Aizvadītā nedēļa Latvijai bijusi īpašāka par citām, un to nevarēja nepamanīt. Svētku izjūtu radīja lentītes pie cilvēku krūtīm, svecītes logos, karogi māju pagalmos un vēl daudzas mazas, bet ļoti īpašas lietas, kas neļauj mums pazaudēt optimismu par to, cik Latvija ir skaista un cik īpaša ir tās vēsture.
Arī mēs Cesvaines bibliotēkā vēlējāmies sagādāt svētkus sev un citiem. Tādēļ aicinājām ciemos pirmsskolas „Brīnumzeme" vecākās grupas „Bizmārītes" audzēkņus. Mūsu mērķis bija atgādināt bērniem, ka bez viņiem – mūsu nākotnes – Latvija būtu tukša vieta. To uzskatāmi arī parādījām. Kad bērni tika sagaidīti, visi kopā pārrunājām, kas ir Latvijas valsts simboli. Bijām pārsteigtas, cik viņi ir zinoši. Nevienam nebija jāstāsta, kādā krāsā ir Latvijas karogs, kā skan Latvijas himna. Prieks par to un paldies Ilgai un Svetlanai. Pēc tam sekoja galvenais uzdevums. Mums bija sagatavota balta Latvijas kontūra, kuru bērniem vajadzēja piepildīt ar saviem darbiņiem. Tos visi bija sagatavojuši mājās. Katrs bija uzzīmējis mazu daļiņu no savas Latvijas. Vienam tā bija jūra, citam – puķes, vēl kādam nav mīļākas vietas par savas mājas pagalmu. Nevar nepieminēt vienu zīmējumu, kurā attēlota jūra ar cilvēkiem laivā. Paskaidrojums par to īss un kodolīgs: „Es uzzīmēju latviešus, kuri brauc mājās no Anglijas."
Vai Latvijai svētkos var būt vēl skaistāka dāvana par šo bērna vīziju?
Kad Latvija vairs nebija balta lapa, bet bērnu mājas, kur katram ir sava mīļākā vieta, vieta, kur justies droši, varēja sākties dzimšanas dienas svinības ar spēlēm un pašu radītu salūtu.
18. novembris tobrīd vēl bija tikai priekšā, bet svētku izjūta mums kopā ar bērniem bija uzplaukusi gaiša un patriotiska, jo mēs sev atgādinājām – bez mums visiem šī būtu tikai vieta, bet tagad – tās ir mūsu mājas!
Autore: ELĪNA RAVINSKA,
Cesvaines bibliotēkas bibliotekāre