Lai gan doma Bērzaunes evaņģēliski luteriskās baznīcas atjaunošanas procesā torni ar zelta gaili galā uzcelt bija jau Ziemassvētku laikā, dzīvē tā īstenojās neilgi pirms Lieldienām – 19. martā. – Augšāmcelšanās svētki gada ritumā arī ir piemērotākais brīdis šādam notikumam, – gandarīts par paveikto, saka baznīcas atjaunošanas darbu vadītājs Agris Pilsums.
Iespaidīgo tehniku, kam spēkā cilāt milzu konstrukcijas, trešdien no Jūrmalas sapulcējušies ļaudis sagaidīja ap divpadsmitiem dienā. Tad arī vīri konstatēja, ka līdzi nav paņemts traverss, pie kā torņa smaili stiprināt. Vajadzīgo „dzelzi" izdevās atrast Gata Šmita uzņēmumā, un apmēram pēc stundas, kad no torņa bija nocelts pagaidu jumts, skats, kad augšāmceļas smaile ar saulē mirdzošu gaili, varēja piepildīties. Tobrīd no padebešiem tiešām atspīdēja spoža pavasara saule, laiks bija rāms, viss ritēja bez aizķeršanās, apmēram pēc stundas, kad darbi bija paveikti, iesāka putināt.
1340. gadā celtā un 1894. gadā pārbūvētā luterāņu baznīca tika sašauta 1944. gadā, Otrā pasaules kara laikā. Ilgus gadus tā Bērzaunē atradās drupu stāvoklī, līdz, pateicoties uzņēmīgiem cilvēkiem, viss pamazām mainījās. 2001. gadā darbu atsāka nopostītā draudze. Pirmais dievkalpojums mūsdienu atjaunotajā baznīcā notika 2006. gada augustā. Pēc 7 gadiem kopš atjaunošanas darbu uzsākšanas dievnams ir ieguvis torni ar mirdzošu gaili.
– Torņa smaile uzbūvēta par ziedotāju līdzekļiem, to izgatavoja Jāņa Gottera firma „Temtogs", – laikrakstam stāsta Agris Pilsums. – Gaili gatavoja Rīgas restauratoru firma, un tas ir Ankravu ģimenes dāvinājums.
Turpinājumā tornim no metāla tikšot uzlikts tāds kā „bruncītis", uztaisīts latojums, apšuvums no skārda.
Kad vaicāju, kas todien, 19. martā, piedalījās vēsturiskajā smailes pacelšanas brīdī, Agris Pilsums saka: – Tie ir profesionālu celtniecības firmu īpašnieki un vadītāji, pie darbiem salasījusies Madonas rajona celtniecības elite. Un, lai arī draudzes mācītājs Ingus Dāboliņš nevarēja ierasties, lūgšanās un domās kopā ar visiem ir arī viņš.
– Izjūtas ir pacilājošas, neizstāstāmi labas, jo katru dienu jau torni baznīcai augšā neliek, – laikrakstam atzīst Ivars Miķelsons, kooperatīvās sabiedrības „Gaiziņš" pārvaldnieks. – Viss tika izdarīts ļoti profesionāli, bet galvenā rūpe bija par gaili.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 22.03.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto