Laikraksta „Stars" redakcija e-pastā ir saņēmusi kādas iedzīvotājas vēstuli, kurā pausts satraukums par Murmastienes ceļa, kas iet uz Teiču rezervātu caur Cauņu kapiem, neapmierinošo stāvokli.
„Pati būdama jauna, vienu rītu nolēmu izbraukt uz centru ar velosipēdu un pārliecinājos, ka, braucot pa to, var zobus izdauzīt. Ja man braukšana pa tādu ceļu sagādāja tādas grūtības, ko lai saka vecāka gadagājuma cilvēki? Arī autobusi, braucot pa tādu ceļu, lūst, tāpat automašīnas, kurām regulāri jābrauc pa tādu ceļu. Kaut greiders (vecais; jaunais ir Varakļānos) nolīdzina ceļa virsu, tas vienalga nelīdz – šim ceļam nepieciešams remonts. Nesaprotu, vai tiešām ceļus, kas ved līdz lauku mājām, neviens nelabo, pat ja tie skaitās pašvaldības ceļi? Esam griezušies ar šādu lūgumu, ņemot vērā, ka pa šo ceļu brauc gan piena mašīnas, gan cita veida transports, tai skaitā savu reizi pie slimniekiem dodas arī ātrās palīdzības izsaukuma brigāde. Es domāju, ka Murmastienes ceļš nav vienīgais, kas līdzinās trepēm un ir ar akmeņiem. Cik gadu jālūdz, lai ceļš tiktu salabots?" jautā Olga Soņeca.
Vaino reformu
Vēstules autore ceļu neapmierinošo stāvokli Murmastienē skaidro ar teritoriālo reformu, kad pēc Varakļānu novada izveides gan par tālākajiem punktiem, gan par to, kas notiek ārpus ciemiem – dziļāk laukos, nevienam vairs it kā neesot nekādas daļas.
To, ka ceļi ir sliktā stāvoklī un liela daļa nav laboti kopš kolhozu laikiem, atzīst arī Murmastienes un Varakļānu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Mozga, bet viņš nepiekrīt apgalvojumam, ka tas ir ārpus Murmastienes pagasta pārvaldes redzesloka. Arī Varakļānu novada domes priekšsēdētāja Modra Vilkauša uzsver, ka novada vadība un deputāti uzmanību velta dažādu problēmu risināšanai gan Varakļānu pilsētā, gan Murmastienes un Varakļānu pagastā, tai skaitā arī novada tālākajos punktos un lauku viensētās.
– Varbūt tobrīd, kad vēstules autore nolēma ar velosipēdu izbraukt šo ceļu, tas nebija nogreiderēts, – pieļauj Modra Vilkauša. – Taču tik drausmīgā stāvoklī, ka braucot var zobus izdauzīt, tas tomēr nevarētu būt. Tad, es teiktu, vēstules autore sliktu ceļu nav redzējusi. Protams, ja mēs domājam vienu un to pašu ceļu. Ceļš uz Teiču rezervātu gar Cauņu kapiem ir lielais ceļš Silagals-Murmastiene. Varbūt vēstules autore ir domājusi kādu šī ceļa atzaru, bet tad nepieciešamas precīzākas koordinātes, jo uz Teiču rezervātu jau ved visi mazie lauku ceļi. Aicinu Olgu Soņecu, ja tas ir viņas īstais vārds, griezties Varakļānu novada domē. Tad varēsim sniegt konkrētāku atbildi.
Varakļānu novada domes priekšsēdētāja Modra Vilkauša vērš uzmanību, ka ceļi un ielas pēc to atrašanās vietas netiek šķiroti. Ja ceļus greiderē, tad visus, kuri vien ir greiderējami, tai skaitā arī Murmastienes pagastā.
– Mums ir arī tādi ceļi, pie tam gan Murmastienes, gan Varakļānu pagastā, kuriem vispār nav greiderējamās virskārtas, bet attiecībā uz Varakļānu pilsētu – tur ir ielas, – precizē Modra Vilkauša.
Pirks lielo greideru
Lai ceļus daudzmaz uzturētu kārtībā, nepieciešama laba, mūsdienu prasībām atbilstīga tehnika, tāpēc šogad ceļu fonda līdzekļi Varakļānu novadā tiks izmantoti galvenokārt tehnikas iegādei.
– Esam nolēmuši iegādāties lielo greideru, jo pagaidām ceļi tiek greiderēti ar traktoriem, kas ir atbilstīgi aprīkoti, bet nekāda jauna greidera, kā to apgalvo vēstules autore, gan Varakļānu pilsētā nav, – norāda Modra Vilkauša.
To apstiprina arī Murmastienes un Varakļānu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Mozga. Savulaik Murmastienes pagasta padome esot slēgusi līgumu ar zemnieku saimniecības „Ābeles" īpašnieku Ivaru Gruduli, kā īpašumā bija lielais greiders. Taču līgums ir beidzies, un arī tehnika ir salūzusi, kas tik drīz netikšot salabota.
– Un tā nu iztiekam ar to, kas mums ir mantojumā no Varakļānu pagasta – divi traktori ar attiecīgu uzkaramu aprīkojumu, ar kuriem tad iespēju robežās greiderējam ceļus, bet ar tiem nevar panākt tik labu efektu, kā ceļu daļu rīcībā esošo tehniku. Taču doma par liela, kārtīga greidera iegādi mums ir, un tik daudz naudas arī ir. Tā ka šogad ceļu stāvoklis varētu uzlaboties gan Murmastienes, gan Varakļānu pagastā, bet pagaidām strādājam ar tādu tehniku, kāda ir. Ceļi gan Murmastienes, gan Varakļānu pagastā tiek greiderēti vismaz trīs reizes gadā. Tā, piemēram, Silagala ceļš šogad ir greiderēts jau divas reizes, jo stratēģiski tas ir diezgan svarīgs ceļš. Līdz šim nekādas sūdzības par to, ka šis ceļš būtu neizbraucams, no zemnieku saimniecībām neesam saņēmuši. Taču ir jāsaprot, ka grants ceļš ir un paliek grants ceļš. Pāris dienu stipra lietus – un uz tā jau izveidojas jaunas bedres, tas ir jāgreiderē no jauna, – atzīmē Jānis Mozga.
Jāpiebilst, ka Murmastienes pagasta ceļu kopgarums ir 71,23 km, bet Varakļānu pagasta – 105 km. Finansējums ceļu uzturēšanai pēdējos divos gados ir samazinājies par 70 procentiem. Tik, cik labajos jeb treknajos gados no ceļu fonda vidēji mēnesī (ap 5000 latu) saņēma viens pats Murmastienes pagasts, tagad saņem viss Varakļānu novads.
– Protams, darāmā ir ļoti daudz. Lai uzlabotu ceļu stāvokli, kā jau minējām, ir jāiegādājas lielais greiders, jāsakārto grants karjera dokumentācija, lai ceļu labošanā varētu izmantot savu granti. Šogad esam paredzējuši iegādāties 3000 tonnu šķembu ceļu un ielu labošanai Varakļānu novadā, – piebilst Jānis Mozga.
Vēršam „Stara" lasītāju uzmanību, ka interesējošus jautājumus var uzdot un saņemt uz tiem atbildes arī Varakļānu novada pašvaldības mājas lapā internetā www.varaklani.lv sadaļā „Saikne ar iedzīvotājiem".
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
Foto no arhīva