Vidusskolas absolvēšana ir nopietns solis tālākajai dzīvei. Tas ļauj
atskatīties uz laiku, kas aizvadīts, palūkoties nākotnē, izlemt, kur
tālāk vedīs ceļš.
Madonas Valsts ģimnāzijas 12. klases absolvente
KATRĪNA LUKAŠEVICA apstiprina, ka arī viņas dzīvē ir noslēdzies kāds
nopietns posms, nākotnei paverot jaunus un plašus apvāršņus.
– Šis mācību gads bija citādāks – gan mācību process, kas norisinājās attālināti, gan izlaidums, kas tika svinēts krietni vēlāk nekā iepriekš.
– Aizvadītais mācību gads bija neierasts, bet bija lietas, kas attālinātajā mācību procesā bija vieglākas nekā ikdienā apmeklējot skolu. Man tā noteikti bija iespēja pašai plānot savu dienu, kādā secībā mācīties, kā ērtāk pildīt dotos uzdevumus. Varēju paņemt pauzītes, kad jutu, ka tas ir nepieciešams. Pietrūka skolotāju paskaidrojumu klātienē, īpaši priekšmetos, kur bija plānoti eksāmeni. Tie bija jāapgūst patstāvīgi, veltot īpašu uzmanību un rūpību. Protams, konsultāciju laikā tikāmies klātienē, kas atviegloja gatavošanos eksāmeniem. Es kārtoju obligātos priekšmetus – latviešu valodu, matemātiku un angļu valodu, kas ir pietiekami nopietni un nozīmīgi tālākai izglītībai.
Arī izlaidums bija citādāks. Ierasts, ka tas tiek svinēts jūnijā, šogad mēs ģimnāziju absolvējām tikai 24. jūlijā. Grūti bija gaidīt eksāmenu rezultātus. Bija nemiers, kā tie ir nokārtoti, kādi būs rezultāti, vai tie būs pietiekami labi. Īstenībā viss bija kārtībā, rezultāti labi, bet nemiers valdīja līdz pat pēdējam brīdim. Tam, ka izlaidums bija tik vēlu, ir arī pozitīvie aspekti. Kopā ar atestātu par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu saņēmām arī eksāmenu rezultātus. Iepriekš pēc dokumentiem uz skolu bija jādodas tāpat jūlijā, krietni pēc izlaiduma, šogad tas notika vienlaicīgi.
Lai gan citādāks, tomēr izlaidums bija ļoti skaists, tika radīta svētku izjūta. Tajā piedalījās absolventi, pedagogi un vecāki, tas sniedza īpašas emocijas.
Ģimnāzijas laiks, 12. klase, izlaidums ir bijis ļoti interesants, aizraujošs periods. Izlaidums ļāva atskatīties, cik daudz piedzīvots kopā ar klasesbiedriem un skolasbiedriem. It kā beidzas kāds skaists posms dzīvē, bet ceram, ka vēl tiksimies, saglabāsim kontaktus, un tās noteikti nebūs vēl beigas.
– Vidējās izglītības iegūšana ir tikai pusceļš uz nākamajiem mērķiem. Vai esi izlēmusi, kur tālāk tevi vedīs dzīves ceļš?
– Mērķis ir nosprausts, lai gan vēl neesmu pilnībā pārliecināta, vai tas ir tas, ko vēlos darīt nākotnē. Jau sešus gadus esmu Madonas novada jauniešu domē. Skolā ļoti aktīvi darbojos skolēnu pašpārvaldē. Esmu pieredzējusi daudzu un dažādu pasākumu organizēšanu. Ir bijuši divi skolēnu mācību uzņēmumi un neliela pieredze biznesa vadībā. Manuprāt, tas ir ļoti noderīgi, pat nepieciešams dzīvē. Domāju, ka tas ir tas, ko man patīk un ko vēlos darīt. Rūpīgi meklēju studiju programmu, kur es to visu varētu apgūt, un to arī atradu – Biznesa augstskolā „Turība", studiju programmu „Pasākumu producēšana un vadība". Tā apvieno divas manas intereses – pasākumu producēšana un biznesa vadība.
Domāju arī par tālāku nākotni. Ļoti vēlētos noorganizēt kādu lielāka mēroga pasākumu. Iespējams, ka virzīšos uz sava uzņēmuma izveidi, kas būtu saistīts tieši ar pasākumu organizēšanu. Vismaz Madonā šī sfēra nav īpaši pārstāvēta un nav tik daudz pasākumu organizētāju. Bet vienmēr ir jābūt arī rezerves plānam. Tikpat labi es redzu sevi arī kultūras darba organizatora vai vadītāja amatā. Man patīk kustība dzīvē. Katrai dienai jābūt citādākai, ar jaunām iespējām un notikumiem. Vienveidība nav domāta man. Nepieciešams radošums ikdienā.
– Turpmāk tava dzīve ritēs Rīgā. Kā tev pietrūks no Madonas?
– Sākums noteikti nebūs viegls. Tagad zinu, ka visvairāk man pietrūks māju izjūtas. Grūtības varētu sagādāt pieredzes trūkums par patstāvīgu dzīvošanu vienai pašai. Ģimnāzijā radītās kopības izjūtas – tā ir mazo pilsētu un skolu priekšrocība. Aizejot studēt uz Rīgu, to nevaru gaidīt. Pietrūks jauniešu domes aktivitāšu un ikdienas. Esmu gan apsolījusi, cik vien būs manos spēkos, iesaistīties – vismaz ar padomiem un idejām. To es vēlos turpināt. Sešus gadus tajā esmu darbojusies un to laiku nevaru vienkārši izsvītrot no dzīves.
– Jauniešu domē darbojies vairākus gadus, pēdējos trīs esi arī jauniešu domes vadītāja. Kā nonāci līdz tam?
– Kad mācījos 7. klasē, mamma pastāstīja, ka jauniešu centrā iespējams saņemt brīvprātīgo grāmatiņu un lai es aizeju to paņemt, jo tas varētu tālāk dzīvē ļoti noderēt. Grāmatiņu izsniegšana noritēja kopā ar jauniešu domes sēdi. Ļoti ieinteresēja tas, ko viņi plānoja, runāja par dažādiem pasākumiem un aktivitātēm, ko viņi vēlas darīt. Tā es pamazām iesaistījos jauniešu domes ikdienas dzīvē un aktivitātēs. Vislielākais ieguvums noteikti ir komunikācijas prasme, jo es pirms tam biju ļoti kautrīga, negribēju nekur iesaistīties, piedalīties, bet, kopš darbojos jauniešu domē, esmu kļuvusi ļoti atvērta, vadu pasākumus, organizēju grupu darbu, nometnēs esmu bijusi skolotāja. Man šīs aktivitātes un līdzdarbošanās iemācīja runāt ar cilvēkiem, nebaidīties paust savu viedokli. Tāpat liels ieguvums ir organizēšanas prasmes. Esot jauniešu domē, ir jāmāk strādāt komandā, sadarboties ar citiem jauniešiem. Pasākumu organizēšana, plānošana, darbs, kas norit līdz pasākumam, arī dod lielu pieredzi. Viens no pasākumiem, kur ieguldīts liels darbs, ir „Sudraba gailis", otrs atmiņā saglabājies pasākums ir „Es mīlu tevi, Madonas novad!". Šie ir tie pasākumi, kas man ir snieguši milzīgu motivāciju, ka es varu un man ir jāturpina iesāktais. Gandarījumu un vēlmi darboties tālāk sniedz arī līdzcilvēki. Pozitīvās atsauksmes pēc pasākuma, pateicība par paveikto neļauj apstāties, bet tikai turpināt un doties uz priekšu. Ikvienam jau ir ļoti svarīgi, ka pasaka paldies un novērtē.
Jauniešu dome Madonā ir jau vienpadsmit gadu, un tas ir pierādījums, ka novadā ir jaunieši, kuri dara, ir aktīvi un tieši viņi ir tie, kas tālāk veido pilsētu un novadu kopumā.
– Ilgus gadus esi darbojusies arī kā brīvprātīgā.
– Strādājot jauniešu domē, katrs darbs ir uz brīvprātības principa. Cītīgi strādājot un iesaistoties, var savākt ļoti daudz brīvprātīgā darba stundu. Arī apkārtējie ir informēti par brīvprātīgo darbu un labprāt iesaista dažādu pasākumu organizēšanā, piemēram, sporta pasākumos, kultūras nama koncertos. Tas palīdz iegūt pieredzi dažādās jomās, attīsta prasmes, kas vēlāk var noderēt, veidojot savu karjeru, meklējot patstāvīgu darbu. Pēdējos gados ir darba piedāvājumi, kur esi sācis strādāt kā brīvprātīgais, bet tagad par to iespējams saņemt algu. Īpaši tas ir nometnēs – vispirms sāc kā dalībnieks, tad darbojies kā brīvprātīgais, bet vēlāk esi jau skolotājs. Viss ir atkarīgs arī no pašiem jauniešiem. Ja ir mērķtiecība, apziņa, tad ir iespējams virzīties augstāk un augstāk. Brīvprātīgais darbs ir lieliska pirmā darba pieredze. Nozīmīgs ir arī apliecinājums, kuru iespējams saņemt par vismaz 60 nostrādātām stundām brīvprātīgajā darbā. To var pievienot savam CV, jo ir aprakstīts, kādas prasmes esi apguvis, kādas kompetences attīstījis. Tas ir liels pluss.
– Šobrīd vēl nav zināms, kā tiks uzsākts jaunais mācību gads. Arī studējošie nezina, vai studijas būs klātienē vai tomēr attālināti. Kas tev būtu pieņemamāks?
– No vienas puses – varbūt labi būtu, ja studijas norisinātos attālināti, tad es varētu būt mājās. Bet – no otras puses – es domāju, ka labāk tomēr būtu mācīties klātienē, jo ir jāaprod ar lielo pilsētu, jaunajiem apstākļiem. Tāpēc ceru, ka vismaz 1. semestris būs klātienē, lai ir laiks aprast ar jauno situāciju.
– Minēji, ka esi darbojusies divos skolēnu mācību uzņēmumos, kādu pieredzi tie tev sniedza?
– Pirmais mācību uzņēmums bija 9. klasē, otrs – 11. klasē. Tā bija pirmā pieredze, kā viss notiek biznesā. Šī bija lieliska iespēja attīstīt komunikāciju, jo tirdziņos bija jārunā, jāprezentē sava produkcija, jāstāsta pircējiem par piedāvāto produktu. Tikpat svarīgi un noderīgi bija apgūt atskaišu sagatavošanu, naudas plūsmas analīzi. Tas ir ļoti vērtīgi ikvienam, un uzskatu, ka vismaz reizi dzīvē tas ir jāpamēģina. Neko nevar zaudēt mēģinot. Katrā lietā, ko dzīvē pamēģinām, mēs tikai iegūstam. Citreiz tā ir slikta pieredze, bet tad varam mācīties no kļūdām.
Tāpat ļoti nozīmīgas ir sarunas. To laikā rodas vislabākās idejas, risinājumi situācijām, ideju īstenošanai. Tāpat ir jauniešu domes tikšanās laikā. Katrs nāk ar savām domām, redzējumu. Kopā runājot, rodas labākās idejas.
– Kā tu pavadīji vasaru?
– Vasara tiek aizvadīta ļoti aktīvi, tāpēc pēdējo mēnesi vēlos atpūsties, smelties spēkus un jaunu enerģiju nākamajam posmam savā dzīvē. Visu šo laiku aktīvi darbojos dažādās nometnēs, jauniešu domes pasākumos un aktivitātēs. Tikko noslēdzās jauniešu apmācības „Jauna jauda", bet jau 21. augustā paredzēta jauniešu diena Madonā. Apmācības tika organizētas, lai pēc iespējas vairāk jauniešu piesaistītu jauniešu domei, lai tā aktīvi turpinātu darboties. Jauniešiem novēlu nebaidīties un riskēt, mēģināt īstenot visas savas idejas. Iespējams, kāda netiks realizēta, bet no kļūdām mēs visi mācāmies. Nevajag padoties un apstāties, bet gan ir jāturpina. Vienmēr.
07.08.2020.