Annai Sprūdžai viņas 90 gadu jubilejai par godu bērni un mazbērni bija sarūpējuši skaistu pārsteigumu – sarīkoja īstu balli, visu radinieku salidojumu. Turklāt pašai jubilārei sarīkojuma rīkošana tika turēta noslēpumā. Apsveikumi, ziedi, laba vēlējumi, mazmazbērnu koncerts, Dekšāru lauku kapelas "Savējie" uzstāšanās.
Svinības tika rīkotas Murmastienes kultūras centrā, lai vietas pietiktu kuplajai ģimenei un radu saimei. Bija ieradušies viņas bērni – Zenta, Tālivaldis un Skaidrīte ar ģimenēm, radi, bijušie un esošie kaimiņi, kā arī citi apsveicēji.
Kad māmulīti visi trīs bērni ieveda zālē (nu jau ratiņkrēslā), apbrauca goda apli, viņu sagaidīja 10 mazbērni un 15 mazmazbērni. Annai Sprūdžai 90 gadu jubilejā izskanēja apsveikuma priekšnesumi, ko bija sagatavojuši lielākie un mazākie mazmazbērni. Arī mazbērni, kas vasarā dzīvoja pie babiņas, atcerējās spilgtākos brīžus, ko tolaik bija darījuši, un oriģinālais sveiciens "Muļķe sirds" ļāva sariesties acīs pa aizkustinājuma asarai. Jubilāri Varakļānu novada domes vārdā sveica Murmastienes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Mozga un kultūras centra vadītājas p. i. Sintija Veipa.
Anna Sprūdža (dzimusi Zepa) nāk no Barkavas pagasta, dzimusi 1926. gada 10. aprīlī Vecumnieku sādžā, mājās "Skroderīši".
Astoņu bērnu ģimenē daudz strādāt vajadzēja jau kopš bērnības, un viss sākās ar ganu gaitām. Anna arī paskolojās – vispirms četrgadīgajā skolā Varakļānu pagastā, pēc tam – Barkavā, gāja arī darbos – par istabmeitu. Tēvs bija labs skroderis, tāpēc Annu ieinteresēja šūšana. Dzīvē bija lemts sadraudzēties vispirms ar sava nākamā vīra Pētera māsu, kas nāca šūties, bet tad, kad Pēteris atgriezās no dienesta armijā, abi saskatījās, apprecējās un pārcēlās uz dzīvi Pļaviņu mājās toreizējā Varakļānu pagastā (tagad – Murmastienes pagastā).
– Visu darba mūžu mamma bija aktīva lauku māju saimniece un šuvēja, kas šuva pati un citus apmācīja, jo arī mans tēvs bija labs skroderis. Viņa darbus darīja pati, darba tikumu iemācīja arī bērniem. Ilgus gadus strādāja padomju saimniecībā "Varakļāni" par slaucēju, par klētnieci, par apkopēju feldšerpunktā, arī par pavāri, kopsaimniecības dravā par biškopja palīgu, – pastāstīja dēls, biškopis Tālivaldis Sprūdžs, apstiprinot, ka ilga mūža noslēpums ir darbīgums. Viņš piekrita, ka nozīme ir arī regulārai medus un biškopības produkcijas lietošanai. Pateicoties tam, ka galdā allaž ir medus un tas tiek regulāri lietots, veselība turas. Recepte vienkārša – ik rītu jāizdzer pāris glāžu tikko no akas pasmelta svaiga ūdens ar medu, tāpat arī vakarā, un sirds strādās kā bitīte.
Skaistus prieka mirkļus jubilārei sagādāja arī sadāvinātie krāšņie ziedi, labie novēlējumi, vārdi, kas stiprina. Ģimene bija parūpējusies par vēl vienu muzikālo apsveikumu (dziesma "Pie Dieviņa gari galdi") jubilārei, kas izskanēja TV raidījumā "Daudz laimes!".