Madonas novada pašvaldība ir viena no tām, kur uzņēmējdarbības veicināšana ir izvirzīta par prioritāti nākamajam plānošanas periodam (2014-2020). Ir izveidota atsevišķa struktūra, kas īsteno pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai un atbalstam. Uz sarunu aicināju Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītāju ROMĀNU HAČATRJANU.
– Vai jau 2012. gadā, uzsākot darbu jaunizveidotajā nodaļā, bija skaidrs, kā apliecināsi savu lietderību?
– Tagad daudzās pašvaldībās runā par atbalstu uzņēmējdarbībai, bet Madonas novada dome bija viena no pirmajām, kas šādam atbalstam izveidoja nodaļu. Konkrēta darba apraksta speciālistiem nebija, paši domājām, ko darīsim. Mana profesija ir saistīta ar starptautiskajām attiecībām, jo beidzu Latvijas Universitāti. Sākotnējais mērķis bija vienas pieturas aģentūras izveide uzņēmējiem. Taču tas īsti nedarbojās, jo vietējiem uzņēmējiem starpnieki nav vajadzīgi. Laika gaitā esam mainījušies, patlaban izvirzītas sešas prioritātes. Pirmā ir palīdzēt mazajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem ar konsultācijām, sadarbības partneru meklēšanu. Esam ieviesuši ideju konkursu ar grantu sistēmu "Madona var labāk!". Ar pašvaldības atbalstu ir dibināti 15 uzņēmumi. Atbalsts idejai ir gan finansiāls, gan arī tā ir idejas akreditācija. Prieks, ka ir uzņēmēji, kas rada paši sev darbavietu. Kad izveidojām ideju konkursu, domājām, ka būs daudz pieteikumu, bet tā nebija. Taču idejas kļūst arvien kvalitatīvākas, un sākumā grantu dabūt bija vieglāk. Šobrīd izvērtēšanai ir vairāki kritēriji, jo ideju rodas vairāk, bet finansējuma paliek mazāk. Šogad Madonas novada dome piešķīra
21 700 eiro, atlicis ap 7000 eiro, līdz atvēlētais finansējums būs izsmelts. Taču arī domes deputātu viedoklis ir tāds, ka ir jāatbalsta uzņēmējdarbības uzsākšana, un nākamgad ideju konkurss un grantu programma turpināsies.
– Kādas ir citas prioritātes?
– Tas, ar ko sākām, bija vietējo ražotāju atbalsts. Atceros, kā naivumā mēs uzaicinājām "Maximas" pārstāvjus, sakot, ka vairāk gribam redzēt Madonas novadā ražoto produkciju vismaz Madonas veikalos. Pēc tam gan "Maximas" plauktos bija vairāk "Madonas maiznieka" maizes, kas tomēr ir grūti panākams. Ar Andreja Ceļapītera iniciatīvu un neatlaidību "Rimi" Madonā ir nācis pretim un piešķīris saliņu pie ieejas, lai ar pašvaldības atbalstu varam izveidot savu stendu "Ražots Madonas novadā". Pašvaldības atbalsts būs vietas iekārtošanai, pārējais ir jāuzņemas uzņēmējiem. Ja uzņēmēji vienosies, tad jau šoruden stends tiks atvērts. 2012. gada decembrī atklājām stendu "Ražots Madonas novadā" Centrāltirgū Rīgā, bet maijā, beidzoties sezonai, tirdzniecības vietu aizvērām. Nezinu, vai uzņēmēji gribēs to atjaunot, jo Rīgā ir milzīga konkurence. Kopā ar ražotājiem braucam uz izstādēm. Manuprāt, viņiem mēs sniedzam diezgan lielu atbalstu, jo izstādēs tirdzniecības vietas nodevas ir samērā dārgas, arī ceļš tiek apmaksāts. Arī tradicionālajos Kartupeļu svētkos un "Madonas uzņēmējdienās 2014", kas notiks rīt, 11. oktobrī, tiek veicināta vietējo ražotāju tirgošanās, un tas ir jānovērtē. No lielākiem pārtikas ražotājiem gan mums ir tikai AS „Lazdonas piensaimnieks" un „Madonas maiznieks". Vēl ir jāsakārto ikmēneša tirgus noteikumu ieviešana, bet tās ir tehniskas lietas, lai būtu tirgotājiem draudzīgi. Pašvaldības jautājumos mums ir jāspēj paraudzīties no uzņēmējdarbības vides prizmas, kā kurš lēmums ietekmē šo vidi. Kopš 2014. gada uzņēmējdarbībai klāt ir tūrisms, un veiksmīga ir Lubāna mitrāja TIC modeļa maiņa, jo aktivitāte līdz ar to ir palielinājusies. Arī Madonas TIC drīz atbildīs tam, kādam tam ir jāizskatās.
– Prioritāšu sarakstā ir arī jauniešu piesaiste darbam reģionā?
– Tā ir trešā svarīgā lieta – darba tirgus un darbaspēka salāgošana, jo redzam, ka uzņēmējiem sāk pietrūkt, kas strādā. Tajā pašā laikā ir samērā liels bezdarbs. Madonas novada pašvaldība ieviesa nodarbinātības programmu, ka jaunietis iet pie uzņēmēja, kas viņu apmāca darbam, un labākajā gadījumā viņš tur paliek strādāt, ja ne, viņš vismaz zinās, ko nozīmē darba tirgus, un pratīs pieteikties darbā. 2013. gadā bija 17, šogad – 37 skolēni. Taču uzņēmējus ir diezgan grūti pierunāt uz piedalīšanos šajā programmā, lai gan pašvaldība sniedz finansiālu atbalstu. Strādāt ar jauniešiem nav viegli, jo daudziem klibo attieksme, to esmu izjutis arī uz savas ādas. Ir labie piemēri, kad jaunieši palikuši strādāt pēc šīs darba programmas, bet ir arī sliktie piemēri. Pozitīvais ir tas, ka jaunieši, kas grib pieteikties darbam, prot uzrakstīt foršu CV un pieteikuma vēstuli. Saistībā ar darba tirgu ir arī programmēšanas apmācība, kam ir ilgtermiņa mērķis. Šobrīd programmēšanu Madonā apgūst 23 studenti, tas ir daudz, bet būtu priecīgs, ja kaut puse paliktu, jo programmēšana ne visiem ir pa spēkam. Tie, kas paliks, varēs dibināt IT pakalpojumu uzņēmumu, kādu reģionā pietrūkst. Madonas novadam ir sadarbība arī ar Rīgas Biznesa skolas studentiem, ceram, ka viņi novērtē, ka Madonā ir pretimnākoša pašvaldība, ka te var dibināt savu uzņēmumu. Viens projekts saistās ar izklaides biznesu. Biznesa inkubatoram gan ir jāpilnveidojas, jo mums ir maz inovatīvu uzņēmumu. Arī Ekonomikas ministrijai ir labāk jāizprot, kas notiek reģionos.
– Cik svarīgi ir nodrošināt informācijas pieejamību?
– Jāatzīst, ka informācijas "aiznešana" līdz uzņēmējam ir viena no tām problēmām, kas ir ļoti aktuāla un kuras atrisināšanai vajadzīgs laiks un sistemātisks darbs. Mūsu nodaļas apkopotajā uzņēmēju datu bāzē ir e-pasts, kas mūsdienās ir ērtākais un ātrākais saziņas veids tūlīt aiz mobilā telefona. Lietojam arī sociālos tīklus (twitter, draugiem.lv), lai sasniegtu mērķauditoriju, tomēr arī tas ne vienmēr izdodas. Regulāri ievietojam informāciju Madonas reģiona laikrakstā "Stars" un domes informatīvajā izdevumā. Tik un tā neizdodas ziņu nodot visiem, kam tā varētu būt aktuāla. Tāpēc ar mērķi atvieglot piekļuvi informācijai radīta mājas lapa www.businessmadona.lv. Rudenī sāksies apmācības gan jaunajiem uzņēmējiem, gan bosiem, gan apmācības grāmatvedībā. Madonas novadā ir reģistrēti 2055 (Lursoft dati) uzņēmumi; protams, tas nenozīmē, ka visas komercsabiedrības arī darbojas. Saprotu arī to, ka lielajiem uzņēmējiem palīdzēt pašvaldībai ir maz iespēju. Nevaram solīt, ka tūlīt uzbūvēsim ceļu vai sakārtosim kādu citu problemātisku infrastruktūras mezglu. Līdz 2020. gadam plānojam investīcijas uzņēmējdarbības infrastruktūrā, kopā ar lielajiem uzņēmumiem mēģinām izvirzīt prioritātes ilgtermiņa attīstībai, kam rezultātu varēs redzēt pēc vairākiem gadiem.
– Ko vari teikt par industriālās zonas izveidi Madonā?
– Formulā 9 + 21 (lielās pilsētas un reģionu attīstības centri) mēs iederamies, un reģionam būs pieejami līdzekļi attīstībai. Divu paredzēto teritoriju attīstība notiks saistībā ar uzņēmējiem. Izvēlētās teritorijas ir bijusī Madonas kombinētās lopbarības rūpnīcas teritorija un Ūdens iela. Protams, šie līdzekļi saistās ar pilsētvides, uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanu, degradēto teritoriju revitalizāciju. Ir divas programmas, kuras saliekot kopā mums būs zināms apjoms līdzekļu. Jāsaprot, ka industriālo zonu nevaram veidot kā kaut ko milzīgu, cerot, ka atnāks liels investors un kaut ko uzbūvēs. Ir jāveido teritorija ar visām komunikācijām, lai uzņēmējs var viegli ienākt Madonā, lai viņam nav jādomā par elektrību, ūdensvadu, kanalizāciju, ceļu.
– Kā vērtē "Madonas uzņēmējdienu 2014" sniegtās iespējas uzņēmējiem iepazīstināt ar savu produkciju?
– "Madonas uzņēmējdienas 2014" notiek pārrobežu projekta ietvaros, to organizē projekta vadītāja Dace Āriņa un koordinatore Janīna Apsīte. Kartupeļu svētkus koordinē kultūras nodaļa. Mūsu nodaļa palīdz ar uzņēmēju informēšanu, organizatoriskām lietām, bet viss ir kopdarbs. Izstādes organizēšanu finansē no projekta līdzekļiem, tāpēc ir vieglāk nodrošināt uzņēmēju līdzdalību. Projekta ieguvums ir arī izstādes aprīkojums, stendi. Prieks, ka izstādē piedalās vairāki uzņēmumi, ko esam atbalstījuši ideju konkursā "Madona var labāk!". Mana pieredze liecina, ka ielauzties tirgū ir grūti. Iepriekš man bija uzņēmums, kas nebija saistīts ar Madonas novadu, kad kopā ar klasesbiedru eksportējām kokmateriālus. Tāpēc arī spēju labāk izprast uzņēmējus, kas ražo labu produktu, bet lielākā problēma ir tā, ka neviens par to nezina. Lai produktu pirktu, tas ir superīgi jāiepako, jābūt atpazīstamībai un reklāmai. Pie tā mums visiem ir jāstrādā. Iespēju bez maksas izvietot vides reklāmu esam ieviesuši, bet maz uzņēmumu to izmanto. Maz izmanto arī lielā ekrāna iespējas Saieta laukumā, kaut interesējas arvien vairāk.
– Kas dod enerģiju veikt tik lielu darba apjomu?
– Es jau otro mēnesi lietoju "NG Līnija" jauno uztura bagātinātāju "Honimun" (Romāns smaida. – Aut.), kas ir ziedputekšņu, dzērveņu un glutamīna kapsulas. Mums ar Lienu aug dēls Roberts, arī tāpēc ir visu laiku jābūt labā formā. Draudzene glezno, arī es beidzamo divu gadu laikā esmu vienu gleznu uzgleznojis. Sportoju – skrienu, aizeju uz sporta zāli. Taisnība ir teicienā "Jo vairāk darba, jo vairāk var izdarīt".
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto