Septembrī, līdz ar dzelzceļa sliežu noņemšanu, savu mūžu beidza 30. gados izbūvētais dzelzceļa posms līdz Ērgļiem, kura eksistenci pēdējos gados varēja raksturot kā „agonizējošu", jo publicitāti, dažkārt pat valsts mērogā, tas izpelnījās ar savu „ātrumu". Atminaties lokomotīves skriešanos ar velosipēdistu posmā Rīga-Ērgļi, kurā uzvarēja otrais?
Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, raksturojot šo Ērgļu dzīvē ne pārāk priecīgo notikumu, atzina, ka katram transporta veidam ir atvēlēts savs laiks, un acīmredzot dzelzceļa beigu laiks Ērgļos beidzot bija pienācis.
– Bija laiks, kad šis bija aktīvs pārvietošanās līdzeklis, taču, tā kā infrastruktūra netika kopta, tas kļuva aizvien lēnāks un pasažieriem neērtāks. Priekšroka tika dota autotransportam. Vienošanās ar Satiksmes ministriju un valdību bija lēna un ilgstoša, taču beidzot esam panākuši to, ka ceļa posms uz Rīgu ar četru gadu novēlošanos tomēr tiks izbūvēts. Tas mums būs liels atvieglojums, it īpaši pēc dzelzceļa slēgšanas. Ja viss ies, kā iecerēts, autoceļa būvei jānoslēdzas 2011. gada nogalē, – to, ka dzelzceļa vietā nāks ērtāka autosatiksme ar galvaspilsētu, norādīja Guntars Velcis.
Bez liela pārsteiguma
Dzelzceļa sliežu noņemšana par spīti tam, ka iepriekš par to ērglēnieši netika informēti un pats domes priekšsēdētājs par to uzzinājis, vien ieraugot dabā, kā tiek noņemtas sliedes, nav izraisījusi lielu šoku vai pārsteigumu.
– Dzelzceļš jau tāpat bija lēnām izzudis no aktuālās cilvēku dzīves un ikdienas. Nebija tā, ka iedzīvotāji dzelzceļa pakalpojumus būtu aktīvi lietojuši, bet te vienā dienā – nav vairs sliežu. Visa šī sistēma bija lēnām devusies savu gaitu, un droši vien dzelzceļnieki šim procesam palīdzēja īstenoties. Atminos, ka laikā, kad kļuvu par Ērgļu pagasta padomes priekšsēdētāju, katru gadu maijā brauca dzelzceļnieki veikt tehnisko pārbaudi. Pēc pārbaudes vadītājam pavaicāju: „Kā ir?", atbilde bija: „Nekā. Šogad ātrumu samazināsim par 5 km/h." Vaicāju: „Un tālāk?" „Tālāk, ja dzelzceļu neremontēs, ātrumu samazināsim katru gadu, līdz tas būs 0 km/h." Redzam, ka beigās tā arī ir noticis. Šis sliežu posms nebija rentabls, līdz ar to netika arī pienācīgi uzturēts, – skarbo realitāti atklāja Guntars Velcis.
Viņš atzina, ka, ja raugās stingri no biznesa skatpunkta, šis posms tiešām nebija ekonomisks, jo kravas pa to netika pārvadātas un pasažieru skaits arī nebija ļoti liels, bet punktu visam pielika automotrises avārija 2007. gada oktobrī, kas faktiski pārtrauca dzelzceļa satiksmi Ērgļu virzienā.
– Šī dzelzceļa posma lielākā problēma bija tā, ka pēc Otrā pasaules kara tas tā arī netika pabeigts. Pirmskara periodā izbūvēto dzelzceļa tiltu pār Ogri atkāpjoties vācieši vai krievi uzspridzināja, līdz ar to tika pārvilkta svītra iecerēm Ērgļus savienot ar Madonu. Tad jau šim posmam būtu pavisam cita nozīme un funkcijas, – būtiskāko iemeslu, kādēļ Ērgļu posms tā arī nav spējis izdzīvot, minēja Ērgļu novada domes priekšsēdētājs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 29.12.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto