Pēc Lursoft Uzņēmumu datu bāzes datiem pagājušajā gadā Cesvaines novadā ir reģistrēti 210 uzņēmumu, no tiem darbojas un uzrāda apgrozījumu 56. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem Cesvaines novadā ir reģistrēti 215 lielāki un mazāki uzņēmumi, zemnieku saimniecības un pašnodarbinātās personas, bet no tiem 115 darbojas un uzrāda apgrozījumu.
Šādu informāciju par uzņēmumiem Cesvaines novadā, atklājot pirmo uzņēmējdarbības forumu 29. aprīlī, sniedza Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats. Viņš Cesvaines vidusskolā sapulcinātajai foruma auditorijai raksturoja, ka aktuāli, ar apgrozījumu darbojas 174 uzņēmēji. Lursoft datu bāzē neparādās SIA „Nordtorf", jo šim uzņēmumam Cesvainē ir tikai filiāle, arī SIA „Krauss", kas ir liels kokapstrādes uzņēmums. Taču šajā grupā ir uzrādīta AS „Cesvaines piens", kam pērn bija vairāk nekā 9 miljoni eiro liels apgrozījums. Puse uzņēmumu darbojas lauksaimniecībā, otra puse – citās nozarēs. Tomēr, ja analizē darbavietu skaitu, lielākais darba devējs un lielākais IIN maksātājs tomēr ir pašvaldība, jo uzņēmēji Cesvaines novadā kopā dod ap 380 darbavietu, bet pašvaldības iestādes – 240. – Pašvaldība nav tikai tērētāja, bet arī devēja, jo rada uzņēmējdarbības vidi, – uzskatu pauda Vilnis Špats.
Kā pašvaldība veicina uzņēmējdarbības vidi? Uz to domes priekšsēdētājs sacīja: – „Uzņēmējdarbības vides attīstīšana" – tas ir populārs sauklis. Pašvaldība uzņēmējdarbības vidi klasiskā veidā var veicināt, veidojot infrastruktūru – uzlabojot ceļus, komunikācijas, ieguldot izglītības iestādēs, kultūras iestādēs, lai cilvēki, kas te strādā, varētu arī normāli dzīvot. Pašvaldība uzņēmējdarbībā iesaistīties nedrīkstētu (un to arī nevajadzētu, jo tā būtu uzņēmējdarbības kropļošana). Šāds forums norisinājās pirmo reizi, mēģinājām sapulcināt uzņēmējus. Viņu īpaši daudz nebija, bet piedalījās jaunā paaudze, skolēni, kam no visa dzirdētā varbūt kas prātā aizķērās. Pirmajā uzņēmējdarbības forumā vēlējāmies nelielajā izstādē paradīt to, kas mums ir, lai apzinātos, ko dara mūsu uzņēmēji, rosinātu īstenot vēl jaunas idejas. Lai Cesvaines vidusskolā rastos skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), ir vajadzīgs kāds dzinulis, kas šo procesu vada. Madonas Valsts ģimnāzijā tā ir Iveta Vabule, bet mums nav īsti, kas ar to nodarbojas. Cesvainieši, kuri mācās Madonā, SMU pieredzi apgūst.
Pirmais forums apliecināja, ka uzņēmēji ir gatavi sadarbībai, gatavi parādīt ražotos produktus un sniegtos pakalpojumus.
– Nevajag domāt, ka vienā dienā pamodīsimies, nodibināsim uzņēmumu un jau būsim veiksmīgi uzņēmēji. Tas ir smags darbs, un ir jābūt biznesa idejai, mērķim, kāpēc mēs to darām, – daudz vērtīgu padomu lekcijā „Uzņēmējdarbība novada attīstībai" deva uzņēmēja Aiva Vīksna. Lektore ir SIA „Lietišķās informācijas dienests" vadītāja, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, biedrības „Līdere" valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla dibinātāja un biedre, SIA „O Yachts" finanšu direktore un partnere, viņas dzimtā puse ir Gulbene.
Forumā darbs turpinājās interesentu grupās. Ar savu nodarbošanos iepazīstināja: SIA „Relako pluss" un SIA „Pienavīrs" īpašnieks Dairis Kabraks; brīvdienu mājas „Pie sievasmātes" saimniece Anita Greidiņa; medus produktu kompānijas „KIIN" īpašniece Vita Šteina; ražotājfirmas „Velo Sock" īpašnieks Oskars Mickevičs; dārzeņu audzētāju saimniecības „Sviķi" īpašnieks Zigfrīds Krieviņš; brīvdienu mājas un pirts „Granti" un Madonas mežu inventarizācijas biroja īpašnieki Māra un Edmunds Skrides; daudznozaru (kokapstrāde, būvniecība, transports, tirdzniecība) kompānijas „Ozols LG" īpašnieks Jānis Ozols; piena lopkopības ZS „Krūmiņi" īpašnieks veterinārārsts Raitis Krūmiņš; internetveikala „Silk Secret" īpašniece Inga Vasilišina; SMU „Simple+" komanda – Kristiāns Lancmanis, Henrijs Skujiņš un Klinta Ozoliņa. Par Cesvaines tūrisma iespējām varēja uzzināt pie „Cesvaines tūrisma centra" direktores Diānas Glaudānes.