Pirms nedēļas Latviju pāršalca negaidīta ziņa — „Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas lēmums no tās izslēgt Saeimas deputātu Andreju Ceļapīteru. Daudzus tas pārsteidza arī Madonas pusē.
– Arī man pašam izslēgšana no frakcijas bija zināms pārsteigums, bet, ja nu tā vairākums ir lēmis, tas ir jāpieņem.
– Tiesa, tie, kas cītīgi seko balsojumiem Saeimā, kaut ko tādu bija gaidījuši, kā, piemēram, Jeuženija Adamoviča, kura bija pamanījusi tavu nepiedalīšanos balsojumā par Stambulas konvencijas ratifikāciju un uzskatīja, ka tas tik vienkārši nebeigsies…
– Acīmredzot Ženijai ir lielāka dzīves pieredze. Par Stambulas konvenciju es nebalsoju un arī 30. novembrī nebalsošu. Tas ir lieki sadalīt sabiedrību divās pretēji stāvošās daļās. Vardarbību apkarot, veicot attiecīgas izmaiņas likumdošanā un attiecīgi piemērojot likuma normas, ir iespējams jau visu laiku.
Stambulas konvencija, priekšlikums par 5 % likmes saglabāšanu Latvijas raksturīgiem svaigiem augļiem un dārzeņiem ir tikai dažas lietas, kuras izgāja uz āru. Taču es jau gada garumā frakcijas sēdēs runāju un paudu savu viedokli arī par citiem jautājumiem. Kategoriski iestājos pret izmaiņām Bāriņtiesu likumā. Patlaban iecerētie grozījumi atrodas juridiskajā komisijā un vismaz pagaidām neturpinās to tālākvirzība, kuri lauku cilvēkiem atņemtu juridiskos pakalpojumus dzīvesvietā un kurus patlaban var saņemt bāriņtiesās. Līdzīgi bija arī ar „Sadales tīkla" tarifiem. Apmēram pusgadu mēģināju pārliecināt, ka tas ir kļūdains lēmums.
No partijas „Jaunā Vienotība" gan izslēgts neesmu un pats arī neesmu izstājies, bet droši vien saruna par to ar partijas vadošajiem politiķiem vēl būs. Esmu atslēgts no visiem partijas informācijas kanāliem. Skatīšos, kā tas viss turpmāk attīstīsies.
– Piektdien, 24. novembrī, raidījumā „Krustpunkti", apspriežot tavu izslēgšanu no „Jaunās Vienotības" frakcijas Saeimā, tika secināts, ka tādi brīvdomātāji neesot vajadzīgi un ka tas esot sava veida brīdinājums citiem, lai neuzdrošinātos nepakļauties frakciju disciplīnai un neizrādītu iniciatīvu.
– Droši vien kaut kas no tās sērijas arī ir. Frakciju disciplīna patiešām balsojumos tiek likta ļoti augstu.
– Kā ir ar uzstāšanos debatēs – vai tā līdz šim arī bija jāsaskaņo frakcijā? 14. Saeima strādā jau vairāk nekā gadu, bet plenārsēdē esi uzstājies tikai vienu reizi.
– Ja esi pozīcijā, kārtība ir tāda, ka pamatdarbs norit komisijās un apakškomisijās, kur jāmēģina aizstāvēt savs viedoklis. Pirms izskatīšanas parlamentā, balsojumi frakcijās tiek saskaņoti, bet, protams, debatēt var turpināt arī Saeimas plenārsēdē. Taču jau frakcijā ir skaidrs, kāds būs balsojuma rezultāts parlamentā, līdz ar to debates ļoti reti to iespaido. Vienīgā reize, ko atceras, ir tā, kad Aleksandram Kiršteinam izdevās pārliecināt vairākumu neatbalstīt sagatavoto lēmuma projektu kādā ar Tieslietu ministriju saistītajā jautājumā, bet arī tad pie tā atgriezās vēlreiz un attiecīgi pārbalsoja.
Katrā ziņā uzstāties Saeimas plenārsēdē nevienam nav liegts. Es gan neesmu no tiem, kas par katru varu cenšas kāpt Saeimas tribīnē. Taču, ja būs lietas, uz ko jāvērš sabiedrības uzmanība, to, protams, darīšu, bet jau kā pie frakcijām nepiederošs deputāts.
– Kādas ir tavas domas – vai, mainoties valdībai, ir jāveic tik lielas izmaiņas Saeimā, kā tas bija šoreiz, kad tika pārvēlēts pat spīkers? Arī tas vismaz daļā sabiedrības raisīja neizpratni.
– Manuprāt, pie visām valdības maiņām ir bijušas izmaiņas arī parlamentā. Vienīgi Saeimas priekšsēdētājs ir bijis neitrālāks, līdz ar to viņam tika dota iespēja darbu turpināt, mainoties arī koalīcijai. Nav jau tā, ka opozīcijai nebūtu amatu parlamentā, tos visus jau pozīcija nemaz nevar ieņemt.
– Karstas diskusijas sabiedrībā raisīja arī tas, vai valsts otrajai augstākajai amatpersonai tomēr ir nepieciešamas labas svešvalodu zināšanas. Iepriekšējam Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam tādas bija.
– Katram jau mums ir kādas nepilnības, kuras jānovērš. Nenoliedzami, valodu zināšanas ir liela priekšrocība komunikācijā. Ja tās nav pietiekami labā līmenī, tad ir jāpaļaujas uz profesionālu tulku. Noteikti šādā situācijā ir labāks risinājums, nekā pašam mēģināt neveikli izteikties valodā, kuru pilnībā nepārvaldi. Latvijas vēsturē šādi kuriozi gadījumi ir bijuši, bet, cerams, tie neatkārtosies.
– Kāda ir tava prognoze – vai izveidotā jaunā valdība premjeres Evikas Siliņas vadībā spēs noturēties līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām?
– Šī koalīcija ir ļoti motivēta to saglabāt, koalīcijas partneri ir ļoti disciplinēti, ātri vienojas un attiecīgi pieņem lēmumus. Nu kaut vai zemniekiem nelabvēlīgās likuma izmaiņas attiecībā uz PVN likmi augļiem un dārzeņiem, ko es ierosināju saglabāt 5 % apmērā. Zemnieki atbalsta 12 % likmes noteikšanu, kaut gan tas skar viņu elektorātu un no viņiem būtībā ir atkarīgs, cik liela tā turpmāk būs.
Iepriekšējai koalīcijai atšķirībā no tagadējās bija lielāka pretimstāvēšana, kad Nacionālā apvienība daudzos jautājumos bloķējās ar Apvienoto sarakstu un liedza „Jaunaiai Vienotībai" īstenot ieceres.
Ja nekas šai ziņā nemainīsies, Evikas Siliņas vadītā valdībā var nostrādāt arī līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
– Kas, kļūstot par pie frakcijām nepiederošu deputātu, ir mainījies, pildot darba pienākumus Saeimā?
– Vispirms tā ir mana atrašanās Saeimas sēžu zālē. Vienu sēdi jaunajā vietā esmu jau aizvadījis, bet ceturtdien, 30. novembrī, būs otrā sēde blakus vēl vienam neatkarīgam deputātam – Igoram Rajevam.
Svarīga izmaiņa ir arī tā, ka šobrīd es balsoju par konkrēto jautājumu vai likumprojektu bez saskaņošanas ar frakciju. Man tagad pašam ir jāorganizē savs darbs visās jomās. Līdz šim, ja spēji iekļauties frakcijas disciplīnā, tik daudz likumprojektu pašam varbūt pat nebija jālasa, turpretī tagad kā pie frakcijām nepiederošam deputātam visi likumprojekti, tāpat anotācijas ir jāizlasa, jāizsver visi argumenti „par" un „pret", un jāpieņem lēmums, kā balsot.
Priecē, ka man ir ļoti labs deputāta palīgs – Didzis Šēnbergs, ļoti kompetents, zinošs cilvēks, kurš perfekti pārzina arī likumdošanu.
– 1. novembrī apritēja gads, kopš 14. Saeima sanāca uz pirmo sēdi. Ko gribētos paveikt līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām?
– Gribētos, lai Saeimas darbs būtu vairāk orientēts uz rezultātu. Ir ļoti daudz likumu grozījumu, ļoti daudz procesu, bet visai sistēmai būtu jāstrādā uz rezultātu, ekonomikas izaugsmi, attīstību, birokrātijas mazināšanu.
Noteikti būtu jāmazina šī nevajadzīgā dokumentu plūsma, kas daudz laika prasa gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Es allaž atgādinu, ka VARAM ir ļoti labs instruments – portāls latvija.lv, bet tas ir tik haotisks, tajā ir grūti orientēties pat tiem, kas internetā pavada vairākas stundas dienā. Šī sistēma ir jāsakārto tā, lai e-pakalpojumus padarītu ērtus un pieejamus visiem iedzīvotājiem.
Esmu iesniedzis priekšlikumu divos likumos, lai samazinātu iesnieguma izskatīšanas laiku līdz 10 dienām, līdzīgi kā Igaunijā. Iespējams, ka tas tiks arī pieņemts, kā sarunā ar uzņēmējiem ir izskanējis arī no premjeres Evikas Siliņas puses.
Tas ir ierēdniecību mobilizējošs priekšlikums, kas varētu arī pamainīt procesus. Līdzīgi kā kādreiz bija noteikts pašvaldībām pirmpirkuma tiesības izskatīt un sniegt atbildi 21 dienas laikā. Tad tas pakāpeniski tika samazināts, un vismaz Madonas novadā šis termiņš ir 5 dienas. Tika atrasts veiksmīgs formāts atgriezeniskai saitei, un šis process vairs netiek kavēts. Es domāju, ka šo termiņu varētu saīsināt līdz pat 3 dienām
Līdzīgi tā ir jābūt visu institūciju darbībā. Ir jādomā, kā ērtāk ir iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevis ierēdņiem.
– Vai varu izdarīt secinājumu, ka tavi balsojumi turpmāk jau kā neatkarīgam, pie frakcijām nepiederošam deputātam, būs konstruktīvi?
– Katrā ziņā uz destruktīvu darbu Saeimā neesmu noskaņots. Balsošu par labiem, gudriem lēmumiem, bet, ja tiks virzītas kādas muļķības, tās, protams neatbalstīšu. Arī kandidējot parlamenta vēlēšanās, tas bija viens no maniem mērķiem, un tā es arī darbojos. Pie tam ne tik daudz kāpjot Saeimas tribīnē, bet par to runājot komisiju un apakškomisiju sēdēs.
01.12.2023.