PII "Vārpiņa" 27. janvārī notika izstādes atklāšana un pasākums "Kas Te Es Te".
Lai pasākums izdotos, sagatavošanās darbi tam tika uzsākti ļoti laicīgi. Bērnu vecāki jau uzreiz pēc svētku brīvdienām tika aicināti padomāt, ko kopā ar saviem mīluļiem varētu pagatavot, izmantojot dažādas kastes. Grupu skolotājas gan skaidroja, gan rādīja paraugus, gan iedrošināja vecākus, kuri šaubījās par savu varēšanu. Tomēr apmēram nedēļu pirms pasākuma PII zāle pamazām sāka pildīties ar brīnumiem, jo citādāk nav iespējams nosaukt tos darinājumus, kuri rītos parādījās uz zāles palodzēm. Mūsu audzēkņu fantāzijai robežu nebija, un vecāku izpildījums brīžiem lika domāt par to, cik gan talantīgu un prasmīgu cilvēku ir mūsu pagastā. Zāli pildīja fantastiskas pasaku pilis, neiedomājami roboti, mašīnas, traktori, tanki –
lielāki un mazāki darinājumi. Vispārēju apbrīnu izraisīja no kartona kastes darinātais bērnu šūpulītis, ko pa gabalu tiešām varēja noturēt par īstu, tāpat arī nepārspējamais traktors ar visu piekabi, izstrādāts visīstākajās detaļās, ar visiem darbarīkiem.
Bet 27. janvāra rītā bērnudārza audzēkņi tika aicināti zālē, kur varēja aplūkot izstādi. Pēc tam ciemos ieradās Dāvanu kaste (muzikālā audzinātāja Evita), kas bija saņēmusi vēstuli no sen neredzētās draudzenes MissKastes, kura aicināja ciemos. Līdzi tika aicināti arī bērni, un tā viss jautrais bariņš ieradās ciemos pie MissKastes (metodiķe Sarmīte). Te bērniem tika vaicāts, vai viņi zina, kā atbrīvoties no sadzīvē nederīgām lietām un kāpēc jāšķiro atkritumi. MissKaste izvilka lielum lielu maisu ar dažādiem izmestiem priekšmetiem, un bērnu uzdevums bija sašķirot tos – atsevišķi papīru, plastmasu, stiklu. Tāpat tika pārrunāts arī tas, kur liekam nolietoto sadzīves tehniku.
Izstāde lepojās ar vairākām krāšņām un skaistām pilīm, un bija skaidrs, ka nekādi neiztikt bez princeses. Ar ļoti skaistu pasakas par Pelnrušķīti iestudējumu mūs sveica sagatavošanas grupas bērni – netrūka ne skaistu tērpu, ne dziesmu, ne deju.
Paldies par lielo darbu, ko ieguldīja bērnu vecāki, kas īstenoja savu bērnu vispārdrošākās idejas. Paldies tiem, kas nenobijās un pārvarēja savu "es taču neprotu", jo rezultāts bija fantastisks. Vairāki vecāki, pat neraugoties uz to, ka viņu mazulis pasākuma dienā dārziņu neapmeklēja, jo bija slims, dzestrajā rītā veda uz šejieni savu darinājumu. Paldies tiem sagatavošanas grupas vecākiem, kas visu nakti sildīja mašīnu, lai tikai no rīta varētu aizvest uz dārziņu mazo mākslinieku, jo sals torīt turējās netālu no mīnus 30 grādu atzīmes. Ieguvēji šajā kopīgajā darbā bija visi – gan bērni, kas, iespējams, ieraudzīja savus vecākus pavisam citādus, jo viņiem nācās pielāgoties bērnu pasaulei, gan arī vecāki, kuru mūžīgajā aizņemtībā radās iespēja kaut uz brīdi pabūt tajā tālajā un jau piemirstajā brīnumā, ko sauc par bērnību.
Autore: SARMĪTE VĪKSNA,
PII "Vārpiņa" skolotāja