Bērzaunes pagasta bibliotēka IVETAS LARIONOVAS vadībā kļuvusi par vairāk nekā tikai grāmatu krātuvi — tā ir vieta, kur satiekas paaudzes, idejas un mūsdienu prasmes. Iveta bibliotēku vada kopš 2022. gada jūnija, šogad aprit trīsarpus gadi. Viņa ir vienīgais darbinieks bibliotēkā, un tas padara ikdienu vēl dinamiskāku, jo ar visiem pienākumiem un uzdevumiem jātiek galā vienai. Neraugoties uz to, Ivetai savs darbs ļoti patīk — tas nesagādā grūtības, jo tiek veikts ar prieku un no sirds.
– Mūsdienu bibliotēkas vairs nav tikai grāmatu un preses lasītavas, bet arī klientu apkalpošanas centri.
– Jā, tā ir taisnība, tehnoloģijas attīstās un parastā grāmata kļūst cilvēkiem mazāk interesanta. Tomēr to nevar teikt par visiem. Liela daļa bibliotēku saviem tiešajiem pienākumiem un uzdevumiem klāt ņem arī klientu apkalpošanas centru funkciju, bet Bērzaunes bibliotēkā dažādu iemeslu dēļ šī funkcija netiek piedāvāta. Visvairāk pieprasītais pakalpojums tomēr paliek drukāto preses izdevumu izsniegšana, kas cilvēkiem šķiet pats interesantākais. Papildus tam, protams, ir iespēja veikt dažādus maksājumus, ikdienas darbības ar datoru, kas katram mājās nav pieejams. Tāpat var saņemt jebkādas uzziņas, bibliotēkās vienmēr piedāvā iespēju lasīt grāmatas ar tehnoloģisku risinājumu palīdzību. Grāmatas var lasīt „Trešā tēva dēla" egrāmatu bibliotēkā, bet jāsaņem piekļuves dati, ko bibliotekārs var izsniegt. Jebkuram cilvēkam, kurš varētu kļūt par lasītāju, ir iespēja izvēlēties sev tīkamās grāmatas, pasūtīt tās no reģionālā kopkataloga. Sadarbībā ar Latvijas neredzīgo bibliotēku ir iespējams pasūtīt grāmatas palielinātā drukā vai vieglajā valodā, kā arī var tikt pie audiogrāmatas.
Bibliotēkas pamazām pārtop par kopienu centriem. Visās novada bibliotēkās, tai skaitā Bērzaunē, izvietojam gan ceļojošās izstādes no Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja, gan hobiju izstādes – rokdarbus, figūriņu kolekcijas. Pagājušajā gadā pieminējām Latviešu grāmatas piecsimts gadu jubilejas pasākumu, bija apskatāma arī kalendāru izstāde, kurā cilvēki vienkopus sanesa savās mājās saglabātos kalendārus. Vecākais izstādē aplūkojamais kalendārs bija no 1923. gada.
– Raksturojiet lasītāju izvēli – viņi lasa drukātās grāmatas un žurnālus, un vai aktivitāte joprojām ir tāda pati kā agrāk?
– Sabiedrība ir kļuvusi daudz steidzīgāka nekā agrāk, bet lasīšana ir nodarbe, kas aizņem laiku. Cilvēki saka, ka viņiem ir daudz jāstrādā, nav laika lasīt. Svarīgas ir katram pašam sev izvirzītās prioritātes, ir gana daudz cilvēku, kuri lasa, un Bērzaunes pagasta bibliotēkā lasītāju skaita dinamika ir ar pozitīvu zīmi, neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits pēc statistikas datiem tomēr nedaudz samazinās. Ir prieks, ka bibliotēka un grāmatas joprojām ir vajadzīgas – tas silda sirdi.
– Varbūt jau ir novērojamas izmaiņas lasīšanas paradumos jauniešu un bērnu vidū?
– Bērni ir īpaša grupa, ar kuru jāstrādā. Pagājušajā gadā es sāku vairāk pievērsties darbam ar pirmsskolas izglītības iestādes „Vārpiņa" vecāko grupu bērniem, un mums izdevās vairāki ļoti labi pasākumi. Varētu teikt, ka tās bija nodarbības – kopīgi lasījām grāmatas, pārrunājām tajās izlasīto, spēlējām spēles saistībā ar šīm grāmatām, esam krāsojuši krāsojamās lapas. Skolotājas teica, ka bērniem patika, viņiem bibliotēkā šķita interesanti, un šādos veidos es mēģinu jaunāko paaudzi radināt pie grāmatām, parādīt, ka grāmata ir viena laba lieta, jo paver plašāku zināšanu apvārsni. Man grūti atbildēt, vai ir izdevies sasniegt kādas pozitīvas izmaiņas un pietuvināt bērnus tuvāk grāmatām, jo viņi vēl ir mazi, bet viens gan ir skaidrs – ļoti daudz atkarīgs no vecākiem un ģimenes. Ceru, ka tad, kad šie bērni paaugsies un sāks iet skolā, viņi atcerēsies ceļu uz bibliotēku. Tagad, kamēr viņi vēl maziņi, kopā ar savām skolotājām uz šejieni nāk ar prieku. Runājot par vecākiem bērniem, viņi uz bibliotēku nāk pēc stundām. Te var spēlēt dažādas spēles, izmantot datoru. Protams, bērniem patīk telefoni un modernās tehnoloģijas.
Kopā ar bērnu un jauniešu centra „Dinamika" vadītāju Aleksandru Seļmu aizvadītajā gadā izveidojām viktorīnu par godu valsts svētkiem. Jautājumi nebija ļoti viegli, bet nebija arī ļoti sarežģīti – tieši piemēroti 3.-5. klases audzēkņiem. Viktorīnu labprāt vēlējās aizpildīt arī kāds puisītis. No sākuma viņam viss sanāca, bet vēlāk jau vajadzēja mazliet padomāt vai meklēt atbildi, un es redzēju – ja uzreiz nevar dabūt rezultātu, bērnam tas vairs nepatīk. Aicināju izmantot telefonu, ierakstīt jautājumu un, iespējams, tādā veidā tikt pie pareizās atbildes. Manuprāt, bērni jāvirza uz tehnoloģiju izmantošanu savu mērķu sasniegšanai, zināšanu papildināšanai un atbilžu iegūšanai, kuras viņi vēl nezina. Protams, viņiem vieglāk skatīties video un dziesmiņas, bet tehnoloģijas mums dara arī daudz laba, ja vien mākam tās izmantot jēgpilni, nevis muļķīgiem nolūkiem. Bibliotēkai jācenšas saglabāt savu nozīmi sabiedrībā, ņemot vērā digitalizācijas attīstību. Iespējams, kādam cilvēkam ir tāds posms, kad digitāli lasīt ir labāk vai ērtāk, bet man šķiet, ka grāmatu tomēr lielākajai daļai gribas paturēt rokās, jo taustāmas grāmatas lasīšanu papildina arī emocijas.
– Apmeklētājus noteikti izdodas piesaistīt arī ar pasākumiem…
– Apmeklētība ir atkarīga no konkrētā pasākuma, jo katram cilvēkam ir savas intereses, līdz ar to viņš apmeklēs sev saistošu aktivitāti. Bērzaunes pagasta bibliotēkā ir divas apkalpošanas vietas – Sauleskalnā un Bērzaunē. Attālums starp abām vietām ir apmēram četri kilometri, un man šķiet, ka katrā no šīm vietām cilvēkiem ir citādākas intereses. Bērzaunē ļoti labi apmeklēts bija pasākums par zāļu tējām un dabīgiem produktiem, arī sēklu banka pērnā gada pavasarī, kad interesentiem tika stāstīts par dažādām sēklām, to audzēšanu un cilvēki ļoti aktīvi dalījās domās, pieredzē, un sarunas raisījās ļoti interesantas.
– Bibliotekāriem jāapgūst jaunas prasmes un zināšanas, jo pakalpojumu klāsts nepārtraukti pieaug.
– Visu laiku ir jāmācās, un ne tikai bibliotekāram, bet sabiedrībai kopumā. Mums jāmāk sadzīvot ar mākslīgo intelektu, ar krāpniekiem, kuri izdomā arvien jaunas mānīšanas metodes. Man reiz gadījās dzirdēt, kā bibliotēkas klientam, kurš tobrīd sēdēja pie datora, zvanīja krāpnieki. Cilvēks pat noticēja, un es pēc tam paaicināju viņu uz sarunu, cenšoties paskaidrot, kas patiesībā bija šis zvanītājs. Lai gan televīzijā un citos komunikācijas kanālos stāsta, kā atpazīt krāpniekus un kā no viņiem izvairīties, cilvēki tik un tā uzķeras. Mācāmies arī mēs – bibliotekāri. Reizi mēnesī Madonā notiek semināri, tajos parasti ir arī apmācības. Tāpat Nacionālā bibliotēka piedāvā kursus, tie ir viegli pieejami attālināti. Aprīlī ik gadu norisinās Digitālā nedēļa, kuras ietvaros pieejams plašs kursu apjoms par dažādām tēmām – medijpratību, tehnoloģijām, digitālo pakalpojumu apgūšanu. Arī Sauleskalna bibliotēka pagājušajā gadā piedalījās VARAM un Madonas pašvaldības rīkotajos kursos par digitālo prasmju apgūšanu iedzīvotājiem. Notika divi kursi – pamata digitālās prasmes un vidējā līmeņa digitālās prasmes. Bibliotēka nodrošināja telpas kursu norisei, no Bērzaunes pagasta piedalījās desmit interesenti.
– Aizceļosim nākotnē – kādu saredzat bibliotēku ikdienu?
– Es ceru un esmu pārliecināta, ka bibliotēkas pastāvēs arī pēc desmit, divdesmit un vairāk gadiem. Domāju, ka galvenokārt tās darbosies kā kopienu centri, bet bibliotēka būs arī vieta, kur pavadīt laiku draugu, ģimenes vai paziņu lokā, spēlējot spēles, apmeklējot dažādus pasākumus. Pamatfunkcijas – grāmatu un žurnālu – izsniegšana paliks, bet klāt noteikti nāks vēl citi klientu apkalpošanas centra pakalpojumi, ņemot vērā, to, ka digitalizācija nemitīgi progresē.
23.01.2026.