Nākamajā nedēļā Latvijas galvenais kultūras notikums būs XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Pirmo reizi vērienīgajos svētkos piedalīsies Madonas jauniešu pūtēju orķestris „Vivo", ko vada ARTURS KLOPPE. Arturs pats, visticamāk, uz svētkiem veselības dēļ netiks, bet viņa vadītais kolektīvs pūtēju orķestru skatē ieguva pirmo pakāpi un tiesības piedalīties Dziesmu svētkos, spēkus pārbaudot orķestru finālkonkursā. Ar Arturu Kloppi „Stars" tikās klātienē, vispirms lūdzot atgādināt Madonas jauniešu orķestra pirmsākumus.
– Orķestris sākās ar Madonas novada domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera ierosinājumu, – atcerējās Arturs. – Priekšsēdētājs redzēja, ka ļoti augsta līmeņa ir lielais Madonas kultūras nama pūtēju orķestris, kas strādā Andreja Cepīša vadībā, un ieteica šim kolektīvam gatavot jauno maiņu. Tā tika nodibināts Madonas jauniešu pūtēju orķestris. Tai laikā (2005. gadā) Jelgavā Minesotas programmā atbrīvojos no sava ilgstošā lāsta – alkoholisma. Beidzot pasauli ieraudzīju reālās krāsās un izjutu reālās, ļoti spilgtās izjūtās. Mūzikas skolas administrācija nolēma jauniešu orķestra vadību uzticēt man. Nevaru izteikt, cik laimīgs esmu šo daudzo sakritību dēļ. Tagad gan zinu, ka sakritību nemaz nav, esmu pateicīgs Dievam, kā Viņš to visu sakārtoja.
– Vai orķestri jau kopš pirmsākumiem uzlūkoji ar lielām cerībām?
– Kopš sāku spēlēt mūziku (un tas bija sešu gadu vecumā), man vienmēr ir patikusi nevis solo – individuālā – spēle, bet kolektīva muzicēšana. Pirmo orķestri veidoju kopā ar skolasbiedriem, kad man bija deviņi gadi. Kādi instrumenti tolaik bija, tādus spēlējām. Kad mācījos piektajā klasē, mums bija jau riktīga roka brigāde. Mammai izlūdzos, lai nopērk basģitāru – toreiz oficiāli veikalos šo instrumentu nepārdeva, kaut kur dabūjām paštaisītu basģitāru, un piektajā klasē to sāku apgūt.
– Muzikāli apdāvināts, izglītots un nu jau daudzus gadus māci citus. Vietējie cilvēki labi atceras kapelu „Madonas vecpuiši", kuras sastāvā spēlēji. Savukārt daudzi Madonas mūzikas skolas bērni, tavi audzēkņi, var lepoties ar izcīnītajām godalgām dažādos konkursos.
– Spēlēt man patīk, un dīvainākais, ka pret to līdz 2005. gadam attiecos ļoti vieglprātīgi. Tikai pēc atdzimšanas (tā saucu atbrīvošanos no atkarības) šai lietai ķēros klāt nopietnāk. Mūzikas skolā biju nostrādājis vairāk nekā 30 gadu, un tikai tad beidzot sāku saprast, kā ar pūtējiem jāstrādā, kā jāmāca, lai būtu labi rezultāti. Sauksim to par briedumu, bet tagad skaidri redzu, kas bērnam vajadzīgs, lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu. Interesantākais, ka man atvērās acis nevis uz kādu īpašu metodiku, bet atvērās acis uz mīlestību. Jo bērns vai cilvēks, ar kuru tu strādā, vispirms ir jāmīl, tad viss notiek, un audzēknis bieži vien ir talantīgāks par savu skolotāju. Tāpēc pedagogam dažkārt derētu atmest savu pašlepnumu un netraucēt veidoties jaunam māksliniekam, tikai kontrolēt, lai „ceļš iet" pareizā virzienā.
– Kā radās doma jauniešu orķestri gatavot Dziesmu svētkiem?
– Tuvojās XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, un novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne ierosināja uz svētkiem sagatavot orķestri. Tā kā sapratu, cik tas ir nopietni, vispirms vērsos pie orķestra dalībniekiem, un viņi gandrīz simtprocentīgi nobalsoja ar „jā". Dziesmu svētki notiek ik pa pieciem gadiem reizi, mēs izlēmām un sākām tiem gatavoties pagājušā gada novembrī. Tas nozīmē, ka citi kolektīvi repertuāru jau bija apguvuši, mums priekšā bija kārtīgs spurts, lai iemācītos skates skaņdarbus. Sapratu, ka viens pats galā netikšu, skolas vadība bija tik pretimnākoša un iedeva papildu stundas citiem pedagogiem. Darbs izvērsās ļoti ražīgs un radošs. Atsevišķi pa instrumentu grupām strādāja skolotājs Andrejs Cepītis ar klarnetistiem, ar saksofonu grupu – Jānis Rijnieks, ar trompetistiem – Antons Zaharāns, ar eifonijiem – Uldis Deigelis, ar mežragiem, eifonijiem, tubām un sitējiem – Arturs Kloppe. Katru nedēļu notika atsevišķas stundas, un tad reizi nedēļā piektdienas pēcpusdienā kultūras nama jaunajā orķestra studijā „rāvām vaļā" visi kopā.
– Cik skaitliski liels ir Madonas jauniešu pūtēju orķestris?
– Orķestrī spēlē 40 dalībnieku. Ja trūkst kādas balss, ir pieļauts, ka kolektīvā drīkst būt arī desmit procentu pieaugušo. Mums trompetēs palīdz Antons Zaharāns, Jānis Rijnieks spēlē bungas (Madonas mūzikas skolā nav sitamo instrumentu klases, bet bungas orķestrim ir nepieciešamas, tas ir kārtīgs mugurkauls). Un trešais pieaugušais ir Mūzikas akadēmijas students, mūsu bijušais audzēknis – Valters Gotlaufs, kas orķestrī spēlē bungu komplektu.
– Pēc grūtības pakāpes orķestri dalās trijās grupās. Madonas kolektīvs spēlē trešajā – C – grupā.
– To šoreiz izvēlējos apzināti, jo tik īsā laikā fiziski nebija iespējams sagatavot pirmās grupas skaņdarbus. Esam C grupā ar nedaudz vieglākas grūtības pakāpes repertuāru, bet tas nemazina spēlētās mūzikas vērtību. Mūzika vai nu ir, vai nav, un to profesionālis dzird uzreiz. Orķestrī spēlēt nav viegli, atceros pats savu pieredzi, kad pirmos divus gadus orķestrī sēdēju un blisināju acis, nesaprotot, kas īsti notiek. Madonas orķestris ir lielisks, bērni – milzīgi labi, atsaucīgi, ieinteresēti, un tas ir lielākais prieks, ka mums izdodas.
– Finālkonkursā Madonas pūtēju orķestri diriģēs Andrejs Cepītis, jau mēnesi ar Madonas jauniešu pūtēju orķestri neesi ticies un strādājis.
– Kad paziņoja, ka man ir vēzis un priekšā ir operācija, kad pateica – „Dziesmu svētkos dalībnieks nebūsi un diez vai uz Rīgu varēsi aizbraukt", man radās jautājums, kas vadīs orķestri. Kolektīva otrais diriģents ir Artūrs Grandāns. Viņš ir kolektīva galvenais administrators un galvenais „militārists" jeb priekšstāvis ar zizli visur, kur vien vajag parādīties. Labāku par viņu šai jomā neesmu redzējis. Smiltenē bijām uz skati (tur bija kādi 20 pūtēju orķestri), visiespaidīgākais vadītājs bija tieši Artūrs. Tomēr Grandāns vairāk ir strādājis ar koriem, diriģēt orķestri finālskatē nolēmu lūgt Andreju Cepīti. Vēl netiku viņu uzrunājis, kad Andrejs pats pienāca klāt un prasīja, vai nevajag palīdzēt. To augsti vērtēju, tā ir neviltota koleģialitāte un iejūtība.
– Kas īsti jāspēlē orķestru finālkonkursā?
– Katram kolektīvam dots noteikts laiks, jāspēlē viens obligātais skaņdarbs un skaņdarbi pēc izvēles. Mūsu grupas orķestriem jāspēlē 10 minūšu programma, B grupas orķestriem – 15 minūšu, A grupas – 20 minūšu programma.
– Tā būs cīņa par vietām, un katram sevi gribēsies parādīt no labākās puses.
– Vieta tomēr nav pats galvenais. Ja tiešām svarīgākais būtu iegūtā vieta, mēs ar Andreju Cepīti uzpucētu Madonas kolektīvu ne tikai uz pirmo vietu, bet arī uz „Grand Prix". Svarīgākais ir kas cits – saglabāt bērnos spēlētprieku, mīlestību uz mūziku un mīlestību citam pret citu.
– Vai kolektīvam ir savi burziņi, izbraucieni, tradīcijas?
– Nav, bet vajadzētu. Artūrs Grandāns man bieži nāk virsū un saka – braucam taču visi kaut vai uz baseinu! Es bremzējos, esmu tāds tusnīgs, bet tas ir ļoti labs ierosinājums. Pēc skates ko tādu vajadzētu: visi pa ūdeni, es, salāpītais, malā ar svilpīti.
– Kā Madonas pūtēju orķestris strādās pēc Dziesmu un deju svētkiem, vai nebūs atslābuma?
– Runājot par kolektīva potenciālu – mēs, protams, skatēs varētu piedalīties arī augstākā grupā, tomēr A grupā arī nākotnē iet nevēlos. Izskaidrošu, kāpēc. Dziesmu svētku repertuāra apguvei ir jāveltī viss laiks, bet man kādreiz gribas ko pašam uzķimerēt, uzaranžēt, uztaisīt ko savu un iestudēt kopā ar orķestri. Tas, manuprāt, nav īsts orķestris, kuram nav sava, oriģināla reper¬tuāra. Kārtīgam orķestrim jābūt iekšēji radītam repertuāram, un es gribu atstāt laiku arī šādas programmas izveidei. Mans mīļākais mūzikas stils ir džezroks, šai stilā gribu pastrādāt. Palīgā neapšaubāmi varētu pieaicināt papildspēkus ritma grupā. Gribu uztaisīt nelielu koncertu ar kristīgo mūziku, ko varētu spēlēt baznīcās. Neatteikt pievienoties apsolījis Latvijas Nacionālās operas un baleta lieliskais solists Jānis Apeinis, par to esam jau runājuši, būs jāsaskaņo tikai laiki. Vēl mums ir daudz labu dziedātāju, kas orķestrim neatteiktu. Piemēram, Nacionālā teātra aktrise Agnese Cīrule (pirms laulībām Kostigova), bijusī praulēniete, kas mācījās Madonas Valsts ģimnāzijā. Agnese Rīgā ieguva ļoti labu vokālo skolu, interneta vietnē youtube var paklausīties Agneses ierakstus. Vēl lieliska Praulienas meitene ar labu vokālu ir Adrija Apine, kas šobrīd mācās Cēsu mūzikas vidusskolā. Šādā koncertā aicinātu piedalīties neapšaubāmi vienu no Madonas visskanīgākās balss īpašniecēm Sintiju Paegli.
– Kā orķestris tika pie sava nosaukuma „Vivo"?
– Bijām izsludinājuši konkursu, kur audzēkņi iesniedza savus variantus. Ar Artūru Grandānu pēc tam šos priekšlikumus pētījām un humorīgāko nosaukumu autorus apsveicām ar konfektēm. Lai rakstītu uz karoga, tādu ideju skolēnu ieteikumos tomēr neatradu, tad vienpersoniski izdomāju nosaukumu „Vivo". Mūzikā tas nozīmē visātrāko tempu. Asociatīvi ar to domāju ašos zēnus un ašās meitenes, kas nav nekādi ņuņņas un diegabikši.
– Kādi pienākumi Dziesmu un deju svētkos būs Madonas pūtēju orķestrim?
– Otrdien, 7. jūlijā, no katras orķestru A, B, C grupas astoņi labākie republikas kolektīvi piedalīsies orķestru karos jeb finālkonkursā. Skate Lielajā Ģildē sāksies pulksten 10, mēs savā grupā esam izvirzīti kā labākie. Skati vērtēs starptautiska žūrija, priekšnesumus varēs redzēt arī tiešraidē internetā. C grupa spēlēs pirmā, un mūsu kolektīva uznāciens ir pulksten 11.15.
Trešdien, 8. jūlijā, vairākas reizes kolektīvs dosies uz starptautisko izstāžu centru Ķīpsalā, kur notiks mēģinājumi pūtēju orķestru lielkoncertam „Taures sauc". 9. jūlijā pulksten 15 būs šī koncerta ģenerālmēģinājums, 10. jūlijā pulksten 19 –
koncerts. Piektdien, sestdien orķestra dalībnieki būs brīvi un dosies skatīties, kur kas notiek. Iespējams, aizbrauksim uz Vecāķiem izpeldēties. Svētdien, 12. jūlijā, būs gājiens, kur orķestrim jāspēlē. Tas būs grūts gājiens, kas bērniem ir jāiztur. Kaut nebūtu pārāk karsta saule! Visiem gan ir cepures un nav grūtību ar notīm, jo pirmo reizi Latvijā Dziesmu un deju svētkos pūtēju orķestru dalībniekiem pie visiem instrumentiem būs klāt nošu pultis. Mums mazās nošu pultis nopirka novada pašvaldība, un tā nebija nieka summa – vairāk nekā 2 tūkstoši eiro.
Vēl gribu teikt, ka kolektīva bērni Rīgā būs sadalīti trijās grupās, viņiem līdzi būs trīs pieaugušie – Artūrs Grandāns, Jānis Rijnieks un Marģers Smudzis. Esmu milzīgi priecīgs, ka neviens no šiem atbildīgajiem nav ielikts formāli, visi mīl bērnus, visiem ir svarīgi, kas ar audzēkņiem notiek. Daudzi mūsu orķestra dalībnieki turklāt spēlē arī Madonas mūzikas skolas simfoniskajā orķestrī. Dziesmu un deju svētku ietvaros simfonisko orķestru lielkoncertā „Tūkstošbalsu simfonija" kolektīvs Lielajā Ģildē kopā ar citiem uzstāsies 6. jūlijā pulksten 19. Bez tam vairāki pūtēju orķestra dalībnieki svētku laikā pievienosies koru un mūsdienu deju grupu uzdevumiem. Galvenais gan mūsējiem ir skate 7. jūlijā.
– Tad visi otrdien turam īkšķus par „Vivo"!
– Es labāk teiktu – lūgsim Dievu.