Septembra beigās un vēl šonedēļ Cesvaines pilī skanēja maģiskie vārdi: „Uzmanību! Klusumu! Motors!" Un pēc dažām minūtēm: „Stop! Nofilmēts!"
Cesvaines pils interjerā ar lielu ārpusnieku līdzdalību tiek uzņemta Jevgeņija Paškēviča (studija „Nida Filma") spēlfilma „Ko zina klusā Gerda". Režisors Jevgeņijs Paškēvičs ar savu komandu filmas īstenošanai pamatā izraudzījies divas vietas – Cesvaines pili un Dundagas pili.
Filmā tiek iedzīvināts stāsts par dažāda rakstura un interešu cilvēkiem no daudzām valstīm, kas apmetušies uz atpūtu nomaļā pansijā. Tur visi cenšas aizbēgt no mūsdienu informatīvā un tehnoloģiskā spiediena, un viena no devīzēm pansijā skan – „Ja iespējams, ciet klusu!". Filmas žanrs – psiholoģiska komēdija, kurā liela nozīme ir fantāzijai, varoņu sapņiem un vīzijām. Latviju filmā pārstāv populārais aktieris Gundars Āboliņš, Gatis Gāga, Inese Pudža, Aigars Apinis, svarīgas lomas uzticētas Krievijas, Lietuvas un Igaunijas aktieriem.
– Spēlfilmu „Ko zina klusā Gerda" uzsākām filmēt 2. septembrī Rīgā, – „Staru" informē filmas menedžeris Kristians Luhaers. – No 5. līdz 15. septembrim bijām Dundagā, kur filmējām Dundagas pils ārskatus, pagalmu, dīķi, bet no 24. septembra esam Cesvainē. Vispirms filmējām „Sprīzdānos" – vietā netālu no Madonas, pamestu siltumnīcu rajonā, Cesvainē filmējam skatus interjerā. Pils pašreizējais stāvoklis ideāli saskaņojas ar režisora ieceri, jo filmas darbība risinās Baltijas vāciešu Fitinghofu ģimenei piederošā īpašumā. Lai iegūtu papildu līdzekļus īpašuma restaurācijai, Fitinghofi tajā nolemj veidot īpašu pansionātu – tādu, kurā iespēju robežās valda pagājušā gadsimta 30. gadu materiālā pasaule un noskaņa. Atbraucējiem no dažādām pasaules malām viss mūsdienu dzīvei piederīgais jāatstāj pie pansionāta ieejas – tostarp vēlme savā starpā komunicēt.
Kā zināms, Cesvaines pilī reāli notiek restaurācijas darbi – sienu apmetumi vietām ir atsegti, un tas no filmas uzņemšanas viedokļa ir ļoti pozitīvi un piemēroti.
Filmai jābūt gatavai uz Latvijas simtgadi – 2018. gada novembrī. Tā tiek veidota kā kopražojums ar Lietuvu, nākamajā gadā paredzēts filmēšanas process Lietuvā. Iespējams, būs vēl nepieciešami piefilmējumi Cesvainē, tas gan noskaidrosies filmas montāžas procesā.
Jautāts par filmētāju komandu, menedžeris atklāj: – Esam apmēram 40 tehnisko cilvēku, protams, pamatīgs aktieru ansamblis.
– Izteiktas galvenās lomas, pēc režisora teiktā, mūsu filmā nav, bet pēc filmēto dienu skaita lielāko lomu – baronu Fitinghofu – tēlo Krievijā ļoti zināms un populārs aktieris Leonīds Jermoļņiks, – atklāj Kristians Luhaers. – No Lietuvas aktieriem filmēšanā piedalās četri cilvēki, otra galvenā loma – baronese Emma – uzticēta lietuviešu aktrisei Severijai Janušauskaitei. Igauniju pārstāv divas aktrises, Latviju – četri aktieri. Gundars Āboliņš mācītāja Hektora lomā jau tika nofilmēts Dundagas pusē – Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīcā. Valmieras teātra aktrise Inese Pudža tēlo Mariju, viņa ir viena no pansijas apkalpojošā personāla pārstāvēm. Jaunā Rīgas teātra aktieris Gatis Gāga arī tēlo cilvēku no apkalpojošā personāla, viņa atveidotajam Pēterim ir jūtas pret Mariju, bet tās negūst atsaucību. Aigars Apinis tēlo dārznieku, viņš nav tas, par ko uzdodas, maskējas, varētu teikt – ir ļaundaris.
Uz jautājumu, vai masu skatos tika iesaistīti vietējie cilvēki, saņemu pozitīvu apstiprinājumu: – Jā, filmēšanā bija iesaistīti arī vietējie cilvēki gan no pils administrācijas, gan mūzikas un mākslas skolas, gan informācijas biroja. Visi filmējās kā medicīnas personāls kāda sapņa epizodē, ko uzņēmām pils torņa 3. stāvā. Antīki tērpi, antīki operāciju rīki – viss kā sapnī.
Kad ierunājamies par atmosfēru un to, kā cesvainieši uzņem ciemiņus, Kristians komentē: – Iebildumu nav, viss ir jauki. Esam apmetušies mākslas skolas telpās, ļoti palīdz mūzikas skola, viņu telpās Cesvaines pilī izmitināti aktieri. Dzīvojam Grašu pilī, viesu namā „Granti", lielākā grupas daļa dzīvo Madonas viesnīcā.
Jāpiebilst, ka Jevgeņija Paškēviča projekts „Ko zina klusā Gerda", kas top filmu studijā „Nida Film", šā gada pirmajā pusē Nacionālā kino centra filmu ražošanas konkursā saņēma 400 989 eiro, kas ir lielākais finansiālais atbalsts spēlfilmas tapšanā attiecīgajā konkursā. Filmas veidotāji topošajai kinolentei piedēvējuši dažādus spilgtus epitetus, piemēram, „groteski kaleidoskopisks stāsts", „sirreāla komēdija", „burleska"…
Ierunājoties par filmas pirmizrādi, vai tā būs Cesvainē, saņemu pretjautājumu – bet vai jums ir kur to rādīt? – Katrā ziņā tas būs uzdevums vietējai pašvaldībai atrast vietu, kur filmu demonstrēt. Protams, filmu paredzēts rādīt Latvijā, līdz Madonas kinoteātrim tā noteikti nonāks. Jautājums, kā to parādīt mazākās vietās, – komentē menedžeris.
Tā kā statista lomas atveidē vienā no filmas epizodēm piedalījās cesvainietis Māris Apfelbergs, jautāju par viņa iespaidiem.
– Bijām apmēram 20 cilvēku, kas asistēja iecerētajā epizodē, – atklāj Māris. – Tika filmēts operācijas brīdis, un galvenais varonis bija uz operācijas galda. Bijām mediķi, kas novēro procesu, mācās no pieredzējuša ķirurga. Bija ļoti interesanti redzēt, kā režisors komunicē ar Krievijas zvaigzni – aktieri Leonīdu Jermoļņiku. Arī no mums tika gaidīta attieksme, lai neesam kā stabi, bet pakustamies, līdzdarbojamies. Statistu lomā šai epizodē piedalījās arī Elīna Vaska, ko zinām no filmas „Es esmu šeit". Kā vakarā sākām filmēšanas procesu, tā no rīta beidzām, reāli no visa, iespējams, filmā parādīsies vien minūte vai divas. Rezumējums ir viens – filmas tapšanas process ir smags darbs, tā ir slodze gan aktieriem, gan tehniskajiem darbiniekiem. Filma top ilgi – mēģinājumi, sarunas, pauzes, tā īstenībā ir samērā rūgta maize, bet, protams, ir spraigi un interesanti, visi ir saistīti – gaisma, skaņa, kamera, mākslinieki, aktieri – viss ir viens veselums.
Māris Apfelbergs pieļauj, ka Cesvaines pils arī nākotnē būs objekts, uz kuru kinoļaudis vēlēsies braukt un te strādāt. „Pieredzes bagātākie cesvainieši joprojām atceras režisora Aleksandra Leimaņa filmas „Melnā vēža spīlēs" tapšanas laiku. Tāpat pils sarga sieva stāstīja par savu skolas laiku, kad Cesvaines pilī, izejot starpbrīdī, viņa pēkšņi saskrējusies ar aktieri Mihailu Bojarski. Acīmredzot arī tobrīd notika kāda filmēšana. Psiholoģiski cesvainiešiem tas ir svarīgi – just, ka Cesvaine ir īpaša vieta un ka ar savu pili un mazpilsētas noskaņu esam interesanti citiem. Kaut Cesvaines pils ir valsts mēroga arhitektūras piemineklis, mums jābūt atvērtiem dažādiem mākslas projektiem."
Piebildīšu, ka dienā, kad Cesvaines pilī iegriezās „Stars", pils ēdamzālē pie skaistā kamīna ar lāču figūrām tika filmēta epizode, kurā piedalījās pazīstami mūziķi. Talantīgais saksofonists Deniss Paškevičs ir filmas režisora Jevgeņija Paškēviča dēls, un likumsakarīgi, ka filmas skatā ar mūziķiem fonā, kas tobrīd tika uzņemts, kā muzikantu grupa darbojās Denisa Paškeviča vadītie mūziķi.