LUBĀNĀ jau par tradīciju kļuvis, ka novada iedzīvotāji katru gadu 25. martā un 14. jūnijā pulcējas Aiviekstes krastā pie 1989. gada 25. martā atklātā un priestera Alberta Cimanovska iesvētītā piemiņas akmens, lai atcerētos traģiskās 1941. un 1949. gada deportācijas.
– Akmens savulaik ir atvests no Lubānas novada Olgasīļiem. Tas nav apstrādāts vai citādi pārveidots. Bronzā atlieto bareljefu veidojis Āris Smildzers un Aivars Vīlipsons. Arī šosestdien pulksten 14 šeit pulcēsies novada ļaudis, lai pieminētu savas tautas traģiskos notikumus, – stāsta Lubānas novada pašvaldības kultūras darba speciāliste Ilze Kraukle.
Kādreizējā ilggadējā Lubānas vidusskolas vēstures skolotāja Karina Evalda, kas pati bijusi izsūtītā, apzinājusi, ka 1941. gadā no Lubānas tika izvesti 15 cilvēki, bet 1949. gadā –
vairāk nekā 130 cilvēku.
– Šobrīd Lubānas novadā dzīvo mazāk nekā 40 politiski represēto iedzīvotāju. Šis skaits ar katru gadu sarūk, un tādēļ vēl jo svarīgāk kļūst par šīm deportācijām stāstīt mūsu skolu jaunatnei, izglītot sabiedrību. Lubānas novada skolās skolēni skolotāju vadībā turpina pētīt šīs skaudrās vēstures lappuses, – uzsver Ilze Kraukle. – Šogad pēc piemiņas brīža dosimies uz Lubānas pilsētas klubu, lai pulksten 15 skatītos Smiltenes novada Brantu amatierteātra iestudēto Gunāra Priedes lugu „Centrifūga". Tās darbība risinās 1944. gada rudenī Kurzemē. Kara centrifūgā griežas cilvēku likteņi, nešķirojot politisko pārliecību, tautību…
24.03.2017.