Senlaikos dibināta,
Uz stipra pamata
Stāv Kristus svēta draudze,
To Viņš pats svētījis.
LELB Lubānas draudze saņēma ielūgumu 1. augustā piedalīties Bērzaunes draudzes dievkalpojumā, kas veltīts baznīcas 670. gadadienai. Mēs, Lubānas draudzes delegācija, devāmies uz Bērzauni, lai piedalītos svētku dievkalpojumā, ko vadīja Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags.
Nedaudz no vēstures. Ziņas par Bērzaunes pagasta teritoriju atrodamas lēņu rakstos 1229. gadā. Bērzaunes draudze dibināta 1334. gadā. Baznīca celta reizē ar pili 1340. gadā, kā altāra telpa. 1604. gadā Kārlis XI licis baznīcu par jaunu celt ar lūgšanas telpu 160 vietām, bet esošā palikusi kā altāra telpa. Kā vēsta sienā iemūrētie ģerboņi, baznīcas pārbūve veikta 1694., 1894. un 1928. gadā. Jāpiezīmē, ka Bērzaunes baznīca bija viena no senākajām celtnēm plašā apkārtnē.
Kā daudzas senas celtnes apvij leģendas, arī par Bērzaunes baznīcu ir sava leģenda. To man pastāstīja skolotāja Aija Andersone, kas 1972. gadā strādājusi Bērzaunē.
Kad baznīcu cēluši, nevarējuši saprast, ko darīt, jo dienā uzmūrētā siena naktī sagruvusi. Tā tas turpinājies, līdz raduši risinājumu, iemūrējot vienā baznīcas sienā nevainīgu jaunavu. Nu neviens vairs baznīcas celtniecību nav traucējis. Runājot ar draudzes priekšnieci Unu Miķelsoni, viņa sacīja, ka, atjaunojot baznīcu, tieši pierādījumi leģendai nav atrasti. Tomēr interesanti, ka šajā pavasarī no vienas baznīcas sienas nobrucis liels laukums apmetuma. Vai tas būtu saistāms ar leģendu, rādīs nākotne.
Otrā pasaules kara beigās Bērzaunes baznīca tika nopostīta. 1944. gadā baznīcu sagrāva artilērijas apšaudes laikā. Tā nodega līdz pamatiem. Atlikušie artilērijas sašautie mūri kļuva bīstami vietējiem iedzīvotājiem, jo pie mazākā satricinājuma tie varēja sabrukt. Baznīca drupās stāvēja 56 gadus.
Pēc Otrā pasaules kara beidza pastāvēt arī Bērzaunes draudze, kurā 1938. gadā bija reģistrēti 2500 draudzes locekļu. No jauna draudzi mēģināja nodibināt pagājušā gadsimta 90. gados, bet nesekmīgi. Tikai 2001. gada 5. augustā Bērzaunes draudze tika atjaunota. Par mācītāju aicināja Ingu Dāboliņu. Šodien draudzē ir 43 locekļi, un draudzes mācītājs ir Kaspars Eglītis.
Sarunās par draudzes atjaunošanu aktuāls kļuva arī jautājums par baznīcas atjaunošanu. Jau 2001. gada februārī baznīcas atjaunošanas grupa kopā ar Madonas iecirkņa prāvestu Modri Plāti aicināja bērzauniešus baznīcu atjaunot. Tā paša gada pavasarī sākās baznīcas atjaunošana. Baznīca atjaunota par pašu bērzauniešu saziedotiem līdzekļiem. Tagad baznīcas drupu vietā stāv skaista celtne.
Pirms dievkalpojuma nelielu koncertu sniedza grupas „Zemes mala” solists Mareks Sarnovskis. Tā kā viņš vairākus gadus koncertējis ieslodzījuma vietās, viņa izpildītās dziesmas bija dzīves skaudro sāpju pilnas.
Dievkalpojumu vadīja LELB Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags. Arhibīskaps savā sprediķī skaidroja par grēka nozīmi mūsu dzīvē, kā arī par piedošanu. Viņš uzsvēra, ka cilvēka ciešanas un slimības ceļas no tā, ka cilvēks ir grēkojis. Lai atbrīvotos no ciešanām un slimībām, ir jālūdz dziļi un patiesi. Bībelē sacīts — ja tu lūgsi, tev tiks piedots. Senie Izraēlas rabīni mācījuši, ka neviens nepiecelsies, ja viņa grēki nav piedoti. Arhibīskaps aicināja katram padomāt par savu dzīvi, sakārtot savu iekšējo pasauli un lūgt tā Kunga piedošanu. Viņš uzsvēra, ka nav cilvēku bez grēka. Jo ātrāk mēs to apzināsimies, jo labāk mums pašiem. Tāpat arhibīskaps aicināja uz piedošanu. Ja turēsi uz kādu naidu, kas tev ko ļaunu darījis, un nepiedosi, ļaunums iemitināsies tevī un tevi nomaitās. Ja spēsi piedot, tad tu par to nedomāsi, iegūsi sirdsmieru, un tava dzīve nokārtosies. Bībelē rakstīts, ka Jēzus teica slimajam: „Tev Tavi grēki ir piedoti. Celies, ņem savu gultu un ej mājās.” Tā Jēzus pierādīja grēka piedošanas nozīmi.
Pēc dievkalpojuma Bērzaunes draudzi sveica Lubānas, Madonas, Ērgļu, Vestienas draudžu delegācijas un Bērzaunes pamatskolas pārstāvji. Bija iespēja tikties un runāt ar arhibīskapu Jāni Vanagu.
Lasītāj, padomāsim arī mēs, vai esam gatavi piedot viens otram.
Autors: IMANTS ZEMBERGS