Aicināt uz sarunu spēkavīru DIDZI ZARIŅU pamudināja vēstule e-pastā: „Jums raksta neliela iedzīvotāju grupiņa no Mārcienas. Pēdējā laikā mūsu pagasta vārds laikrakstā skanējis un pieminēts ne ar to labāko. Gribas lasīt arī ko jauku un patīkamu, kaut ko tādu, ar ko varam lepoties. Patiess prieks un lepnums ir par Latvijas spēkavīru Didzi Zariņu. Kaut Didzis dzīvo un strādā Rīgā, vienalga, viņš ir mūsējais. Didzim šī sezona ir beigusies, tāpēc būsim pateicīgi, ja ar laikraksta starpniecību uzzināsim viņa pārdomas par šo sezonu un turpmākajiem startiem. Ne jau vienmēr naudas balvas un uzvaru kausi ir tie vērtīgākie, dažkārt līdzcilvēku atzinība ir lielākā vērtē."
Spēkavīrs Didzis Zariņš par savu nodarbi sacīja tā: – Ja kādu laiku nekas nav cilāts, nejūtos īsti savā ādā. Sports man tagad sāk lēnām kļūt par vienu no galvenajām dzīves prioritātēm.
Didzis piekrita plašākai sarunai par savu sporta veidu, sacensībām un attieksmi, un šī intervija tapusi ar e-pasta starpniecību.
– Kā puisis no Mārcienas ir atradis savu sporta veidu? Kā iesākās interese par sportu – kas bija skolotājs, treneris vai kāds cits gadījums dzīvē, kurš ar to aizrāva?
– Grūti pat pateikt, kas mani aizrāva. Varbūt bērnībā lielie puikas apcēla un tāpēc gribējās kļūt stiprākam, lai sevi varētu aizstāvēt (smaids).
Augot lielākam, ik pa laikam varēja dzirdēt tāda vīra vārdu kā Raimonds Bergmanis. Līdzināties viņam nebija mans pašmērķis, bet kaut kā lēnām ceļi mūs ir saveduši kopā. Raimonds noteikti man bija elks Nr. 1. Iespējams, ka tas, ka fanoju par Bergmani, varbūt būs mani kaut kā aizrāvis. Nu ik pa laikam viņš mani pakonsultē sportā, ko un kā labāk darīt. Tagad, kad Raimonds sporta gaitas beidzis, diemžēl nesanāk ar viņu kopā trenēties, bet ar pašreiz spēcīgāko latvieti Agri Kazeļņiku gan ik pa laikam kopā pacilājam smagumus.
– Kā bija sākumā – ko sacīja vecāki par tavu aizraušanos? Vai tagad seko līdzi sporta gaitām?
– Mammai jau nepatika, kad pateicu, ka esmu izlēmis startēt pie elites spēkavīriem, bet ar laiku samierinājās. Tagad sacensībās pat cītīgi pieraksta visus rezultātus – varētu pat teikt, ka šis sporta veids ir pārņēmis gan mūsu ģimeni, gan arī radus. Viņi visi man ir lieli malači un fani.
– Kāpēc smagatlētika ir tevi aizrāvusi un notur interesi?
– Nu jau var teikt, ka smagatlētika palēnām ir kļuvusi par manu dzīvesveidu. Notur varbūt tas, ka visu laiku gribas pārspēt savus sasniegtos rekordus.
Jāatzīst, ka bez finansējuma būtu grūti gūt labus rezultātus, tāpēc gribētu pateikt paldies Mārcienas pagasta padomei par atbalstu.
– Kā vērtē Latvijas spēkavīrus? Nosauc stiprākos!
– Runājot par pārējiem spēkavīriem, jāsaka, ka pirmais trijnieks – Artis Plivda, Dainis Zāģeris, Mareks Leitis – noteikti ir Eiropas līmeņa sportisti. Mārim Rozentālam spēkavīru grupā līdz 105 kg pieder daži pasaules rekordi. Bet Agris Kazeļņiks Latvijas krāsas pārstāv pa visu pasauli, tā ka nav nemaz tik švaki mums tie spēkavīri.
– Kādas bijušas interesantākās disciplīnas?
– Pirms spēkavīru sezonas sākuma bija tādas šašlika cepšanas sacensības, ko organizēja „Maxima". Piedalījās Jolanta Logina (Latvijas spēka sieviete), Raivis Vidzis, Agris Kazeļņiks un es. Negaidīti par labāko izcepto šašliku atzina tieši manējo.
– Pastāsti par šā gada nozīmīgākajiem čempionātiem un sasniegumiem!
– Šā gada sezona man pašam ir liels pārsteigums – necerēju, ka tik labi veiksies un būs tik labi rezultāti. Varētu teikt, ka katrās sacensībās ar kaut ko pārsteidzu citus. Visaugstākais sasniegums bija Jēkabpilī, kur tika izcīnīta 3. vieta, pēc tam Preiļos –
4. vieta. Prieks par savu augsto rezultātu finālā, kur pēc divu dienu un 10 vingrinājumu cīņas ieguvu 5. vietu, tikai par 0,5 punktiem zaudējot 4. vietas ieguvējam. Vienīgi žēl, ka uz finālu Ventspilī aizbraucu nedaudz apslimis, tomēr tas netraucēja ar visu temperatūru 22,5 tonnas smago Scania automašīnu novilkt ātrāk par visiem. Pāru sacensībās kopā ar Māri Rozentālu izcīnījām 2. vietu.
Nozīmīgākās sacensības man vēl tikai būs – 19. novembrī „Arēnā Rīga" notiks Strongman Champions League sacensības, uz kurām ieradīsies atlēti no vairākām valstīm.
– Kā strādā, lai uzturētu sevi formā? Kāds ir uzturs, attieksme pret ķermeņa svaru u. c.? Kāds ir ideāls spēkavīrs?
– Pārsvarā trenējos pēc pašsajūtas. Treniņš man ir katru otro dienu, bet, ja labi jūtos, tad arī cenšos biežāk trenēties.
Savu ēdienkarti neplānoju – ēdu, ko gribas un kad gribas, vienīgi no pārāk trekniem ēdieniem cenšos atturēties. Jau kopš bērnības mans mīļākais ēdiens ir kartupeļu pankūkas, bet neiztikt arī bez gaļas – to es lietoju katru dienu. Neatsakos no saldumiem, tie arī ļoti garšo. Protams, uzturā lietoju arī sporta pārtiku –
bez tās nevar, jo citādāk organisms neatjaunojas tik ātri, kā vajadzētu. Reizēm, kad kāds grib redzēt, ko ēdu no sporta uztura, parādu savus krājumus. Pārsvarā visi ir izbrīnīti, ka tik daudz visa kā vajag ēst, lai sevi noturētu formā, bet tik traki jau nav.
Svaru tagad cenšos turēt ap 135 kg, bet par 140 kg gan negribētu smagāks būt (smaids).
– Daudzi prasa, vai lieto kādu „dopingu"? Varbūt ir kāds talismans, kas palīdz?
– Īpaši māņticīgs neesmu, bet uz visām sacensībām velku T kreklu ar uzrakstu GoodLift.
– Kādās pasaules valstīs esi bijis savās spēkavīra gaitās?
– Šogad divas reizes esmu pabijis kaimiņvalstī Lietuvā. Bija piedāvājums aizbraukt arī uz Igauniju, bet dažādu iemeslu dēļ atteicu.
Tagad tāds lielākais sapnis ir aizbraukt uz ASV Arnold Classcic World Amateur Strongman sacensībām (rīko Arnolds Švarcenegers). Cītīgi jātrenējas un jākrāj naudiņa, tad varbūt izdosies piepildīt arī šo sapni. Bet jauks bija pasākums Jaunkalsnavā, kurp mani uzaicināja pasportot kopā ar mazajiem bērniem.
– Mērķi, ko gribētu sasniegt sportā?
– Lielus mērķus es sev neizvirzu. Tagad mums ir atvests 200 kg smags akmens – mērķis pacelt uz podesta arī to (smaids).
– Ko dari brīvajā laikā, dienās, kad esi mājās, Mārcienā? Kādus darbus labprāt dari, ko palīdzi?
– Brīvajā laikā, kura gan ir ļoti maz, man ļoti patīk atpūta pie dabas, draugu lokā un, protams, mājās esot, patīk padarīt dažādus darbus –
tie dod vismaz nelielu atslodzi no ikdienas, dažreiz arī vajag kādas smagākas lietas pārcilāt, kur noder mans spēks. Mājās Mārcienā daru arī lauku darbus – rīdziniekam tā ir „ekstra".
– Vai ir kāds mīļākais gadalaiks?
– Man patīk visi gadalaiki, ja tik spīd saulīte. Pašam ļoti žēl, ka nesanāk tā kārtīgi vasaru izbaudīt, jo visu laiku atdodu sportam. Ir pat tāds teiciens – normāli cilvēki sēž pie jūras un sauļojas, nevis kā mēs – tik pa svaru zāli dzīvojam.
– Tavas domas par spēka pielietošanu ikdienā? Kur esi aicināts talkā?
– Spēka pielietošanu ikdienā es ne tikai neatbalstu, bet arī nesaprotu tādus cilvēkus, kuri ar savu spēku grib kaut kam kaut ko pierādīt.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
Foto no personiskā arhīva