Novada jauniešu centros strādā radoši un aktīvi vadītāji, lai motivētu bērnus un jauniešus līdzdarboties, piedāvātu viņiem izaugsmes iespējas, lai saturīgi visi kopā varētu pavadīt brīvo laiku.
Kopš aprīļa Praulienas pagasta bērnu un jauniešu iniciatīvu centrā "Epicentrs" darbojas LINDA KALNIŅA, nodrošinot bērniem un jauniešiem mājīgu vidi un plašas izaugsmes iespējas.
– Cik ilgi jau esi Praulienas jauniešu centrā, kā līdz tam nonāci?
– Pavasarī, meklējot darbu, man bija svarīgi, lai darbs, kuru daru, ir radošs, lai tajā neiestājas rutīna, kā arī bija nozīmīgi, lai tam ir pievienotā vērtība. Vēlējos atrast tādu darbu, kuru darot man būtu prieks no rīta celties un nebūtu visu dienu jādomā par to, cik grūta un garlaicīga ikdiena. Darba pārrunās jutu, ka šī noteikti varētu būt mana vieta, ka varu šeit būt noderīga. Ar jauniešu lietām esmu saistīta jau ilgāku laiku. Pamatskolā darbojos Madonas novada jauniešu domē, un, pateicoties tam, man radās ideja par jauniešu centru Degumniekos. Pati neesmu no Praulienas, mana dzimtā vieta ir Ošupes pagasts, bet tagad sāku iejusties arī Praulienā.
Manuprāt, esmu jau iejutusies šajā amatā. Vasara bija foršākais laiks darbam, tad vairāk varēju iepazīt vietējos jauniešus, un kopā sadarījām lielas lietas. Šovasar Praulienā tika realizētas divas dienas nometnes, sporta nedēļa, un realizējam jauniešu iniciatīvu projektu. Jāatzīst, ka bez Madonas novada pašvaldības un Praulienas pagasta pārvaldes atbalsta nometnes nebūtu izdevušās. Manuprāt, viens no visjaukākajiem pasākumiem bija "Atvadas vasarai" – skatījāmies basketbola spēles, gatavojām ēst un izdziedājāmies no sirds. Šis noteikti bija pozitīvākais pasākums aizgājušajā vasarā, taču jāatzīst, ka arī viens no atbildīgākajiem.
Vasarā mums par tradīciju kļuva pašiem gatavot pusdienas un kopīgi skatīties kādu filmu vai seriālu. Tās arī bija vienas no tām pozitīvajām sajūtām, visi kopā tik jaukā atmosfērā kā mājās.
Man ļoti svarīgi, lai jaunietis, atnākot uz jauniešu centru, jūtas brīvi, nepiespiesti, lai jauniešu centrs ir vieta, kur jaunietim būt tādam, kāds viņš ir ikdienā.
Pirms darba Praulienas pagasta jauniešu centrā es pilnveidoju sevi, mācījos Rīgas Tālmācības vidusskolā un paralēli tam izgāju dažādus kursus. Esmu ieguvusi nometņu vadītāja apliecību, nagu kopšanas speciālista sertifikātu, florista apliecību u. c. Tas bija tāds brīdis, kurā centos izzināt, kas man patiešām rada prieku.
– Pastāsti, ko īsti nozīmē būt jaunatnes darbiniekam, jauniešu centra vadītājam?
– Jaunatnes darbinieka uzdevums ir nodrošināt jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu jauniešiem. Manuprāt, jaunatnes darbinieks ir tas, kurš spēj jaunieti mazliet pavirzīt, iedrošināt, motivēt, palīdz atrisināt kādu neskaidru jautājumu un vienkārši ir kopā ar jauniešiem, ir savējais viņu vidū. Lai būtu savējais, nav obligāti pašam jābūt jaunam, pietiek, ja tu jaunieti saproti, nevis uzreiz nosodi un sarāj. Jāatzīst, ka darbs ar jauniešiem ir ārkārtīgi atbildīgs, jo tieši no jaunatnes darbinieka ir atkarīgs, kā jaunietis jūtas, ienākot jauniešu centrā. Kā mani foršie kolēģi saka – "jaunatnes darbinieks ir pusaudžu pieres daivas aizstājējs". Jaunatnes darbinieka darbs nenoslēdzas darbdienas beigās, jo tā draudzība, kuru izveido ar bērnu vai jaunieti, nevar būt mākslīga, tieši tādēļ darbs nebeidzas tad, kad darbalaiks – gluži tāpat kā draudzība.
– Kā vērtē jauniešu izaugsmes un atpūtas iespējas Praulienā un visā Madonas novadā? Varbūt ir kas tāds, kā viņiem, tavuprāt, trūkst?
– Praulienas pagastā un Madonas novadā jauniešu izaugsmes un atpūtas iespējas ir plašas un daudzveidīgas, ikviens var atrast sev piemērotu nodarbi, brīvā laika pavadīšanas iespēju. Tikai jaunietim pašam ir jāvēlas darīt, un, ja ir vēlme darīt, tad viss pārējais noteikti notiks. Es varu palīdzēt jaunieti iepazīstināt ar viņa iespējām, bet viņam pašam jāizlemj, uz kuru pusi iet.
– Kādas iespējas paver darbs ar jauniešiem? Varbūt nākas saskarties ar izaicinājumiem?
– Darbs ar jauniešiem paver iespēju mācīties un attīstīties. Jaunatnes darbiniekiem ir iespēja pieteikties dažādām mācībām ārzemēs, kā arī tepat Latvijā. Pašlaik esmu bijusi tikai uz vienām apmācībām, taču drīzumā došos uz Igauniju, lai iegūtu jaunas zināšanas par emocionālo vardarbību jauniešu vidū. Šis brauciens noteikti būs sevis "izmešana" no komforta zonas, jo man nav "ceļotāja gēna", esmu no tiem cilvēkiem, kuriem sava māja, sega un spilvens ir zelta vērtē.
Lielākais izaicinājums, uzsākot darbu, bija iegūt jauniešu uzticību un izzināt viņu vēlmes, kā arī pārliecināt darba devēju, ka spēšu izbraukāt uz darbu, neraugoties uz to, ka dzīvoju aptuveni 40 km no Praulienas. Šobrīd gan ar visu tieku galā un esmu pateicīga par iespēju strādāt tieši Praulienas jauniešu centrā. Ja kādreiz gadās kas tāds, ar ko nespēju tikt galā, lūdzu padomu citiem Madonas novada jaunatnes darbiniekiem, kuriem ir lielāka pieredze, un viņi nekad neatsaka padomu.
– Minēji sadarbību ar citiem jauniešu centriem, jaunatnes darbiniekiem. Pastāsti vairāk par šo sadarbību!
– Mums, jaunatnes darbiniekiem, reizi mēnesī notiek kopsapulce, kurā mūs iepazīstina ar aktualitātēm. Manuprāt, šādas kopsapulces ir patiešām vērtīgas, jo tiekoties spējam cits no cita iedvesmoties. Tur tad arī rodas savstarpējā sadarbība.
Šovasar sadarbībā ar jauniešu centra "13. km" vadītāju Daci Kalniņu novadījām trīs nometnes; jāatzīst, ka viņa ir ne tikai mana kolēģe, bet arī mamma. No viņas laikam vēlme darboties un izdarīt vairāk, nekā no tevis sagaida.
Joprojām notiek pieredzes braucieni. Nesen bijām pieredzes apmaiņā uz Gulbenes jauniešu centru. Šādi izbraucieni sniedz pārliecību, ka mēs, jaunatnes darbinieki, katrs savā jauniešu centrā un visi kopā darām lietas pareizi.
– Ik pa laikam manāmi sludinājumi, ka kādā jauniešu centrā meklē vadītāju. Arī Praulienā tik viegli nevedās ar jauna vadītāja atrašanu. Kas, tavuprāt, ir tie iemesli, kāpēc tā notiek?
– Domāju, ka te ir dažādi iemesli, piemēram, lielākoties meklē jaunatnes darbinieku uz noteiktu laiku. Arī es esmu Praulienā tikai uz laiku. Varbūt arī atalgojums ir iemesls, kādēļ kāds aiziet no šī darba. Ir mirkļi, kad darbs ar bērniem un jauniešiem mēdz būt grūts un sarežģīts, reizēm tas prasa daudz pacietības, izturības un citu iekšējo resursu, tie ir jauni izaicinājumi ik dienu. Iespējams, kāds saprot, ka šis darbs vienkārši nav viņam domāts. Manuprāt, to nespēj darīt kurš katrs, tam ir jābūt sirdī. Šis ir tas darbs, kur tev jābūt ar visu sirdi un dvēseli, tev jābūt par jauniešiem, ar jauniešiem, tev vienkārši jāzina, ka ikkatrs jaunietis ir labs tāds, kāds viņš ir.
Manuprāt, tie foršie jaunatnes darbinieki, kuri šo darbu veic jau gadiem, vienkārši ir atraduši savu sirdsdarbu, viņi ir iemācījušies ķert tās sirdi sildošās izjūtas no jauniešiem, bērniem, un viņi visi ir PAR jauniešiem. Viņi ir atraduši veidu, kā draudzēties ar visiem jauniešiem, un tas ir tas svarīgākais.
– Jaunatne mūsdienās ir ļoti prasīga – jāpiedāvā arvien jaunas un aizraujošas aktivitātes. Kur smelies idejas, enerģiju, lai darbotos ar viņiem? Un kā ir ar bērniem/jauniešiem Praulienas pagastā?
– Jaunieši patiešām ir prasīgi, un tas liek attīstīties un iesaistīt arī viņus. Idejas smeļos no pašiem jauniešiem, no viņu vēlmēm, jo, manuprāt, būtu diezgan negodīgi, ja liktu viņiem darīt ko tādu, kas viņus nemaz neuzrunā. Mans uzdevums ir viņus sadzirdēt un veidot brīvā laika pavadīšanas iespējas tā, lai viņiem tas tiešām būtu noderīgi, lai viņi vēlētos piedalīties. Jaunieši un bērni Praulienas pagastā ir superīgi, atraktīvi un jauki jaunie cilvēki. Viņi nāk ar savām idejām un spēj radīt pozitīvu atmosfēru jebkurā vietā un mirklī, šie jaunieši ir tie, kuri vienmēr izpalīdzēs un nenodos viens otru. Ja teicienam "Jaunieši ir mūsu nākotne" ir taisnība, tad, skatoties uz Praulienas pagasta un arī citiem jauniešiem, mūsu nākotne ir drošās rokās.
– Daudz jau ir paveikts, bet noteikti ideju ir vēl vairāk. Kas visvairāk iedvesmo darbā ar jauniešiem un liek turpināt virzīties uz priekšu?
– Paveikts patiešām daudz, šī vasara un pavasaris bija jaudīga. Tagad mazliet atpūšamies un ievelkam elpu, kā jaunieši teiktu – "iečilojam".
Mans vislielākais iedvesmas avots ir jaunieši, viņu neizsīkstošā izdoma, radošums un enerģija, atgriezeniskā saite un vēlme nākt uz jauniešu centru.
Mirklī, kad jaunietis atnāk un saka "Es no sākuma pie tevis un pēc tam uz mājām", tu zini, ka visu dari pareizi.
– Kā pavadi savu brīvo laiku? Kādi ir tavi vaļasprieki?
– Brīvajā laikā studēju tieslietu zinātni. Tas viss mani vienmēr ir saistījis. Pamatskolā vēlējos kļūt par aktrisi vai juristi. Izlēmu par labu tieslietu zinātnei, jo šo profesiju Biznesa augstskolā "Turība" bija iespējams apgūt attālināti. Jau vidusskolas laikā sapratu, ka man vispiemērotākās ir e-studijas, tas ir veids, kā es spēju apgūt tēmu viskvalitatīvāk. Lai arī mana profesija šobrīd nav saistīta ar to, ko studēju uzskatu, ka katra lieta, kuru apgūstam, ir noderīga. Mācības nepavisam nav grūti apvienot ar darbu, tas ir e-studiju pluss. Tu pats esi tas, kurš izveido savu grafiku un mācies sev ērtā laikā.
Tāpat pēc iespējas vairāk uzturos dabā un kopumā cenšos rast arvien jaunas iespējas, kā pavadīt savu brīvo laiku produktīvi, jo tikai kustība mūs dzen uz priekšu.
21.10.2022.