Doma par Madonas pārvaldes izveidošanu virmo jau sen — vēl pirms pirmās administratīvās teritorijas reformas 2009. gadā. Turklāt jau toreiz daudzi pieļāva, ka, ja kādas pašvaldības jāapvieno, tad tā varētu būt tieši Madona un Lazdona. Un nu šis brīdis ir pienācis.
Trešdien Madonas novada domes Uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejas sēdē tika atbalstīta Madonas novada Madonas apvienības pārvaldes izveidošana, kā arī Madonas pilsētas pārvaldnieka Gunta Ķevera iecelšana Madonas apvienības pārvaldes vadītāja amatā. Vēl savs vārds gan būs jāsaka Madonas novada domei, bet, visticamāk, deputāti šādas pārmaiņas akceptēs. Tādā gadījumā jau ar 1. februāri tiks uzsākta Madonas novada pašvaldības iestāžu „Madonas novada Lazdonas pagasta pārvalde", „Madonas pilsētas īpašumu uzturēšanas dienests", „Madonas Bērnu un jauniešu centrs" reorganizācija.
Madonas pilsētas pārvaldnieks GUNTIS ĶEVERIS, vaicāts par plānotajām pārmaiņām, skaidro, ka vienota būs tikai pārvalde, bet tas neietekmēs Madonas pilsētas un Lazdonas pagasta administratīvās robežas, tās saglabāsies kā patstāvīgas teritoriālās vienības.
– Ja par to nobalsos arī deputāti Madonas novada domes sēdē, Madonas apvienības pārvalde darbosies līdzīgi kā šādas struktūrvienības Ērgļos, Lubānā, Cesvainē. Par pārvaldes nepieciešamību Madonas pilsētā patiešām tika runāts jau daudzus gadus, tikai neviens nevarēja sadūšoties pieņemt šādu lēmumu. Madonā pārvaldes nav bijis jau kopš pilsētas domes laikiem. Nodibinoties Madonas novadam 2009. gadā, Madonā atšķirībā no pārējiem pagastiem, kur tika izveidotas pārvaldes, tika apstiprināta tikai viena štata vienība – Madonas pilsētas pārvaldnieks. Par to, ka Madonā nepieciešama pārvalde, arī es runāju n-tos gadus, bet manī neviens īpaši neklausījās. Tiesa, pirms pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā šāda iespēja tika pieļauta.
Šogad jau būs 15 gadi, kopš mani apstiprināja Madonas pilsētas pārvaldnieka amatā. Toreiz es strādāju par Madonas pilsētas komunālā dienesta vadītāja vietnieku, bet par pilsētas pārvaldnieku kļuvu, kā saka, „piespiedu brīvprātīgi", Madonas novada domes pirmā sasaukuma deputātu – Valentīna Rakstiņa un Andra Saknes – rosināts. Viņi tā arī pateica, ka man ir divas iespējas – uzņemties jaunos pienākumus vai palikt bez darba. Es izvēlējos pirmo iespēju.
– Taču arī tagad atsevišķa pārvalde Madonas pilsētā netiks veidota, tā sevī ietvers arī Lazdonas pagastu. Kas mainīsies tavā darba ikdienā?
– Pēc apvienotās apvienības pārvaldes izveides palielināsies darba apjoms, būs jāapgūst arī jaunas funkcijas, bet mani tas nebaida, kaut gan savā ziņā tas, protams, būs jauns izaicinājums.
Taču ir vēlme iesākto turpināt un salikt visus punktus uz „i". Īpaši gribu uzsvērt – lai lazdonieši nesatraucas, Lazdonas pagasts šīs reorganizācijas rezultātā nekur nepazudīs. Mazliet mainīsies jaunizveidotās pašvaldības ie-
stādes nosaukums – tā būs Madonas novada Madonas apvienības pārvalde, un to veidos Madonas pilsēta ar teritoriju Lazdonas pagasts.
Jāņem vērā, ka kopš pagājušā gada pavasara esmu iecelts arī par Lazdonas pagasta pārvaldes vadītāja p. i. Šajā laikā esam iestrādājušies, Lazdonas pagastā viss notiek, ir izveidojusies sadarbība ar Madonas pilsētas iestādēm.
Arī pēc reorganizācijas izmaiņas būs minimālas – mainīsies juridiskā adrese, reģistrācijas numurs, apvienosies Madonas pilsētas īpašumu uzturēšanas dienests un Lazdonas pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļa. To vadīs Gita Lutce, bet Arnis Rieksts būs viņas vietnieks. Arī atbildības zona katram paliks līdzšinējā – Gitas pārziņā vairāk būs Madonas pilsēta, bet Arņa – Lazdonas pagasta teritorija.
Jaunizveidotajā apvienības pārvaldē būs vienota koku ciršanas komisija, divi jauniešu centri tiks iekļauti – Madonas bērnu un jauniešu centrs „Kubs" un Lazdonas pagasta multifunkcionālais centrs „Kodols". Tāpat kā līdz šim savs budžets būs Madonas pilsētai un savs – Lazdonas pagastam. Darbu Lazdonā turpinās lietvede Ingrīda Bankova, kas pieņems un apkalpos klientus. Arī es būšu sastopams gan Madonā, gan Lazdonā – plānoju rīta pusē būt pilsētā, bet pēcpusdienās – Lazdonā. Protams, būšu arī sazvanāms.
Jaunizveidotās apvienības pārvaldes ziņā paliks arī visas Madonas pilsētas iestāžu ēku saimnieciskā uzturēšana. Novadā daudzas jomas ir centralizētas, to darbinieki atrodas attiecīgās nozares pakļautībā, bet mūsu ziņā ir nodrošināt ēku tehnisko uzturēšanu gan Madonā, gan Lazdonā.
Domāju, ka no apvienotās apvienības izveides Lazdonas pagasta iedzīvotāji būs tikai ieguvēji un arī madonieši necietīs. Gribētos arī pēc iespējas ātrāk lazdoniešiem nodrošināt to pakalpojumu klāstu, kas ir pieejams Madonas pilsētas iedzīvotājiem. Katra reforma jau ir jāveic ar mērķi, lai būtu no tās kāds labums.
– Kā tiks izmantotas telpas, kas pēc dažu struktūrvienību slēgšanas Lazdonā netiek izmantotas?
– Jā, Lazdonā ir telpas, ko varam piedāvāt. Interesi par šādu iespēju palielina arī tuvums Madonas pilsētai. Neesmu atmetis cerības, ka Lazdonā pirmsskolas vecuma bērniem varētu izveidot bērnudārza specializēto grupu. Pielietojums ir atrasts bijušajai skolas ēkai, tajā esam ierīkojuši „policijas akadēmiju".
– Kad jaunizveidotā Madonas apvienības pārvalde varētu uzsākt darbu?
– Tiek plānots, ka tā darbu uzsāks ar 1. martu, ja, protams, lēmumos nekas nemainīsies. Būs jāpārveido Madonas pilsētas uzturēšanas dienests par nodaļu, kas šobrīd ir atsevišķa iestāde, un jāveic citas izmaiņas. Katrā ziņā reorganizācijas process juridiski ir diezgan sarežģīts un laikietilpīgs.
– Mūsu saruna notiek laikā, kad spilgti atmiņā ataust piedzīvotais, veidojot barikādes Rīgā un iestājoties par brīvību, Latvijas neatkarības atjaunošanu. Cik zinu, arī tu 1991. gada janvāra dienās biji Rīgā.
– Tolaik es mācījos 10. klasē un vēl nebiju pilngadīgs, līdz ar to man, tāpat kā pārējiem deju kolektīva dalībniekiem, lika braukt mājās, bet Rīgā kopā ar citiem barikāžu izstāvjiem palika tēvs.
Šo laiku, to, kā šajās dienās pārdzīvojām par tuviniekiem un kā sēdējām pie televizoriem, skatoties reportāžas un gaidot jaunākās ziņas no galvaspilsētas, nav iespējams aizmirst. Izjutām arī baiļu sajūtu, jo notikumu attīstība bija grūti prognozējama.
Protams, barikāžu laiks nav salīdzināms ar to, kas patlaban notiek Ukrainā, kāds karš tur izvērsies, bet arī Latvijai tas bija izšķirošs laiks, kad latviešu tauta spēja parādīt savu gribu, savu spēku. Mēs neesam tik karstasinīgi kā itāļi, franči vai pat vācieši, kuri arī spēj sarīkot iespaidīgus streikus, lai aizstāvētu savu zemnieku intereses, taču arī mēs X stundā spējām iestāties par saviem ideāliem, un nu mēs dzīvojam neatkarīgā valstī. Ir vajadzīgs gribasspēks, lai izvirzītos mērķus sasniegtu. To, ka tas ir iespējams, pierādīja arī barikāžu laiks.
Toreiz jau Krievijā pie varas arī bija politiķi, no kuriem vismaz daļa iestājās par demokrātiskām vērtībām un pārmaiņām savā valstī un nosodīja asinsizliešanu Viļņā.
Šodien Krievijā no tā gandrīz nav ne vēsts, tur ir pavisam cita situācija. Un ne jau Putins vien ir vainīgs, bet arī visi medvedjevi un viņiem līdzīgie, kuri pūš vienā stabulē; bet deviņdesmitajos gados Krievijā bija dažādi domājoši.
Iespējams, arī tāpēc mēs daudz labāk nekā Rietumvalstis spējam izprast to, kas notiek Ukrainā, tik ļoti pārdzīvojam un jūtam viņiem līdzi, ticam Ukrainas uzvarai un cenšamies sniegt visu iespējamo palīdzību.
19.01.2024.