Audēju pasaulē reti uzspīd tik spilgta zvaigzne kā jaunā, enerģiskā un jaudīgā ILZE MAILĪTE, kura ne vien pati izplānoja, uzcēla darbnīcu, iegādājās stelles, uz kurām rada skaistus audumus, bet arī aktīvi piedalās izstādēs un konkursos, gūstot arvien lielāku atzinību. Paralēli audējas darbam viņa raksta grāmatu.
"Stars" vispirms Ilzi lūdza pastāstīt par darbošanos studijā "Rota" un kopā ar studijas dalībniekiem redzēto rokdarbu izstādē Polijā.
– 2018. gadā Tautas lietišķās mākslas studijā "Rota" pie studijas vadītājas Aijas Krūmiņas uzsāku apgūt aušanas prasmi, – atcerējās Ilze. – Kad pabeidzu trīsgadīgo pamatkursu, tiku uzņemta šai studijā. Joprojām tur esmu, un kopā gatavojamies studijas 60 gadu izstādei, kas 2026. gada pavasarī notiks Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Tā nebūs etnogrāfiska izstāde vien: būs jaunrades darbi un tādi, kuru iedvesma rasta citu valstu aušanas tradīcijās, jo "Rotas" vadītāja ir aktīva ceļotāja un jaunā piekritēja.
Kopā ar studijas dalībniekiem vasarā piedalījos Audēju svētkos Polijā. Mūsu gide bija viena no Latvijas kultūras vēstniecēm – Sandra Zaļaiskalns. Apskatījām Braņicku pili, kas celta 17. gadsimta vidū. Tur pavadonis lepojās ar angļu parku un franču stila dārzu, taču tajā valdīja liela pamestība, turklāt viņš neko nebija dzirdējis par mūsu Rundāles pili un tās skaisto dārzu.
Braņicku pilī ierīkots farmācijas un medicīnas iekārtu muzejs, atrodas arī Bjalistokas medicīnas universitāte. Audēju svētki notika Braņicku pils pagalmā. Daudz telšu, katrā no tām nelielas trizuļu stelles, uz kurām milzīgā ātrumā tapa ielasītie divu kārtu auduma darbi. Latvieši tādus pieprot, bet poļu rezultāta tehniskais izpildījums bija vienkāršāks. To apguvām un tagad arī mākam!
– 17., 18. oktobrī viesojies Lietuvā. Pastāsti par Jonavā pieredzēto.
– Ielūgumu uz starptautiskajiem tradīciju svētkiem "Gijos" ("Pavediens") saņēmu no Jonavas pašvaldības kultūras centra projektu menedžeres Daivas Petrikenienes. Svētku mērķis ir popularizēt nemateriālā kultūras mantojuma vērtības no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Tiku uzaicināta, jo pārstāvu aušanu Pētera Viļumsona stellēs, kas iekļautas Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un pašlaik tajā ir vienīgā vērtība no Madonas novada.
Ceļā no Ērgļiem devos ar dažiem Viļumsona stellēs austajiem darbiem izstādei. Nonākot Lietuvā, pirmajā aktivitātē – filmēšanās – bija jāstāsta par līdzi paņemto, ar ko šie darbi ir īpaši, kā tapuši. Otrs – jāiekārto izstāde atvēlētajā izstāžu zāles daļā. Nākamajā dienā ieradās Lietuvas Nacionālā televīzija un intervēja katru dalībnieku. Izstādes atklāšanā piedalījās dažāda līmeņa kultūras vadītāji un vietējā folkloras kopa. Katram bija jāsaka īsa runa. Es sūtīju sveicienus no pagasta, kas atrodas tuvu Latvijas augstākajam kalnam, jo arī mana pārstāvētā vērtība – Viļumsona stelles – ir augstas, plašas un lielas. Tās nebija iespējams paņemt līdzi, tomēr darbi bija redzami uzreiz pie ieejas izstāžu zālē.
No Latvijas izstādē vēl bija pārstāvēta knipelēšana, rakstaino cimdu adīšana, dubultauduma šatiersegu un jostiņsegu aušana. Lietuva lepojās ar tamborēšanu, īpašu somu izšūšanu, kādas atrastas tikai Klaipēdas apkārtnē. Igaunijas stendu rotāja kurpju izšūšana un gatavošana, lakatu aušana pēc muzeja paraugiem, kā arī cimdu adīšana.
Pie manis pienāca Rumšišķu Etnogrāfiskā muzeja pārstāve. Viņiem ir divas Viļumsona stelles, un muzeja darbiniecēm ir liela interese tās atjaunot, lai varētu ar tām darboties. Paredzēts, ka tiksimies gan Ērgļos, gan Rumšišķēs.
Negaidīts pavērsiens radās, kad divas meitenes no folkloras kopas pieskrēja un iespieda saujā nelielu, pašu veidotu dinozauriņu – viņām esot patikusi mana runa. Aizkustinoši! Nākamajā dienā sākās meistarklases, kuras vadīja izstādē pārstāvēto prasmju meistari. Šīs dienas apliecināja, ka senās prasmes tiek cienītas un godā turētas, kaut Jonava radīja jauneklīgas pilsētas iespaidu, kurā sadzīvo tradīcijas ar moderno.
Lietuvā iepazinos arī ar Viljandi Kultūras akadēmijas pasniedzēju, kura, uz mājām braucot, iegriezās ciemos "Zemzaros". Iespējams, ka tas bija kādas kopīgas sadarbības sākums. Lai top!
– Nesen piedalījies konkursā "Mana vīzija par mana amata nākotni".
– Viena no mūsu ģimenes draugu ģimenēm ir saistīta ar kultūras mantojuma pētīšanu. Saņēmu ziņu par iespēju piedalīties konkursā, kur jāsagatavo līdz 5 minūtēm garš video par šo tēmu. Uzreiz ienāca prātā mans izgudrojums – cinīšpaklājs, kas izstādē "Latvju raksti. Citādība" ieguva žūrijas balvu. Video konkursu rīkoja Eiropas Amatniecības alianse, kas veicina amatniecības prasmju un zināšanu nodošanu, attīstīšanu, saglabāšanu un novērtēšanu. Tajā apvienotas 40 dalībnieku organizācijas no vairāk nekā 20 Eiropas valstīm. Video filmēju vienā kadrā, un uztraukums bija pamatīgs. Liels bija pārsteigums, ka darbs iekļuva to desmit skaitā, kas tiek īpaši izcelti.
– Šobrīd esi arī topošās grāmatas par Pēteri Viļumsonu autoru lokā.
– Pēteris Aleksandrs Viļumsons kļuva par pirmo latvieti, kurš izgudroja un patentēja pusautomātiskās vienpaminas stelles. Šo steļļu atjaunotnes uzvaras gājiens Latvijā sākās Sarkaņu Amatu skolā, kad aušanas pulciņu tur vadīja Tautas daiļamata meistare Inese Mailīte. Ap to laiku jau tika atklāta SIA "Mailīšu Fabrika", kuras plānā iekļuva arī rūpes par Pētera Viļumsona vārda daudzināšanu, pētniecību un attīstību. 2020. gada nogalē Aušanas prasme Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminas stellēs tika iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šogad bija jāiesniedz atskaite par piecos gados paveikto, kā arī jāsastāda plāni nākamajiem pieciem. Viena no idejām, ko realizējam, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam, ir grāmata. Jau sagatavots teksts, nākamajā gadā tiks zīmētas ilustrācijas, bet 2027. gadā liksim visu kopā un aicināšu uz grāmatas prezentāciju Rīgā. 14. novembrī Dzīvesziņas un arodu sētā Jelgavā notika teksta prezentācijas pasākums.
Teksts apkopo informāciju, kas vākta desmit gadu garumā. Milzīgs paldies Anetei Karlsonei, Indulim Zvirgzdiņam, Andrim Tomašūnam un Agrim Dzenim par pētniecību, attiecīgā laika vēstures skices uzbūvi un savu zināšanu nesavtīgu došanu.
– Iesaistījies arī "Segu grāmatas" digitālās versijas tapšanā.
– 2024. gada nogalē Tīnūžu lietišķās mākslas studijas "Tīna" vadītāja Ilze Kupča Ziemele mani uzrunāja pētīt Ogres novada austās segas. Piekritu. Noteiktos laikos bija jābūt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā, kur gaidīja atbilstošo vietu segas. Man bija divi uzdevumi: raksta tehniskā zīmējuma, nītījuma, paminu minuma, kā arī paminu sējuma zīmēšana. Otrkārt, bija jānovada divas klātienes nodarbības Tīnūžos, kur iepazināmies ar risinājumiem, mācījāmies, kā tie top, un audām paraudziņus.
Segu izpēti veicu Ogres novada atbalstītā projekta "Ogres novada etnogrāfiskais mantojums – austās segas" gaitā. Pulcējoties vairāk nekā 30 segu aušanas interesentiem, tika izpētītas vairāk nekā 15 segas, kurām bija seši dažādi auduma pinuma varianti. Tie tad iekļauti grāmatā.
– Un ko teiksi par 10 dienās noaustajām 30 m ziedainajām jostām?
– 6. novembrī atskanēja zvans no Madonas novada kultūras centra ar jautājumu, vai līdz 17. novembrim varētu noaust 30 m ziedainās jostas, jo 18. novembra koncertā tās vajag. Darba izpildei bija atvēlētas 10 dienas un katrā dienā nepieciešams noaust 3 metrus. Šķietami tas nebija iespējams, tomēr lielākā daļa (22,50 m) tika atdota naktī no 14. uz 15. novembri, atlikušie 7,50 m – 17. novembra pievakarē. Ziedainās jostas raksts izvēlēts, lūkojoties uz manas vecmammas Lidijas Mailītes (dz. Gailītes) austo jostu, kas darināta Ļaudonas Lauksaimniecības skolā pirms vairāk nekā 90 gadiem.
05.12.2025.