Jūlija beigās Šveices galvaspilsētā Bernē notikušajā 24. starptautiskajā bioloģijas olimpiādē visi četri Latvijas pārstāvji izcīnīja bronzas medaļas. Starp erudītākajiem biologiem bija arī madonietis JĀNIS GRUDULS, ko uz sarunu aicināju neilgi pēc atgriešanās no Šveices.
Jānis Gruduls šogad absolvēja Madonas Valsts ģimnāziju ar teicamiem mācību sasniegumiem. Viņš visus gadus ir bijis klases un skolotāju lepnums – aktīvs sabiedriskajā dzīvē un ar atzīstamiem panākumiem regulāri piedalījies bioloģijas un citu mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos.
– Kā radusies tava ciešā saikne ar bioloģiju?
– Domāju, ka vispirms no svara ir saknes ģimenē, jo piecus gadus vecākais brālis agrāk gan piedalījās valsts olimpiādēs, gan brauca uz starptautisko olimpiādi. Kad bijām mazi, bieži dzīvojāmies pa dārzu, vecāki veda riteņbraucienos uz mežu un tamlīdzīgi – saistība ar dabu ierasta no bērna kājas. Atceros, ka tolaik, kad brālis mācījās, arī mani ļoti interesēja, ko viņš tur dara. Brālim bioloģija padevās, tādēļ devītajā klasē, gatavojoties olimpiādēm, viņš sāka mācīties pie skolotājas Dailas Sembergas. Tā kā man bija zināms, ka ir tāda skolotāja, pie kuras pēc stundām iespējams iet papildus pamācīties, arī man devītajā klasē sākās kopīgais darbs ne vien ar bioloģijas skolotāju Līgu Ragaini, bet arī ar viņu. Uz pasaules olimpiādi nokļuvu, visvairāk pateicoties skolotājai Dailai Sembergai.
– Ieskicē mazliet starptautiskās olimpiādes norises gaitu!
– Olimpiāde norisinājās divas dienas. Pirmajā dienā veicām četrus praktiskos darbus – katru aptuveni pusotru stundu ilgu. Katrs no tiem bija par atšķirīgu tēmu, iekļaujot prasmju pārbaudi saistībā ar dzīvnieku uzvedību (etoloģiju), sistemātiku, augu anatomiju, fizioloģiju, ekoloģiju. Piemēram, darbā par dzīvnieku uzvedību vajadzēja analizēt prasīto, skatoties videomateriālus planšetdatoros. Cita izpildei bija doti dzīvnieku galvaskausi, un ar tiem bija jādarbojas – jāmēra, jānosaka sugas pazīmes, jāsastāda filoģenētiskie koki, kā paveikšanā nepieciešams pārzināt evolūciju. Vēl citā tika doti dažādi ziedi, kam jānosaka zieda daļas un jāpamato, kādā vietā tas audzis. Veicām arī kārtīgu laboratorijas darbu – ar mikropipetēm, enzīmiem un citu nepieciešamo. Galvenais, veicot praktiskos darbus, bija uzmanīgi lasīt, kas tiek prasīts. Nekur nedrīkstēja iepalikt, jo bija ļoti maz laika, lai izpildītu visus uzdevumus. Katra darba nosacījumi bija apjomīgi – aptuveni uz 10-15 A4 lappusēm.
Teorētiskos darbus pildījām divās daļās, un katrai no tām tika dots trīsarpus stundu ilgs izpildes laiks. Šajā daļā laika pietika, taču bija nepieciešamas pamatīgas zināšanas. Jautājumi – sarežģīti, grūti, uzsvars lielākoties likts uz medicīnu, jo Šveicē ir spēcīgi attīstīta šī joma.
Šogad olimpiādē bija arī jaunums – viss notika tikai elektroniski – katrs dalībnieks uzdevumus veica planšetdatorā. Kopumā tā bija daudz augstākā līmenī, nekā valsts olimpiāde. Protams, pirms starptautiskās olimpiādes notika sagatavošanās kursi, kur mūs nedaudz ievirzīja sliedēs, tomēr negaidījām tik augstu līmeni, kā izrādījās Šveicē.
– Vai nebija problēmu ar valodas barjeru, veicot darbus?
– Lai visiem dalībniekiem dotu vienādas iespējas, katra valsts uzdevumus drīkstēja tulkot savā valodā. Mums līdzi brauca trīs žūrijas locekļi no Bioloģijas fakultātes, kuri veica tulkošanas darbus. Latviskajam tulkojumam visur blakus bija arī angliskā versija, jo zināms, ka šo to precīzi iztulkot nav iespējams. Diezgan lietderīgi, ka varēja ieskatīties angliskajā versijā, jo mācību pamatliteratūra tāpat ir angļu valodā.
– Vai sanāca iepazīties ar Šveici, tās dabu?
– Jā. Lai gan olimpiādes uzdevumus veicām divas dienas, Šveicē uzturējāmies mazliet vairāk nekā nedēļu, un šajā laikā bija padomāts par izklaides un atpūtas programmu. Gida pavadībā notika ekskursija pa Berni – vecpilsētu. Devāmies arī braucienos uz zemajiem Alpiem, kas gan nebija sniegoti, vienīgi pāri ezeram bija redzami augstāki kalni. Bija ekskursijas uz alām, Dabas vēstures muzeju, kas, jāteic, viņiem ir ļoti pamatīgs un skaists, apmeklējām zoodārzu.
– Varbūt vari atklāt savas mācīšanās metodes, kas ļāvušas apgūt tik daudz zināšanu?
– Šķiet, ka tādu īsti nav. Sākot piedalīties valsts olimpiādēs – devītajā desmitajā klasē – ļoti bieži gāju konsultēties pie skolotājas Sembergas. Viņa ielika pamatīgus pamatus, un turpmākais balstās uz tā. Starptautiskajai olimpiādei ļoti daudz deva sagatavošanās kursi pie speciālistiem Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un apmācības Rīgas Stradiņa universitātē. Manā gadījumā ir tā – neilgu laiciņu pirms olimpiādes apskatos to, ko varbūt esmu piemirsis, cerībā uzzināt arī ko jaunu, kas paliks prātā. Galvenais ir piespiesties paņemt grāmatu rokā, jo izlasītais vairāk vai mazāk galvā paliek.
– Vidusskolu esi absolvējis. Kādi ir tavi tālākie plāni?
– Studēšu RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē. Kādēļ šāda izvēle? Jo man tas šķiet perspektīvāk, nekā iet mācīties uz Bioloģijas fakultāti, lai arī cik skarbi tas būtu. Ir vairāki paziņas, kas mācījušies un absolvējuši fakultāti, ko esmu izvēlējies arī es. Visiem pēc tam ir kārtīgs darbs, laba dzīve un nodrošinājums tai.
– Bet vai bioloģija no tavas dzīves nepazudīs?
– Ir plāni un maziņas nākotnes vīzijas, kā varētu abas jomas – elektroniku un bioloģiju – sasaistīt kopā. Varbūt kaut ko pat izgudrot. Brālis studēja bioloģiju, bet turpat līdzās bija fizika. Man būs otrādāk – fizika pa priekšu, un bioloģija nāks līdzi.
– Studenta dzīvei jūties gatavs?
– Domāju, ka jā. Pateicoties olimpiādēm, ir ierasts aizbraukt kaut kur prom uz nedēļu vai ilgāk. Tādēļ studenta dzīve noteikti nav tas, kas baida. Arī attiecībā uz izvēlēto mācību jomu esmu drošs, jo zināms, ka tur pamatā būs fizika un matemātika, kas man padodas. Lai gan visi, ar kuriem esmu runājis, saka, ka studijas RTU ir grūtas, es domāju, ka pietiek ar loģisko domāšanu, lai tehniskie priekšmeti aizietu.
– Vai uzskati, ka tieši ģimnāzija ir daudz devusi, sagatavojot topošo studentu?
– Ģimnāzija, manuprāt, ir diezgan laba izvēle, ja grib kaut ko sasniegt. Tur jūtams citādāks līmenis, augstākas prasības. Arī attieksme no skolotājiem un tas, ka klasē visapkārt ir cilvēki, kuri vēlas kaut ko darīt, un nav tā, ka kāds uz skolu būtu atnācis piespiedu kārtā. Uz ģimnāziju patiešām nāk, lai kaut ko iemācītos un kaut vai labi pavadītu laiku, nevis traucētu pārējos.
– Bijāt saliedēts klases kolektīvs?
– Jā, ļoti foršs. Man patika. Pieļauju, ka varbūt kādam dažbrīd bija šādi tādi iebildumi, bet es ar klasi esmu pilnībā apmierināts. Tagad diezgan aktīvi ar klasesbiedriem komunicējam, un domāju, ka uzturēsim ciešus kontaktus arī turpmāk. Ar klasi piedaloties skolas pasākumos, ne retu reizi ieguvām godalgotas vietas. Divus gadus izcīnījām pirmo vietu aerobikas konkursā. Tā kā klasē pārsvarā bijām lielizmēra zēni un arī meitenes bija sportiskas, regulāri piedalījāmies sporta dienās – bieži iegūstot pirmās vietas. Dažādos pasākumos piedalījāmies aktīvi.
– Vai aptuveni zini, kādas nozares nākotnei izvēlējušies klasesbiedri?
– Nāku no „b" klases, kas ģimnāzijā ir dabaszinātņu novirziena, tādēļ loģiski, ka pārsvarā visi klasesbiedri aizgājuši uz eksaktajām zinātnēm – daudzi no viņiem studēs RTU, daļa meiteņu, piemēram, RSU mediķos.
– Vari atklāt, kāds ir tavs pasaules uzskats?
– Nepārtraukti mēģinu dzīvot, pakļaujoties principam „Enjoy life!" – izbaudu dzīvi. Ziņām sekoju līdzi, lai zinātu, kas notiek apkārt, taču īpaši nesatraucos par redzēto. Interesē, protams, arī politikā notiekošais, taču tas manu dzīvi pagaidām tik ļoti neietekmē. Varu droši piebilst, ka tuvākajā laikā noteikti plānoju palikt Latvijā – vismaz, līdz iegūšu bakalaura grādu. Īstenībā esmu domājis par to, ka maģistra grādu varētu iegūt kādā prestižākā ārvalstu universitātē, taču arī RTU skaitās gana augsta līmeņa mācību iestāde Eiropas universitāšu vidū, tādēļ arī pašmājās iegūts dokuments būs derīgs citviet.
– Un hobiji? Vai tiem tavā darbīgajā ikdienā atrodas vieta?
– Jā, piemēram, spēlēju bungas. Kādu pusotru gadu mums bija mūzikas grupa, veidota no mūsu un paralēlās klases skolēniem. Ar to piedalījāmies, kur vien varējām. Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu un instrumentālo kolektīvu festivālā konkursā, ko rīko katru gadu, saņēmām otrās pakāpes diplomu. Spēlējuši esam arī ballēs, un šogad „Madonas Valsts ģimnāzijas talantos" izcīnījām pirmo vietu.
Autore: RITA TURKINA
Foto no personiskā arhīva