Jūnija sākumā Eiropas Parlaments nobalsoja par deputātes Sandras Kalnietes sagatavoto otro ziņojumu par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju.
Ziņojumā norādīts, ka ES dalībvalstīm būtu jāmācās no Ukrainas, kā kara apstākļos stiprināt sabiedrības noturību pret manipulāciju ar informāciju, kā ierobežot dezinformācijas izplatību un cīnīties pret hibrīduzbrukumiem.
– Spiediens vai uzbrukumi, kas pašlaik vērsti pret demokrātijas pastāvēšanu, ir divos virzienos – tie nāk no ārpuses, un arī iekšpusē notiek zināmi šķelšanās procesi, – tiekoties ar žurnālistiem Briselē, atzina SANDRA KALNIETE. – Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs pastiprinās labējais un kreisais radikālisms. Mans ziņojums neattiecas uz analīzi iekšienē, tas vairāk attiecas uz to, ko dara ārvalstis, iejaucoties mūsu demokrātiskajos procesos, lai tos šķeltu un destabilizētu.
– Par iepriekšējo jūsu ziņojumu saistībā ar dezinformācijas apkarošanu EP deputāti nobalsoja 2022. gada martā. Kas gada laikā ir paveikts?
– Savu otro ziņojumu izstrādāju Krievijas kara pret Ukrainu apstākļos, apzinoties, ka ciešā saikne starp naidīgu informācijas karu, šantāžu ar energoresursu piegādes bloķēšanu un uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai rada tiešus draudus pasaules drošībai un stabilitātei. Realitāte ir skaudra – teorētiskās diskusijas par riskiem un iespējamiem nākotnes konfliktiem, potenciāliem draudiem vai tehnoloģijām ir kļuvušas par realitāti – tūkstošiem ukraiņu katru mēnesi atdod savas dzīvības, cīnoties par savu un mūsu brīvību. Parlaments 2022. gada pavasarī nobalsoja par digitālo pakalpojumu, ir izstrādāts jauns demokrātijas darbības plāns. Tas ir brīvprātīgs dokuments, neuzliekot normatīvas saistības platformām, bet tās platformas, kas pievienojas, ievēro zināmus principus, lai nekļūtu par sabiedrības šķelšanas un naida kurinātājām. Tāpat ir tapis mākslīgā intelekta akta projekts, kas šobrīd tiek apspriests. Strauji attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem, būs nepieciešamas jaunas pieejas, lai cīnītos pret dezinformāciju. Ja vēl līdz šim relatīvi viegli bija atšķirt viltotu saturu no īsta, tuvākajā nākotnē šis uzdevums kļūs daudzkārt grūtāks.
– Kā būs ar personu, kas turpinās Jūsu iesākto Eiropas Parlamentā? Nākamgad gaidāmas EP vēlēšanas, vai turpināsiet aizsākto darbu?
– Ir pāragri to teikt. Tās ir lietas, par kurām, pirmkārt, man pašai jātiek skaidrībā, bet tālāk ne jau es to izlemšu. Vispirms partijai "Jaunā Vienotība" būs jāvirza kandidāti EP vēlēšanām, otrkārt, gala rezultāts būs pašu vēlētāju rokās. Man bijis grūts laiks, ir jāsakārto sava iekšējā pasaule, lai saprastu, kā dzīvot tālāk, kādu lēmumu pieņemt.
– Ar vai bez Jums Eiropas Parlamentā pieņemtais ziņojums par dezinformācijas apkarošanu izpaudīsies darbos. Kam jānotiek Latvijā, lai indivīdi un nevalstiskās organizācijas spētu tikt galā ar dezinformāciju?
– Ļoti šaubos, vai mēs spēsim ar to tikt galā, jo tehnoloģijas šobrīd attīstās ļoti strauji. Līdzīgi kā laikmetā pirms digitālās revolūcijas vienmēr bijuši likumpaklausīgi un likumu apejoši cilvēki, organizācijas, grupējumi. Tā tas ir arī tagad, tikai ātrums, efektivitāte, mērogs, kā to var izdarīt, ir pavisam cits. Kas būtu jādara nevalstiskajām organizācijām, nezinu, jo pēdējos gadus maz ar tām esmu strādājusi. Vairāk esmu koncentrējusies uz ārpolitiku. Nevalstiskās organizācijas un profesionālās asociācijas, ar kurām kādreiz ļoti cieši sastrādājos, saistītas ar lauksaimniecību. Savu pirmo mandātu Eiropas Parlamentā pavadīju, strādājot ar kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Tā bija ļoti aizraujoša un interesanta pieredze. Priecājos arī par rezultātu, ko izdevās sasniegt.
Ja runājam par to, ko vajadzētu darīt Eiropas Savienības valstīm (un nedomāju, ka tas notiks šajā gadā), bet tad, kad ievēlēs jauno Eiropas Parlamentu un apstiprinās jauno komisiju, nākamais solis būs sagatavot turpmāko septiņu gadu budžetu. Tajā, lūk, būtu jāiestrādā strukturālās pārmaiņas, paredzot daudz lielāku finansējumu tam, kas nodrošinās vēršanos pret ārvalstu iejaukšanos Eiropas iekšējos politiskajos procesos. Likumi šeit spēkā stājas ne jau uzreiz pēc to pieņemšanas, vajadzīgs laiks, tiek noteikts termiņš, no kura tie sāk darboties.
– Jūs aktualizējāt jautājumu par to, ka joprojām ES galvaspilsētā Briselē nav uzcelts memoriāls komunistiskā režīma upuriem.
– 2009. gadā tika pieņemta rezolūcija par Eiropas sirdsapziņu un 20. gadsimta totalitārajiem režīmiem. Šajā rezolūcijā ir punkts, kurā ieteikts Briselē izveidot memoriālu totalitāro režīmu upuriem. 2017. gadā ar Eiropas Parlamenta atbalstu tika izsludināts konkurss, kura uzvarētājs ir izstrādājis savu ideju, kas tobrīd bija skices līmenī. Ar Briseles pašvaldības atbalstu ir atrasta arī vieta, pašlaik nodarbojos ar to, lai Eiropas Parlamenta budžetā šī darba realizēšanai iebīdītu nepieciešamo finansējumu. Manuprāt, cerība tuvā nākotnē varēs piepildīties, vajadzīgi pieci miljoni, turklāt ne uzreiz vienā gadā. Nezinu, vai būšu nākamajā parlamentā, bet būšu iezīmējusi līdzekļus, kas nepieciešami, lai šo projektu īstenotu. Arhitekta Tszwai So memoriāla ideja ir ļoti iespaidīga. Arhitekts sevi redz kā vēstnesi, kuram līdzi ir soma, kas pilna ar totalitārā režīma upuru rakstītajām vēstulēm. Tszwai So ir iecerējis dot vārdu komunistiskā režīma represētajiem, dokumentāli reproducējot laukuma klājumā viņu rakstītās vēstules tuviniekiem. Viņš atdos balsi miljoniem cilvēku, kuri mūs uzrunās dažādās valodās no pagātnes, un šīs iegravētās vēstules būs izkaisītas pa visu laukumu. Pieļauju, ka tur būs elektroniskie kodi, varēs vēstules lasīt, tās būs tulkotas visās ES oficiālajās valodās. Tas būs ikvienam ļoti cilvēciski pietuvināts projekts. Ceru, ka arī mana vectēva vēstule no Gulaga nometnes šai memoriālā tiks iegravēta. Ir svarīgi, lai tur būtu gan latviešu, gan lietuviešu, gan igauņu liecības.
– UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā kā dokumentārais mantojums iekļautas Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss. Viena no tām ir tolaik 11 gadu vecās Elzas vēstule. Elza Serdāne (dz. Trumekalne) tika izsūtīta kopā ar vecākiem 1949. gada 25. martā no Bērzaunes pagasta „Kalna Viļķeniem".
– 13. jūnijā Strasbūras universitātes nacionālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde "Sibīrijas vēstules uz bērza tāss". No Tukuma muzeja uz Strasbūru tika nosūtīti vairāk nekā simts izstādes "Sibīrijas vēstules" eksponāti, arī jūsu minētais. Izstādē 11 metru garās vitrīnās izveidots simbolisks ceļš no Ventspils uz Vladivostoku, kas caur izsūtīto rakstītajām vēstulēm ataino Gulaga nometnes pārdzīvojušo stāstu. Izstāde būs skatāma līdz 30. septembrim, biju viena no trim runātājiem, šo izstādi atklājot. 14. jūnijā Strasbūrā notika oficiāla ceremonija, kurā tika lasīti deportēto uzvārdi no daudzām valstīm. Pasākumā piedalījās pārstāvji arī no Latvijas Politiski represēto apvienības. Šo pasākumu pirmo reizi oficiāli rīkoja Eiropas Parlaments. Tāda ceremonija turpmāk būs katru gadu.
– Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvoja režisores Lauras Grozas jauniestudējums "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos", kas tapis pēc Jūsu grāmatas motīviem. Kā to vērtējat?
– Sākotnēji šķita, ka tas var būt ļoti plakani, bet tobrīd neapzinājos, ka izrādē klāt taču nāk režija, aktiermeistarība, mūzika, video, kostīmi, scenogrāfija. Izrādē man līdzās sēdēja mazdēls, un sajūta mums abiem bija sirreāla. Ļoti spēcīgi izveidots darbs, viens no šīs sezonas teātra nozīmīgākajiem uzvedumiem ar milzu spriegumu.
– Vai šobrīd grāmatu jomā arī kas top?
– Top. Man jāuzraksta vēl apmēram trīs nodaļas, un tālāk būs darba pulēšana. Grāmatas nosaukums skan: "Māte sieva, sieva māte, meita sieva". Tie nebūs memuāri, par savām spilgtākajām gaitām, ko esmu piedzīvojusi ārpolitiskajā dienestā un nedaudz Eiropas Parlamentā, stāstu grāmatā "Cinītis". Visdetalizētākie memuāri apkopoti manā grāmatā "Es lauzu. Tu lauzi. Mēs lauzām. Viņi lūza". Jaunais darbs būs romāns un stāstīs par to, kā pagātnes ēnas ietekmē un kropļo cilvēku dzīvi vairākās paaudzēs.
16.06.2023.