16. maijā Rīgas Stradiņa universitātes aulā notika akcijas „Meklējam labu ģimenes ārstu!" noslēguma ceremonija. Apbalvoto ģimenes ārstu vidū bija divas ģimenes ārstes no mūsu reģiona – Inita Galeja no Madonas un Ilga Kreicuma no Dzelzavas, Cesvaines. Inita Galeja saņēma „LYL Krila eļļas" speciālbalvu „Iedvesmojošais ģimenes ārsts", un svinīgā pasākuma iespaidos „Stars" aicināja dakteri uz sarunu.
– Akcija notika otro gadu, to organizēja izdevniecība „Dienas Žurnāli" sadarbībā ar „Veselības centru 4", Latvijas Ārstu biedrību, piedaloties Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai, – precizēja Inita Galeja. – Iedzīvotāji tika aicināti sūtīt vēstules žurnālam „Veselība" un pastāstīt par saviem ģimenes ārstiem, kas palīdzējuši, snieguši drošību, mierinājumu un cerību.
Par mani savus iespaidus uzrakstīja Rita Turkina – meitene, kas šobrīd mācās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pirmajā kursā. Arī pirms gada studente Madara bija ieteikusi mani balvai, un tiku uzaicināta uz pasākumu. Šoreiz organizatori piezvanīja, ielūdza, jau vienojos ar vīru, ka noteikti brauksim, jo sarīkojums ir svinīgs, ar skaistu koncertu, patīkamā atmosfērā. Pēc laika organizatori piezvanīja vēlreiz un paziņoja, ka būs nominācija. Tad gan sāku nervozēt, bet uztraukumam nebija pamata – sarīkojums bija brīnišķīgs, to vadīja aktieris Artis Robežnieks, tikos ar kolēģiem – ģimenes ārstiem – no visas Latvijas un balvā saņēmu skaistu stikla skulptūriņu – pērli, kas atgādina rīta rasu. Tie bija svētki ar atbilstošu noskaņu, baudījām torti un šampanieti, palikušas skaistas un neaizmirstamas izjūtas.
– Vai vēstules rakstītāju pazīstat sen?
– Ar Ritu esam pazīstamas ļoti sen – viņa kopš bērnības ir mana paciente. Meitene ir ļoti patstāvīga, kabinetā vienmēr nāca viena, viņai bija savas prasības. Māsiņai meitene teica: „Es ceru, jūs nedusmosieties, bet gribu, lai man potē daktere…" To respektējām un tā arī darījām. Jau vēlāk, vidusskolas laikā, pirms Ēnu dienas Rita piezvanīja un atklāja, ka vēlas ēnot speciālistu Rīgā, Latvijas Kardioloģijas centrā. Varēju viņai palīdzēt – piezvanīju dakterim Andrim Skridem un sarunāju. Pēc tam viņiem bija kopīgs projekts ar filmas uzņemšanu Cesvainē, un tagad Rita strādā Latvijas Kardioloģijas centrā. Pirms pāris dienām viņa man piezvanīja un teica, ka jau piedalījusies pirmajā operācijā. Dežūras laikā meitene pēkšņi tika uzaicināta asistēt operācijā. Rita ir ļoti īpaša, ļoti zinoša un uzņēmīga, un, ja cilvēks savā darbā tiek ievērots tik ātri, tā ir ļoti laba zīme.
– Atceroties savus studiju gadus, vai slodze tolaik bija mazāka?
– Es mācījos un no 3. kursa sāku arī strādāt. Gribējās būt patstāvīgākai un, otrkārt, gribējās izjust, kā tas ir – darīt to, kas jāveic sanitārēm, māsiņām – iepazīt arī viņu pienākumus.
– Kas rosināja izvēlēties mediķes profesiju, vai bija kāds tuvu stāvošs piemērs?
– Laikam jau tas bija mans brālēns. Viņš studēja medicīnu, vasarās dzīvoja laukos pie vecāsmammas, un mēs daudz runājām, spriedām. Ģimenē līdz tam mediķu nebija, iedvesmu profesijas izvēlē sniedza arī dakteris Eikens, pediatrs, un bērnu medicīnas māsa Anna Aveniņa no Cesvaines. Tā kā man patika strādāt ar bērniem (vidusskolas laikā vasarās strādāju bērnudārzā par auklīti), izvēlējos kļūt par pediatri. Turklāt likās, ka bērni ir tiešāki, pozitīvāki un atveseļošanās rezultāts viņiem būs ātrāks.
– Pēc studijām darbu uzsākāt Madonā?
– Jā, strādāju Madonas bērnu konsultācijā par iecirkņa pediatri un Madonas pilsētas 1. vidusskolā par ārsti. Ļoti labi mani darbā ievadīja medicīnas māsa Rita Ščedrova. Kādu laiku strādāju arī Madonas slimnīcā, bērnu nodaļā. Pēc tam izgāju ģimenes ārstu kursus un kļuvu par ģimenes ārsti. Šobrīd puse manu pacientu ir bērni, puse – pieaugušie. Darām kopīgu darbu, un ir prieks, ka viens otru novērtējam un varam saprasties.
Priecājos arī par sadarbību ar kolēģiem: ja ir kāda problēma vai neskaidrības, varu droši konsultēties ar kolēģiem ģimenes ārstiem vai speciālistiem slimnīcā. Izmeklēšana šobrīd ir ļoti sarežģīta, uz šīm procedūrām ir garas rindas, tāpēc jāatrod pareizais lēmums, lai pacientam palīdzētu un cilvēks ātrāk tiktu pie diagnozes. Bieži ir nepieciešama stacionāra palīdzība – ultrasonoskopija, kompjūtertomogrāfija, kāds noteikta speciālista – neirologa, ķirurga, ginekologa – padoms. Madonā ir lieliska slimnīca, labs aprīkojums un kadri – mēs visi esam tikai ieguvēji.
Starp citu, saņemtās balvas sakarā gribu teikt, ka tas nav mans nopelns vien. Manā ārsta praksē ir ļoti labi palīgi – Sarmīte, Ritma un Līga – zinošas, gudras, akurātas, prasīgas un iejūtīgas speciālistes. Mēs kopā strādājam jau daudzus gadus; protams, gadās arī neskaidrības gan ar pacientiem, gan savā starpā, bet visu varam izrunāt un atrisināt, lai rezultāts būtu pozitīvs.
– Gada sākumā pēc pacientu aptaujām Latvijas Ārstu biedrība organizēja un pasniedza „Gada balvu medicīnā", kuras ietvaros tika godināti mediķi par apzinīgu un pašaizliedzīgu darbu pacientu veselības labā.
– Jā, esmu aicināta un piedalījusies arī šāda veida sarīkojumā, redzējusi, kā tiek godināti mediķi. Tādos brīžos vienmēr nodomāju – cik tas ir patīkami, ka cilvēki iedomājas uzrakstīt, piezvanīt, reaģēt uz notiekošo. Ikdienā mēs visi skrienam, steidzamies, darām, bet ir tik svarīgi piestāt, padomāt un pateikt labu vārdu otram. Tas nemaz neprasa tik daudz, bet sabiedrība kļūst gaišāka, apkārtējā gaisotne – pozitīvāka. Balvas pasniegšana, nominācijas – tie ir tie lielie notikumi, bet izrādīt uzmanību cits citam mēs varam arī sīkumos, svarīgi tikai aizdomāties un to praktizēt.
– Līdzās patīkamajam ģimenes ārstiem iznāk saskarties arī ar trauksmaino. Kā zināms, ir sagatavots jauns veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, ko Latvijas Ģimenes ārstu asociācija gan noraida un izteikusi arī neuzticību veselības ministrei Ingrīdai Circenei.
– Mūsu nākotne ir sarežģīta. Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts ir pretrunīgs, un tā ir mūsu sāpe. Tiek ierobežotas kvotas, aizvien plašāki ir maksas pakalpojumi, valsts par izmeklējumiem maksā aizvien mazāk. Man šķiet, ka jaunais likumprojekts iet uz to, lai ģimenes ārstam sabojātu attiecības ar savu pacientu. Cilvēki šajās problēmās, protams, neiedziļinās, viņi nav aizdomājušies, bet ģimenes ārsti pauž skaļu satraukumu.
– Kā var raksturot situāciju šo laiku slimību jomā?
– Iezīmējas tas, ka slimības kļūst aizvien sarežģītākas, ar sarežģītāku gaitu un komplikācijām. Nepieciešami dziļāki izmeklējumi, pacients nereti tiek izmeklēts Rīgā, un gadās, ka arī tur ir grūti noteikt viņam precīzu diagnozi un to, kas slimību izraisījis. Cilvēku veselību ietekmē apkārtējā vide, produkti, ko lietojam, dienas režīms un stress. Ārstiem nemitīgi jāmācās, jābūt zinošiem un vispusīgiem, lai pateiktu, kas notiek, pie kāda speciālista sarežģījumu gadījumos pacientu sūtīt, kādi izmeklējumi nepieciešami. Ik pa pieciem gadiem ir prasība atjaunot ģimenes ārsta sertifikātu, mācos un regulāri atjaunoju gan pediatra, gan ģimenes ārsta sertifikātu.
– Kā atslēdzaties no darba un kādas aktivitātes veicat savas veselības labā?
– Cenšos nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ko man patīk veikt vienatnē. Ziemā slēpoju, rudenī un pavasarī nūjoju, vasarā peldu. Patīk strādāt dārzā, kopā ar ģimeni atpūšos pie dabas, lasu grāmatas. Pie dabas patīk būt tāpēc, ka visu dienu pavadu kopā ar cilvēkiem. Pēc darba dienas prasās klusumu un mieru, ko pie mums laukos nav grūti atrast. Putni dzied, šogad ir tik daudz dzegužu, kā nekad iepriekš, tāpat klausos lakstīgalu dziesmās, kas sākumā ir tādas īsas un kļūst garākas, kad putns iedziedas. Rīdzinieki to nezina, nevar izbaudīt, tikai tad, kad atbrauc ciemos, ausās un brīnās.
Ik pavasari kopā ar ģimeni braucam arī uz Lubāna ezeru papriecāties par gājputnu atgriešanos. Šogad redzējām tūkstošiem zosu, kas lidoja pāri laukiem, un putnu balsis bija ļoti skanīgs un iespaidīgs koris.
– Tuvojas Madonas pilsētas svētki ar plašu kultūras programmu. Kas jūs ikdienā interesē no novada notikumiem kultūras jomā?
– Īpaši ar izklaidēm neaizraujos. Pasākumus apmeklēju pēc noskaņojuma, ko nu konkrētajā brīdī dvēsele prasa. Madonas pilsētas svētkos plānoju apmeklēt vakara koncertu ar kamerorķestra un dziedātāja Intara Busuļa piedalīšanos.
– Vai vasarā ieplānots arī kāds īpašs ceļš – tālāks ceļojums?
– Vasarā noteikti braukšu uz Eiropas ģimenes ārstu kongresu. Šogad tas notiks Lisabonā, Portugālē. Pagājušajā gadā kongress notika Prāgā, piedalījos arī tajā. Kongresos gūstama salīdzinoši dažāda informācija, ir darbs dažādās sekcijās, debates, skaista atklāšana. Kongresa gaitā satiekas ģimenes ārsti no ļoti daudzām valstīm, pārrunā problēmas, rodas priekšstats par to, kas notiek citās valstīs salīdzinājumā ar Latviju. Medicīnas jomā esam augstu attīstīti, varam būt līdzvērtīgi diskusiju partneri ar citiem. Kongresā sevi vienmēr apliecina Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, kas sagatavo labas prezentācijas. Tas, kā Latvijai pietrūkst un ko saklausu citu zemju pieredzē, – ārzemēs ļoti uztraucas un uzmanību pievērš smēķēšanas problēmām, alkoholismam. Viņi ar to cīnās, ir testi, reklāmas kampaņas, notiek darbs ar cilvēkiem individuāli un grupās. Diemžēl mēs to vispār nedarām, uz lielu mūsu sabiedrības daļu, sevišķi jauniešiem un pusaudžiem, tas atstāj postošu ietekmi, un tā ir svarīga, nākotnē risināma problēma arī pie mums.
– Ko gribētos tuvākajā nākotnē atklāt, kā iedvesmoties?
– Pašreiz jūtos ļoti labi. Dievs dod veselību, enerģiju, labus cilvēkus visapkārt. Gribu pateikt, ka man praksē ir brīnišķīgi pacienti. Svarīgi, ka pacienti novērtē mūsu kopīgo darbu. Šis darba process ir kā lielā ģimenē – katram ir savs viedoklis, savas domas, būtiski ir izrunāties, argumentēt un atrast pareizo risinājumu. Tik daudz problēmu uz pasaules var atrisināt sarunājoties, to nevajadzētu aizmirst.
Autore: INESE ELSIŅA
Foto no personiskā arhīva