Jau divpadsmito gadu katru nedēļas nogali profesore INA DRUVIETE cenšas doties uz Latvijas skolām dažādās Latvijas vietās, lai tiktos ar skolu direktoriem un skolotājiem, attiecīgā novada vadību. Kā saka viņa pati – tas tāpēc, lai spētu aiz normatīvajiem aktiem un kopīgajiem principiem, kas svarīgi izglītības nozarē, saskatīt reālo dzīvi.
Divu nedēļu laikā, kopš Druvietes komanda ir atgriezusies Izglītības un zinātnes ministrijā, viņa viesojusies Jelgavas novadā, Cēsu novadā, Cesvaines novadā un Madonas novadā.
– Vizītes laikā Cesvainē, kur savulaik man bija gods ielikt skolas pamatakmeni un vēlāk piedalīties izglītības iestādes atvēršanā, varējām redzēt, kā skola šo gadu laikā ir attīstījusies, – tiekoties laikraksta redakcijā, uzsvēra Ina Druviete. – Tāpat iepazinos ar izglītības iestādēm Madonā, kurām pat Latvijas mērogā ir ļoti laba slava. Sarunās ar skolu vadību un skolotājiem guvu vērtīgas atziņas un faktus, kas citādi nebūtu iegūstami.
Pašreiz strādājam pie vairākiem programmatiskiem dokumentiem, viens no tiem ir jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kur svarīgi uzklausīt gan tos viedokļus, ko pauž valsts ģimnāzijas, gan mazo lauku skolu ieteikumus. Esam arī pārmaiņu priekšā saistībā ar skolu tīklu. Svarīgi izzināt, kāda ir pašvaldību attieksme pret mazajām lauku skolām, vai tiek atbalstīta iniciatīva tās veidot par kopienu centriem, nodrošināt skolēniem transportu.
– Savulaik iestājāties par obligātās vidējās izglītības ieviešanu valstī. Tā ir samērā jauna nianse izglītības politikā.
– Svarīgi ir praksē izzināt iespējas paaugstināt mācību kvalitāti vidusskolās, izpētīt, vai ir iespēja tās nodrošināt ar labākiem pedagogiem un labāk attīstītu mācību bāzi. Aktuāls ir jautājums par to, vai mums valstiski vajadzētu izvirzīt kādus kritērijus vidusskolas klašu pastāvēšanai un atvēršanai. Lēmums par to nav pieņemts, tiek uzklausīts iespējami plašs viedokļu klāsts. Jā, patiesi mēs virzāmies uz vidējās izglītības ieguvēju skaita radikālu palielināšanu. Tā var būt gan vispārējā vidējā izglītība, gan profesionālā vidējā izglītība, šie abi skolu tīkli ir jāskata kopumā. Svarīgi, lai pieejamība būtu nodrošināta ikvienā novadā, pagastā, lai attālumi starp skolēnu un vispārējo vidusskolu vai profesionālo vidusskolu nebūtu šķērslis vidējās izglītības ieguvei. Latvija nedrīkst būt tikai melnstrādnieku valsts. Ja Eiropā apmēram 82-83 skolēni no simta ir vidējās izglītības ieguvēji, mēs nedrīkstam būt sliktāki.
– Kā jūs vērtējat ideju par trešās sporta stundas ieviešanu skolās?
– Lēmums par trešās sporta stundas organizēšanu skolās ir pieņemts, diemžēl to ierobežo parasta parādība mācību iestādēs – sporta zāļu trūkums. Neraugoties uz to, ka savulaik pie daudzām skolām tika būvētas modernas sporta halles, Cesvaine ir viens no piemēriem, kur redzam, ka trešās sporta stundas ieviešana ir visai problemātiska, jo skolu un sporta halli šķir divi kilometri. Nokļūšana līdz hallei, iespējams, nodrošina skolēnu fizisko attīstību, bet mazajiem bērniem šis attālums tomēr ir par lielu. Madonas novadā iespējas nodarboties ar sportu ir plašākas, bet arī te būtu jādomā, vai pie visām skolām ir labiekārtotas sporta zāles. Madonā, starp citu, izjutām lielu gandarījumu, viesojoties bērnudārzā „Saulīte". Pirmsskolas izglītības iestādes jaunuzceltais komplekss ar peldbaseinu, kas nodrošinās bērniem sporta nodarbības, kuras viņiem patīk vislabāk, ir izcils notikums un sagādās prieku ne tikai madoniešiem vien.
– No ministriem gaida intelektu, sapratni un problēmu risināšanu, bet, skatoties uz budžetu, gaida arī muskuļu parādīšanu. Gandrīz visās valdībās izglītība tiek definēta kā prioritāte, diemžēl tas bieži izpaužas tikai vārdos.
– Mēs esam saņēmuši samērā smagu mantojumu. Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrija savulaik neierēķināja ievērojamu naudas summu – 6 miljonus latu – pedagogu atalgojumam, un šī smagā nasta mums jānes joprojām. Līdz ar to, lai nodrošinātu to, kas jau ir ietverts 2014. gada budžetā, mums jāpanāk papildu 2,5 miljoni eiro – visticamāk, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Pat nepieļauju iespēju, ka šos līdzekļus varētu nepiešķirt, mēs no savas puses darīsim visu iespējamo, lai pārliecinātu Finanšu ministriju, ka šī nauda ir nepieciešama un tā sauktajās iekšējās rezervēs to atrast nevaram. Skaidrs, ka šī cīņa nebūs viegla, jo naudas trūkst visās nozarēs, bet ceru uz valdības kopīgu atbalstu, jo izglītībai ir jābūt reālai prioritātei un finansējums ir nepieciešams. Ja izveidosim jauno pedagogu samaksas modeli, mūsu rīcībā būs ļoti spēcīgi pārliecināšanas instrumenti, ka sistēma mainās un attīstās, jādara viss iespējamais, lai skolotāju atalgojums Latvijā būtu vismaz vidējā Eiropas līmenī, lai mēs panāktu kaut vai igauņus (Igaunijā runā par skolotāju algas apmēru 800 eiro par likmi). Mums ir, kur augt, un nepiedodami, ka sarunas par šo jautājumu risinājušās tik lēni.
– Tiekoties ar skolēnu vecākiem un skolotājiem, jāuzklausa pretenzijas, ka reformas izglītības nozarē nāk un iet – līdz ar katru jaunu ministru ir jaunas ieceres. Bieži no dzirdētā sabiedrība noķer vien informācijas drumslas, un tad nu nav skaidrs, vai Latvijā tiks mainīts jaunā mācību gada sākums, vai katram skolēnam būs savs planšetdators, vai pēctecība iepriekšējo ministru konceptiem būs vai nebūs.
– Reformas nozarē nav bijušas, bija atsevišķas idejas, izteiktas bez jebkāda seguma, bez aprēķiniem un pārspriešanas ar plašāku sabiedrību. Mūsu rīcībā nav neviena normatīvo aktu projekta, neviena programmatiskā dokumenta, kur šīs idejas būtu izteiktas. Līdz ar to nevar turpināt to, kā vispār nav bijis.
Es uzskatu, ka izglītības sistēmai ir jāattīstās konsekventi un pēctecīgi, lēmumi jāpieņem pārdomāti un vispusīgi tos pārspriežot ar sabiedrību, īpaši ar nozares profesionāļiem. Tādēļ ievērosim pēctecības principu vispārējās izglītības pamatnostādnēs, augstākās izglītības pamatnostādnēs, kas ir apstiprinātas 2009. gadā, un domāsim gan par ilgtermiņa stratēģiju, gan tuvāk veicamajiem darbiem, kā sakrājies ne mazums. Būs nepieciešama ministrijas izlēmīga rīcība, lai vairākus jautājumus izkustinātu no nāves punkta.
– Ārzemēs ir prakse skolēnus skolā nodarbināt arī vasaras mēnešos. Vairākās valstīs, lai mazinātu skolēnu slodzi, mācību gads beidzas jūnijā un atsākas augustā. Vai tas būtu ieviešams Latvijas skolās?
– Uzskatu, ka pašreizējais mācību garums ir piemērots Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un tradīcijām. Neatbilst patiesībai uzskats, ka ar mācību gada pagarināšanu mums izdotos samazināt skolēnu noslodzi. Ir pilnīgi skaidrs, ka tad, ja dienā parādītos kaut viena brīva stunda, uz to pretendētu praktiski visu mācību priekšmetu pedagogi, kā arī tās organizācijas, kas vēlas ieviest jaunus mācību priekšmetus. Līdz ar to rezultāts būtu tāds, ka mūsu skolēni būtu nodarbināti visa gada garumā un vēl zaudētu vienu mēnesi no vasaras. Tādēļ manā laikā nekādas diskusijas par mācību gada garuma maiņu atvērtas netiks.
– Madonas novada pašvaldība tuvākā gada laikā iecerējusi pārņemt vēl kādu izglītības iestādi – Barkavas Profesionālo vidusskolu. Vai tas, jūsu skatījumā, ir atzīstami?
– Latvijā šādi procesi notiek, un tā ir ļoti laba pašvaldības iecere, kas nodrošinās gan speciālistu sagatavošanu reģiona vajadzībām, gan papildu programmu atvēršanu skolā. Eiropas struktūrfondos tuvākā nākotnē būs pieejami lieli līdzekļi tieši profesionālās izglītības iestādēm, tāpēc svarīgi arī šo iespēju nepalaist garām.
– Pirms ieradāties Cesvainē, bijāt Cēsīs, kur tikāties ar pedagogiem un apskatījāt topošo koncertzāli. Kā spējat no daudzajiem darba pienākumiem relaksēties un kā redzat šīs koncertzāles misiju Vidzemes kultūras dzīves kontekstā?
– Jāpiekrīt, ka strādājam ļoti intensīvi, bet zinām spēka pielikšanas punktus. Nav haotiski jāmētājas pa visu izglītības lauku, izsakot nereālas idejas praktiski visās jomās, bet ir jāstrādā virzienos, par kuru pareizību esam pārliecināti. Cēsu koncertzāles atklāšanai gatavojamies arī mēs, turklāt nešaubāmies, ka tad, kad 31. maijā tas notiks, būsim emocionāli un mākslinieciski gandarīti. Vizītes laikā Cēsīs redzējām, kādā stadijā ir jaunceltne, kas vēl ir nepabeigta un kur savus pēdējos apdares darbus veic celtnieki. Jau tagad var teikt, ka tā būs īpaša celtne gan vizuālā veidola ziņā, gan paredzamā interjera dēļ. Mūsu rīcībā būs lieliska koncertzāle par prieku vidzemniekiem un ne tikai viņiem.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto