Šo mācību gadu Madonas novadā uzsāka vairāki jauni pedagogi, tai skaitā angļu valodu kopš 1. septembra Kalsnavas pamatskolā pasniedz rīdzinieks ANDREJS GORBUNOVS. Kā viņš pats secina, iespēju pasniegt skolā viņš izmantojis, lai jauniešus ieinteresētu apgūt angļu valodu un ar savu piemēru parādītu, ka tā dzīvē ir ļoti noderīga.
Kalsnavas pamatskolas angļu valodas skolotāja amatā Andrejs Gorbunovs nonācis ar programmas „Iespējamā misija" starpniecību. Tā ir programma, kuras ietvaros dalībnieki divus gadus strādā skolā par pilna laika skolotājiem un pasniedz savai izglītībai atbilstošus mācību priekšmetus skolās visā Latvijā.
– Kāds ir bijis tas ceļš, ar kuru nonāci Kalsnavas pamatskolā?
– Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Ventspils Augstskolas Tulkošanas fakultātē, jo vidusskolā man visaugstākais vērtējums eksāmenos bija A līmenis angļu valodā. Tas deva iespēju nokļūt budžeta grupā augstskolā, kur noturējos visus četrus studiju gadus. Ieguvu profesionālā tulka diplomu, kādu laiku pastrādāju dažādos uzņēmumos, ik pa laikam šo to arī tulkoju. Tad nu ar kursabiedru nodibinājām tulkošanas uzņēmumu „Kvik.lv", kurā biju uzņēmuma vadītājs, paralēli strādājot arī SIA „Belss" par ES atjaunojamo energoresursu projekta vadītāju. Pēc tam, kad šis projekts beidzās un līdz jauna sākumam vēl kāds laiks bija jāgaida, sapratu, ka vajadzētu pamēģināt ko citu. Uzzināju par programmu „Iespējamā misija" un nolēmu tajā iesaistīties. Gribēju iegūt jaunu pieredzi un piešķirt lielāku jēgu savam darbam. Ja es pēc gadiem piecpadsmit sapratīšu, ka kāds mans bijušais skolēns ir labā situācijā tāpēc, ka mana darba iespaidā reiz sapratis, ka angļu valoda ir noderīga, tad būšu paveicis ko nozīmīgu. Tulkošana vienmēr nodrošinās iztiku, bet, ja izdotos kaut vienam bērnam radīt interesi par angļu valodu, tas būtu daudz nozīmīgāk.
– Skolotāja darbs noteikti bija pavisam jauna pieredze – kā šajā amatā iejuties, kā tevi uzņēma skolēni?
– Arī iepriekš man vienmēr bijusi interese par to, kā strādā skolotāji, kā tiek pasniegti mācību priekšmeti. Cerēju uz to, ka darbs ir interesants, kas arī ir pierādījies –
katra diena ir citāda, skolotājam jābūt padomā dažādām idejām. Skolā nekad nav garlaicīgi. Protams, skolotāja arods ir arī grūts un atbildīgs, bet man darbs ar skolēniem dzīvē ienes prieku.
Attiecības ar skolēniem ir izveidojušās ļoti labas, viņi mani samērā ātri pieņēma. Domāju, viņiem ir interesanti, ka stundas pasniedz jauns skolotājs, kas pats ar savu dzīves piemēru var apliecināt, cik daudzās vietās noderējusi angļu valoda. Varbūt kādam no viņiem šis tieši ir tas brīdis, kad apjaust valodu sniegtās daudzās iespējas. Lielākā daļa skolēnu saprot angļu valodas nepieciešamību, lai gan ir arī tie, kas uzskata – angļu valodu viņiem dzīvē nekad nevajadzēs. Pats grūtākais ir parādīt, ka tā gluži nav, pirmkārt, kaut vai tā iemesla dēļ, ka angļu valoda ir starptautiska valoda, kas daudzkārt var noderēt.
– Vai arī pats jau skolas laikā apzinājies, ka īpaša vērība jāpiegriež angļu valodas apguvei?
– Īstenībā skolas laikā, līdz pat vidusskolas beigām, nebiju plānojis tieši šādu tālāko ceļu, es pat nebiju zinājis, ka kaut kur Latvijā var izstudēt par profesionālu tulku. Angļu valoda man vienkārši vienmēr bija padevusies, bērnībā daudz multfilmu skatījos šajā svešvalodā. Mani interesēja, ko viņi tur runā, tāpat arī patika lasīt angliski, ko pamazām sāku apgūt.
– Pastāsti par savu darbavietu! Kādi ir tavi iespaidi par Kalsnavas pamatskolu?
– Biju diezgan pārsteigts, cik mūsdienīgi domājoša ir Kalsnavas pamatskola. Skolotāji vienmēr ir gatavi pieņemt jaunas idejas, gatavi piedalīties. Allaž tiek meklēti jauni un saistoši veidi, lai skolēniem mācību apguves process būtu interesantāks. Nezinu, kā citās skolās, bet man tas bija jaunums, ka katru trešdienu tiekamies skolotāju sapulcē, kuras laikā apgūstam kādu jaunu prasmi, iemaņu. Tas ir lielisks veids, kā skolotājiem attīstīties, saglabāt interesi un kopīgu valodu ar bērniem. Tā kā skolās arvien vairāk ienāk jaunās tehnoloģijas, arī skolotājiem jābūt moderniem, jāiet līdzi laikam. Esmu ļoti priecīgs par mūsu kolektīvu – skolotāji pret mani vienmēr ir bijuši draudzīgi, atvērti, izpalīdzīgi.
Bērni informāciju vislabāk uztver, kad to uzreiz var pielietot arī praksē. Tāpat, kolīdz mācīšanās apstākļi ir kaut nedaudz neierastāki kā ikdienā, tas saistās ar piedzīvojumu un rosina interesi. Arī tādā veidā viņi apgūst vairāk informācijas, jo viss šķiet jauns, saistošs. Piemēram, šonedēļ arī skolotāji iesaistījās aktivitātē, kur katru dienu uz skolu nācām citā tematikā –
ar jocīgām brillēm, cepurēm un tamlīdzīgi. Arī tas ļauj skolēniem parādīt, ka skolai nav jābūt pelēkai, garlaicīgai, nomācošai – mācību process var būt aizraujošs.
– Vai mūsdienīgā pieeja mācīšanas procesam neliek skolēniem „pazust" šajās inovācijās – vai nepaliek novārtā galvenais mērķis – mācīties?
– Inovāciju pamatā diezgan bieži ir tas, ka tiek paņemts jau labi zināmais, bet tiek pielietots citā izpildījumā. Skolotāji var izmantot vienu un to pašu metodiku, bet lai sasniegtu citus mērķus. Piemēram, agrāk aplikācijas izgriezām tikai vizuālās mākslas stundā, tagad to pašu varam izmantot kaut vai svešvalodā –
izgriezt dažādus krāsainus tekstus un veidot teikumus. Metožu, protams, ir ļoti daudz, bet katrs skolotājs izvēlas savai klasei piemērotāko. Savukārt daudzveidība nodrošina to, ka katra metode ir īstajā vietā. Agrāk to bija maz, un skolotāji bija spiesti pielietot vienu un to pašu, tagad metodes var izvēlēties, pat vadoties pēc katra skolotāja mācīšanas stila.
Ir ļoti daudz piemēru, kad cilvēks, kas ieguvis augstāko izglītību vienā profesijā, pēc tam atrod dažādus veidus, kur šo izglītību pielietot, kaut vai uzsākot savu uzņēmējdarbību. Tas parāda, ka mācību priekšmeti galvenokārt sniedz prasmes, kas nav jāliek lietā tikai kādā šaurā lauciņā, jomā. Ar to var variēt, prasmes izmantot kur citur – skolēniem līdz ar to ir vairāk iespēju. Tātad arī skolēniem šāda radoša pieeja mācībām palīdz domāt ārpus rāmjiem, saskatīt, ko patiesi iesākt ar apgūto.
– Kā pats plāno nākotnē pielietot gan augstskolā, gan Kalsnavas pamatskolā apgūtās prasmes?
– Grūti uzreiz pateikt par nākotnes plāniem. Pašlaik Kalsnavas pamatskolā esmu uz diviem gadiem, kad aizvietoju dekrētā aizgājušu kolēģi. Bez tam, „Iespējamā misija" finansiālu atbalstu programmas dalībniekiem piešķir uz tiem pašiem diviem gadiem. Līdz ar to, ja programmas dalībnieks pēc tam vēlas turpināt strādāt par skolotāju, viņš saņem tikai skolotāja algu, bez programmas stipendijas. Diemžēl, Latvijā skolotāju alga nav tā konkurētspējīgākā. Pēc programmas beigšanās dalībniekiem ir arī iespēja strādāt pie „Iespējamās misijas" atbalstītājiem, piemēram, uzņēmumos „Swedbank", „Lattelecom" un citos. Domāju, ka pēc diviem gadiem man būs daudz izvēles iespēju, tāpēc pagaidām vienu konkrētu nevarēšu nosaukt.
– Pastāsti, kā paiet tavas dienas, ko patīk darīt brīvajā laikā?
– Esmu rīdzinieks, Kalsnavā pārsvarā uzturos no svētdienas līdz ceturtdienas pēcpusdienai. Šeit man ir darbavieta, bet īstās mājas tomēr ir Rīgā – tur ir draugi, ģimene. Tāpat divreiz mēnesī ir jādodas uz „Iespējamās misijas" mācībām, kas arī notiek Rīgā. Lauku rimto dzīvi laikam tā nemaz neesmu izbaudījis, jo ļoti daudz laika aiziet, labojot pārbaudes darbus un gatavojoties stundām. Ziemas īsie vakari pārsvarā tā arī paiet, jo darbu apjoms ir samērā liels, līdz ar to nav laika iesaistīties kādās sabiedriskās aktivitātēs vai Kalsnavas dzīvē.
Kad sanāk brīvāks brīdis, cenšos lasīt. Tā ir laba atpūta gan fiziski, jo nav jāstāv kājās, kaut kur jāsteidzas, gan morāli. Lasot iestājas tāds kā miera stāvoklis, kas palīdz pārdomāt arī blakuslietas. Lasu visu pēc kārtas, sākot ar Hariju Poteru, beidzot pat ar Stīvena Kinga darbiem. Man patīk lasīt tieši angļu valodā, jo tad arī var lieliski papildināt savu vārdu krājumu un novērot, kādas teikumu kombinācijas ar tiem iespējamas. Ja gadās pavisam daudz laika, mēģinu patulkot savam priekam, lai nezustu iemaņas. Protams, cenšos pēc iespējas biežāk satikt draugus, radus, ko nedēļas laikā nesanāk apciemot.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto no arhīva