīgi, jo, pieslēdzoties centrālajam ūdensvadam un kanalizācijai, arī privātmājās ir iespējams ierīkot duškabīni, iekšējos sanitāros mezglus, pieslēgt automātisko veļasmašīnu utt. Izmantot šādas ērtības vairs nav tikai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju priekšrocība.
– Parasti pēc šādu projektu īstenošanas būtiski mainās ūdens un kanalizācijas tarifs. Kā ir Cesvainē?
– Tarifs mums nav mainījies kopš 2008. gada, bet, protams, ieņēmumi vairs nesedz apsaimniekošanas izmaksas, tāpēc šobrīd tiek izstrādāts jauns tarifa projekts. Tarifu plānojam paaugstināt, bet kāpums salīdzinājumā ar ieguvumiem pēc ūdenssaimniecības projekta īstenošanas nebūs tik liels. Ūdenssaimniecību Cesvainē mēs faktiski izbūvējām „no nulles", jo nebija ne dzeramā ūdens atdzelžošanas, ne notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, līdz ar to tika veikti ļoti lieli ieguldījumi nākotnē – apmēram uz 50 gadiem. Kopējais finanšu apjoms, ko esam ieguldījuši, ir ap 6 miljoni eiro. Cesvainei tas ir ļoti liels ieguldījums.
Labi, ka mums vēl veicās „ielēkt" tādos projektos, kur bija ļoti labs Kohēzijas fonda atbalsts – 95 procentu apmērā, bet mūsu daļa – tikai 5 procenti, un mums tas bija pa spēkam. Taču, ja uzņēmumam kopā ar pašvaldību, piemēram, būtu jāfinansē 25 procenti, kā tas ir citos projektos, tad mēs diez vai šādā aktivitātē un ar šādiem nosacījumiem piedalītos un šodien varētu runāt par Cesvainē jau īstenotu ūdenssaimniecības attīstības projektu.
– Savai daļai ņēmāt kredītu?
– Jā, un 50 procentu no līdzfinansējuma maksājuma finansēja pašvaldība, kas, līdzīgi kā mūsu uzņēmums, šim mērķim ņēma kredītu. Pēc projekta īstenošanas ir palielinājies darba apjoms. Jāuztur atdzelžošanas iekārtas, tāpat attīrīšanas iekārtas. Pieaudzis elektroenerģijas patēriņš, kā arī palielinājušās citas izmaksas un izdevumi. Un tas nozīmē, ka būs jāpalielina tarifs.
– Vai to nevajadzētu darīt biežāk, nevis, teiksim, reizi sešos vai septiņos gados, lai iedzīvotāji palielinājumu mazāk izjustu?
– Tarifa projekta iesniegšanas un apstiprināšanas process ir sarežģīts. Turklāt cilvēku uztvere šādos gadījumos ir ļoti sakāpināta. Es domāju, ka tarifs ūdenssaimniecības jomā nemaz nav tik augsts. Ja katrs savā ģimenē paanalizētu ieguvumus pēc ūdenssaimniecības projekta realizācijas, tad domas varbūt mainītos. Daļai šķiet, ka maksāt par kubikmetru ūdens 80 santīmu jeb 1,15 eiro ir dārgi, bet ko par to var nopirkt – vienu kolas pudeli sev vai bērniem?
Bet cik pirms tam bija jāmaksā par tīrīšanas līdzekļiem? Tagad tam taču vajag tērēt daudz mazāk, vannās vairs netek rūsains ūdens, bet gan tīrs, visām sanitārajām normām atbilstošs. Uz tā rēķina katrs ir kaut ko ietaupījis, taču cilvēki to kaut kā neparēķina.
Daudzi tagad arī privātmājās laukos ūdensvadu ierīko paši saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem, sūknējot ūdeni no akām. Taču neko daudz lētāk nesanākot – vismaz man tā ir teicis ne viens vien, jo tāpat sūknis, boilers patērē elektrību, un tie arī ir jāiegādājas par saviem līdzekļiem. Turpretī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem par to nav jādomā un pašiem nav jāpērk arī ūdenssūknis.
Bet, protams, daļa ieguvumus ļoti novērtē, it sevišķi priecīgi par iespēju izmantot centrālo ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumu ir tie, kas visus šos gadus ūdeni ir smēluši no akām un kuriem karstajās vasarās tā ir pat pietrūcis. Centralizētie ūdensapgādes, tāpat kanalizācijas pakalpojumi tomēr nodrošina lielas ērtības, ko daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji jau sen uztver kā pašsaprotamu un ierastu lietu.
– Kādus pakalpojumus vēl sniedzat? Vai Cesvainē joprojām darbojas pirts?
– Sauna darbojas sestdienās, bet dušas iedzīvotājiem ir pieejamas katru darbdienu. Taču visvairāk iecienīta ir pirts, kur var kārtīgi izkarsēties, uzmest garu, citiem vārdiem – tā ir kārtīga lauku pirts, kuru ir iecienījuši arī madonieši.
Sniedzot pirts pakalpojumus, peļņu, protams, negūstam, bet, ņemot vērā to, ka uzņēmuma administrācijas ēku ar siltumu nodrošinām paši, nav arī zaudējumu. Par pirts apmeklējumu pieaugušajiem ir jāmaksā 3 eiro, bērniem līdz 10 gadiem – 1,40 eiro, bet par dušas izmantošanu darbdienās – 1,70 eiro.
Vēl mēs piedalāmies pašvaldības izsludinātajos konkursos par ceļu uzturēšanu, ziemā tīrām ceļus un ielas, bet pamatpakalpojumus sniedzam ūdenssaimniecības un kanalizācijas jomā. Šoziem pagaidām ceļus un ielas esam tīrījuši tikai vienu reizi, bet kaisīt gan ir sanācis jau biežāk. Savukārt trotuārus Cesvainē kaisa un tīra pašvaldības labiekārtošanas nodaļa.
– Vai pēc ūdenssaimniecības attīstības projekta īstenošanas ir mainījies darbinieku skaits, cik lielu kolektīvu vadāt?
– Mēs esam deviņi cilvēki. Tam darba apjomam, kas mums jāveic, esam mazs, toties stabils kolektīvs. Darbinieki tikpat kā nav mainījušies, cits citu labi pazīstam, esam sastrādājušies, un tad ir diezgan viegli strādāt, ja ir tāds kolektīvs, uz kuru var paļauties. Darba režīms visiem ir labi zināms. Īstenot ūdenssaimniecības projektus, ņemot vērā, ka tie prasīja ļoti daudz laika, būtu bijis grūti, ja uzņēmumā nestrādātu cilvēki, kuri ļoti labi pārzināja savus darba pienākumus un tos ļoti apzinīgi veica. Man kā uzņēmuma vadītājai nebija jāuztraucas par to, ka kāds savu darbu varētu neizdarīt. Pretējā gadījumā neizdotos visu tik veiksmīgi sabalansēt un rezultāts nebūtu tik iepriecinošs.
Bet kopumā ar projektiem diezgan veiksmīgi tikām galā, un paldies ir jāsaka būvniekiem, kuri brīnišķīgi strādāja, arī būvuzraugi bija zinoši. Mums nebija arī tādu problēmu, ka iepirkumā uzvarējusī firma kaut kur pazustu un būvdarbi tiktu pārtraukti.
– Kādas ir nākotnes ieceres?
– Tagad galvenais ir apsaimniekot visu, kas pēdējos gados ir sabūvēts, lai cesvainieši arī turpmāk saņemtu kvalitatīvu dzeramo ūdeni, vidē novadītu attīrītus notekūdeņus un tam visam pietiktu līdzekļu.
Visus šos gadus, kamēr īstenojām lielo mērķi – ūdenssaimniecības sakārtošanu Cesvainē, nav bijis pat laika apstāties un visu pārdomāt. Ir izdarīts ļoti daudz, daudz laika un darba aizņēma arī dokumentācija – tās apjoms no tehniskā pamatojuma izstrādes līdz iepirkuma dokumentācijai bija aptuveni 8000 lapu.
AGRA VECKALNIŅA foto