No 1. jūnija bezmaksas zemes apraidē esošajām televīzijas programmām Latvijā pievienosies vēl divas — “EWTN Latvija” un “Radio SWH TV”. Abi ir jauni televīzijas jomas dalībnieki, kas uzvarējuši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPL) konkursā komerciālajām televīzijām uz divām brīvajām vietām bezmaksas zemes apraidē Latvijas teritorijā.
EWTN jeb Mūžīgā vārda televīzijas tīkls ir pasaules lielākais kristīgais medijs. Tā programma Latvijā tiks veidota ar oriģinālsaturu latviešu valodā, būs kultūrvēsturiskas ievirzes, apvienojot kultūras un vēstures sadaļu ar garīga un tradicionāla satura raidījumiem. Jau tagad ir skaidrs, ka tas būs nozīmīgs papildinājums Latvijas mediju telpai, dodot dziļāku, uz nacionālām vērtībām orientētu, intelektuālāku un garīgi bagātinošu alternatīvu visām citām televīzijas programmām. Jaunais pieteikums ietver informatīvus, izglītojošus, arī izklaidējošus raidījumus, tostarp iekļaujot EWTN partneru saturu. Programmā paredzētas intervijas, diskusijas, sarunas par sabiedrībā aktuālām tēmām, raidījumi bērniem un jauniešiem, mūzikas un folkloras raidījumi, politiskās un sociālās diskusijas, raidījumi par sabiedrības attīstību un vērtībām, kā arī ziņas.
Bezmaksas zemes apraides finansēšanu jaunajai televīzijai nodrošinās NEPL, lai šis vietējā satura pakalpojums tiktu sniegts visā Latvijas teritorijā, tai skaitā sabiedrības grupām, kurām nav iespēju atļauties maksas TV pakalpojumus.
Par "EWTN Latvija" direktoru ir apstiprināts priesteris RIHARDS RASNACIS, viņš arī Pāvesta misiju darbu Latvijas nacionālās direkcijas vadītājs.
– Kādi uzdevumi jaunās televīzijas ieviešanā rit šobrīd, – vaicāju priesterim, kas savulaik daudzus gadus bija Madonas katoļu draudzes gans.
– Esmu šīs televīzijas pamatveidotājs Latvijā, – atbild priesteris Rihards. – Kontaktu veidošanu ar EWTN Amerikā uzsāku pirms pieciem gadiem. Iesākumā pētīju, vai mums jābūt kā neatkarīgai un savai televīzijai vai tomēr vienai no kopīgā tīkla. Skatījos, kā tas ir citās valstīs, pabiju Ungārijā, kur sākumā bija neatkarīga katoļu televīzija, bet vēlāk viņi izvēlējās būt par EWTN sastāvdaļu. Pabiju Polijā, Vācijā, Nīderlandē un Amerikā. Lielākā vai mazākā apjomā kristīgā televīzija ir daudzās valstīs, bet citur tā darbojas kā interneta televīzija vai mājaslapa, kur ievietoti sižeti un filmas – tā teikt "medijs uz pieprasījuma". Ieklausoties daudzu valstu stāstos, kā šis darbs tiek veikts tur, sapratu, ka liela priekšrocība ir būt kopīgajā tīklā, kas ļauj otrreiz neizgudrot velosipēdu un izmantot saturu, ko izmanto arī citi. Savukārt, ja gribam dalīties ar to, kas svarīgs Latvijā, varam mūsu sagatavotos raidījumus translēt citiem. Turklāt tie "citi" būtu vairāki miljoni skatītāju. Salīdzinājumam pieminēšu "Radio Marija" darbu. No vienas puses tā Latvijā ir neatkarīga radio stacija, no otras – tā ietilpst Radio Marija ģimenē, izmanto to pašu logo, un atsevišķi dievkalpojumi, lūgšanas tiek translētas no visas pasaules. Vatikāna retranslāciju nodrošina viens avots, nevajag katram veidot savu pieeju.
– Konkursā veiksmīgā kārtā "EWTN Latvija" dabūjāt apraidi.
– Sākumā man bija doma, ka iesim uz priekšu maziem solīšiem, bet, tā kā no virszemes apraides Latvijā izstājās divi kanāli, sapratām, ka tā ir iespēja nākt ar savu piedāvājumu mums. Tas noteikti paplašinās TV esošo klāstu, jo tāda kanāla Latvijā vēl nav, tas nedublēs nevienu citu. Tagad skatāmies, kādi vēl ir nosacījumi, kas jāizdara, jo īsā laikā strauji jākāpina apjoms, un tas ir liels izaicinājums.
– Cik liela būs jūsu komanda?
– Skatāmies un vienlaikus plānojam, kādas būs finanšu iespējas. Ja radio var pastāvēt, lielā mērā iesaistot brīvprātīgos, televīzijā brīvprātīgo iesaiste ir daudz mazāka. Tajā nepieciešamas specifiskas zināšanas un prasmes, kas nozīmē cilvēku algošanu konkrētiem darbiem. Vajadzīgi tulkotāji, IT lietu koordinatori, mums jānodrošina signāls Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, kas ir daudz sarežģītāk, nekā strādāt tikai vienā You Tube kanālā.
– Vai komandai jau izraudzīti profesionāļi?
– Par televīzijas programmu direktoru piekritis būt Ansis Pūpols. Šajās dienās strādājam, tiekamies un domājam, kā komandu papildināt. Būs jāslēdz līgumi ar raidījumu vadītājiem.
– Kur jaunajai televīzijai ir sēdeklis?
– Studija iekārtota Rīgā, Katoļu ielā 16b – vietā, kur ir Garīgais seminārs un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle RARZI. Te jau ir akadēmiska vide, notiek priesteru konferences, pat nuncijam Baltijas valstīs, kad viņš atbrauc uz Latviju, mītnes vieta ir tepat līdzās.
– Kādi būs televīzijas oriģinālraidījumi, vai programma pamazām iezīmējas?
– To šobrīd precizējam, lai saprastu, vai un kā to varam paveikt. Jebkurā gadījumā sākumā būs pārejas periods, jo vasarā televīziju palaist pilnā apjomā ir gandrīz neiespējami. Skatītāju ir mazāk, vasara mums būs ieskriešanās laiks. Daudz skatīsimies, ko varam tulkot, gataviem raidījumiem tekstu uzrunāt latviski un, iespējams, nakts stundās varēsim translēt pārraides, kas tiek rādītas Amerikā un kur tobrīd ir tikai vakara stundas. Iespējams, dažiem darbiem varēsim izmantot mākslīgo intelektu, kaut ar jaunajiem rīkiem tāpat kādam strādāt ir jāpieprot.
– Pieļauju, ka raidījumos ietversiet visu Latviju – vērtības, notikumus, draudzes, personības.
– Mums ir un būs gan cilvēku stāsti, gan notikumi un vietas. Tā kā Baznīcā šogad ir Jubilejas gads, man ir doma veidot pusstundu garus sižetus par visām Jubilejas gada baznīcām Latvijā. To vidū ir arī Madonas katoļu baznīca, tātad par Madonu būs jāveido īpašs materiāls.
– Jaunais darbs ir izaicinājumu pilns – radošs un arī tehnisks.
– Patiešām ir jārisina daudz tehnisku lietu. Tieši manu tehnisko zināšanu un iemaņu dēļ šo projektu man arī uzticēja. Vēl pirms kovida laika Siguldas draudzē uzsāku sadarbību ar televīzijām, gadu pirms pandēmijas notika tiešraides no Siguldas draudzes dievkalpojumiem. Tehniskās iemaņas, kā to nodrošināt, mums bija, kovida laikā tās noslīpējām. Tomēr tagad ir nesalīdzināmi lielāka atbildība, nesalīdzināmi vairāk darāmā un jābūt drošībai, ka signāls vienmēr tiks padots veiksmīgi, līdz ar to tehniskās prasības ir daudzkārt augstākas. Tāpat satura prasības ir augstas. Nacionālā apraide nozīmē tāda satura veidošanu, kas var ieinteresēt daudzus.
– Paralēli šim darbam ir arī cita atbildība.
– Kā otrs kalpojums man ir Vatikāna nozīmētais Pāvesta misiju darba pienākums nacionālā direktora statusā. Man jāveicina misionārā kultūra, jāstāsta par to, kas ir misiju darbs. Tā nav kāda darbošanās vietējās draudzēs, misiju darbs ir tas, kas notiek misiju zemēs, kur rit Evaņģēlija pirmreizēja pasludināšana. Galvenokārt tās ir Āfrikas, Dienvidamerikas, Āzijas un dažas Okeānijas valstis. Mēs šīs zemes atbalstām ar lūgšanām, ik nedēļu "Radio Marija" vadu raidījumu par misijām, stāstu par aktuālo un misionārus atbalstām arī materiāli. Oktobrī, misiju svētdienā, visās katoļu baznīcās tiek vākti ziedojumi misiju atbalstam. Pirms tam uzrunāju ticīgos, biju sprediķot arī Madonā, lai draudzes zinātu, kur šīs kolektes aiziet, un to, cik svarīgi mums piedzīvot vienotību jeb katoliskumu, rūpējoties par Baznīcu kopumā, ne tikai par vietējo kopienu.
– Tuvojas Lieldienas – Kristus Augšāmcelšanās svētki. Kādas ir domas – kur būt, kur kalpot?
– Ļoti iespējams, man būs jābrauc uz Bausku palīdzēt turienes draudzei, jo vietējais priesteris ir nokļuvis slimnīcā. Savas draudzes, kur kalpot, man šobrīd nav, kā smejos, esmu priesteris pēc izsaukuma. Toties tiekoties man vienmēr ir iespēja cilvēkiem pastāstīt par Baznīcas solidaritāti misiju darbā, tāpat atgādināt par mediju lomu garīgajā dzīvē, aicinot iesaistīties, būt par mediju vēstnešiem ikvienā draudzē. To novēlu arī madoniešiem – izmantot visus pieejamos instrumentus, lai pasludinātu Labo vēsti. Ja agrāk pēc Gūtenberga atklājuma, kad, pateicoties viņam, Eiropā tika ieviestas grāmatu iespiešanas tehnoloģijas, akcents bija uz drukāto presi un grāmatām, šobrīd tas ir gan radio, gan televīzija, gan internets. Tie visi ir līdzekļi, kuri mums jāizmanto, lai stiprinātu savu garīgo dzīvi un lai ar šo instrumentu palīdzību aizsniegtu citus cilvēkus. Labā vēsts tiek īpaši svinēta tieši Lieldienās – Jēzus ir uzvarējis nāvi, ir augšāmcēlies un dāvā mums mūžīgo dzīvi.
15.04.2025.