20. februārī paliks gads, kopš par Ļaudonas pagasta bibliotēkas vadītāju strādā IEVA SKUŠĶE. Ar Ievu tikāmies 30. janvārī, dienu pēc tam, kad viņa Madonas novada bibliotēkā veiksmīgi bija iesniegusi savu pirmo sagatavoto pārskatu (atskaiti) par Ļaudonas pagasta bibliotēkas veikumu iepriekšējā gadā.
Pirms gada izdarīto izvēli Ieva nenožēlo, neraugoties uz to, ka, uzņemoties bibliotēkas vadītājas pienākumus, daudz kas bija jāapgūst no jauna.
– Lielā mērā tā vienkārši bija apstākļu sakritība. Acīmredzot zvaigznes bija tā sakārtojušās, ka, izlasot laikrakstā „Stars" par izsludināto konkursu uz Ļaudonas pagasta bibliotēkas vadītājas amatu, nolēmu riskēt un pieteicos. Liela nozīme bija arī ģimenes apstākļiem, vajadzēja atgriezties darba tirgū, bet jaunākā meitiņa Paula Estere bija vēl maza, tāpēc bija svarīgi, lai darbs būtu iespējami tuvu dzīvesvietai – Ļaudonai.
Bet man dzīvē tā nav pirmoreiz – ja es kaut ko mainu, tas ir pavisam citā virzienā. Dzīves pieredze un iegūtās darba iemaņas gan vienmēr noder, tomēr, ja, mainot darbavietu, esi izvēlējies ko citu, viss ir jāmācās no jauna, un tur neko nevar darīt.
To, ka būs daudz jāapgūst, ļoti labi apzinājos, jau pieņemot lēmumu par piedalīšanos izsludinātajā konkursā. Pašu nepieciešamāko bibliotekārajā darbā esmu apguvusi, bet izglītoties turpinu joprojām. Līdz jūnija sākumam jāapgūst 240 stundu programmas 4 moduļu apmācības kurss „Informācijas un bibliotēku zinību pamati".
– Kur strādājāt pirms tam?
– Man ir bijušas vairākas darbavietas. Esmu beigusi Rēzeknes Augstskolu, kur ieguvu augstāko ekonomista izglītību. Paralēli studijām strādāju AS „Lazdonas piensaimnieks" grāmatvedībā, bet kopš 2006. gada līdz jaunākās meitas piedzimšanai 2012. gadā strādāju pavisam citā nozarē – SIA „Cers projekti", vēlāk SIA „C projekti" par projektu koordinatori.
Katrā ziņā pirms gada izdarīto izvēli es nenožēloju. Darbs bibliotēkā ir ļoti interesants. Darbs ar cilvēkiem, kā reizēm šķiet, nav no vieglajiem, bet patiesībā nav nemaz tik grūts. Ar katru apmeklētāju var atrast kopīgu valodu un – galvenais –
pareizo pieeju, īpaši svarīgi tas ir ar bērniem, kas ir ļoti dažādi. Līdz šim neesmu saskārusies ar bērnu nedisciplinētību, drīzāk gribu teikt, ka lielākā daļa bērnu ir ļoti pieklājīgi, atvērti, respektē citu vajadzības.
– Vai uz bibliotēku viņi nāk galvenokārt pēc grāmatām vai tomēr vairāk interesē iespēja izmantot bezmaksas internetu?
– Pirmsskolas un jaunāko klašu bērniem (apmēram līdz 6. klasei) interesē grāmatas. Viņi nāk uz bibliotēku un labprāt tās lasa arī uz vietas, bet ir arī tādi, kas labprātāk to dara mājās vai skolas internātā. Grāmatu lasīšanai tiek izmantots arī laiks, kamēr tiek sagaidīta sava kārta datora izmantošanai. Šobrīd darba kārtībā ir deviņi datori, bet reizēm atnāk vairāk nekā divdesmit bērnu. Mazākiem bērniem un jaunāko klašu skolēniem vairāk patīk datorspēles, bet vecāko klašu audzēkņi to izmanto ne tikai izklaidēm, bet arī mācībām.
Liels apmeklējums ir skolu projektu nedēļā. Šogad projektu nedēļa vēl tikai gaidāma, pieļauju, ka interese būs liela. Šajā sakarā paredzēta arī bibliotekārā stunda 8. klasei, kuras laikā došu ieskatu, kur un kā meklēt nepieciešamo informāciju, kā izmantot bibliotēkā pieejamās abonētās datu bāzes.
Mūsdienās bibliotēkas piedāvā daudzveidīgus pakalpojumus. Tā ir vieta, uz kurieni var nākt ne tikai lasīt grāmatas, laikrakstus un žurnālus. Te var izmantot datoru un internetu bez maksas. Apmeklētājiem ir pieejamas vairākas abonētās datu bāzes. Kā maksas pakalpojums pieejama kopēšana un izdruka no datora.
Bibliotekāram, it sevišķi lauku pagastos, ir jābūt vispusīgam – ir jāprot komunicēt ar cilvēkiem un vadīt pasākumus, jāorientējas literatūrā un plašajā preses izdevumu klāstā, jābūt zinošam daudzās jomās, un šajā darbā pat ļoti noder grāmatvedības zināšanas. Daudziem par bibliotekāra darbu ir izveidojies maldīgs priekšstats, joprojām ir tādi, kas domā, ka, strādājot bibliotēkā, ir iespējams izlasīt visas grāmatas, bet tam vienkārši nav laika.
– Uzsākot darbu bibliotēkā, jūs nedaudz pārsteidza salīdzinoši nelielais apmeklētāju skaits. Vai situācija gada laikā ir mainījusies?
– Apmeklētāju skaits ir palielinājies, turklāt pateicoties tieši bērniem. Daļēji to var skaidrot ar to, ka Ļaudonas vidusskolā mācās skolēni arī no citiem novadiem un pagastiem. Piemēram, bieži bibliotēkā iegriežas Variešu pagasta bērni, kuri grāmatas lasa, gaidot autobusu, tāpat tie skolēni, kuri dzīvo internātā.
Čakli bibliotēkas apmeklētāji ir pensionāri, bet samērā maz ir strādājošo, jo liela daļa strādā citur. Ļaudonā jau darbavietu nav daudz. Es pieņemu, ka šī iemesla dēļ daudzi izmanto citu bibliotēku, piemēram, Madonas novada bibliotēkas, pakalpojumus. Savukārt grāmatmīļi, kas strādā Ļaudonā, bibliotēkas apmeklējumam izmanto savu pusdienlaiku, jo bibliotēka ir atvērta no pulksten 9 līdz 16.30 bez pārtraukuma.
Iegriezties bibliotēkā rosina ne tikai vēlme izlasīt kādu grāmatu vai jaunāko žurnālu, bet arī tematiskās izstādes un pasākumi, kas tiek regulāri rīkoti.
Man ir prieks, ka bibliotēkas apmeklētāju skaits ir palielinājies un ļaudonieši mani ir pieņēmuši. Ir izveidojusies laba sadarbība ar skolas bibliotekāri Dzintru Viļeviču, pagasta pansionātu, pirmsskolas izglītības iestādi „Brīnumdārzs" un citām iestādēm.
– Kā ir ar lasītāju gaumi – vai tā šajos gados ir būtiski mainījusies?
– Lasītāju gaume dažādām vecuma grupām ir atšķirīga. Pieprasīti ir gan kriminālromāni, gan romantiskie romāni, daļa cilvēku labprāt izvēlas vēsturiskos romānus. No ārzemju autoriem lasītāju vidū populāra ir Šarlote Linka, Kamilla Lekberga, Nora Robertsa, Daniela Stīla, Džūda Devero, Aleksandra Mariņina u. c. No latviešu autoriem lasītākie ir Annas Skaidrītes Gailītes, Dainas Avotiņas darbi, kā arī pēdējā laikā lasītājus ir uzrunājusi pašmāju kriminālromānu autore Dace Judina. Daudz tiek lasītas grāmatas par latviešu aktieru dzīvi. Ļoti maz lasa dzeju. Ja runājam par konkrētiem darbiem, joprojām ir pieprasījums pēc E. L. Džeimsas Triloģijas (1. grāmata „Greja piecdesmit nokrāsas" utt.), Stīga Lārsona Millennium triloģijas (1. grāmata „Meitene ar pūķa tetovējumu" utt.).
Bērnu visvairāk lasītās grāmatas ir „Grega dienasgrāmata", „Mazais miljardieris", mazie lasītāji pārsvarā lasa krāsainās pasaku grāmatas cietajos vākos. No latviešu autoru darbiem bērni labprāt izvēlas Aivara Bērtuļa stāstu krājumu „Vecās baznīcas noslēpums". Jaunieši vairāk iecienījuši fantastikas žanru.
Kopumā lasītāju pieprasījums pēc jaunām grāmatām ir krietni lielāks, nekā iespēja iegādāties jaunas grāmatas, līdz ar to iepriekšējā gadā aktīvi izmantoju SBA (starpbibliotēku abonements) iespēju – grāmatu saņemšanu no citām bibliotēkām, par ko lielākie lasītāji bija ļoti priecīgi. Šo iespēju izmantošu arī šajā gadā.
Pērn, iegādājoties grāmatas, vairāk vadījos pēc izjūtām, protams, uzklausot arī lasītāju vēlmes, taču preses pasūtīšanai 2015. gadam gan tika veikta lasītāju aptauja (turpat bibliotēkā bija iespējams aizpildīt aptaujas anketu). Tika pasūtīti 18 žurnāli par politiku, lauksaimniecību, dārzkopību, veselību, vēsturi, rokdarbiem, dzīvniekiem, dažādiem ikdienas padomiem, bērnu audzināšanu.
Mums pagastā ir diezgan daudz māmiņu un ir zināms, ka šogad viņu kļūs vēl vairāk, tāpēc tagad esam abonējuši arī žurnālu „Mans Mazais". To dažas māmiņas ir jau pamanījušas un novērtējušas, cerams, ka arī citas nāks uz bibliotēku un izmantos šo iespēju.
– Pastāstiet, lūdzu, nedaudz par sevi!
– Esmu dzimusi Talsos. Pirmais dzīves gads ir pavadīts Kolkas pusē. Joprojām sirdī sevi uzskatu par kurzemnieci, kaut gan jau kopš bērnības dzīvoju Ļaudonā un esmu arī beigusi Ļaudonas vidusskolu, bet dažādās dzīves situācijās ne reizi vien jūtu, ka kurzemnieces asinis manī ņem virsroku. Visas vasaras bērnībā līdz pat skolas gadiem un vēl nedaudz ilgāk esmu pavadījusi pie vecmammas 200 m attālumā no jūras. Jūra mani joprojām vilina, tāpēc katru vasaru apciemoju radus un varu tikai pabrīnīties, ka vietējie jūru neuztver kā kaut ko īpašu un vienreizēju.
– Kādi ir jūsu vaļasprieki?
– Šobrīd lielu aizraušanos man nav, taču nav jau arī tā, ka nekas neinteresē vai nekam neatliek laika. Iespēju robežās lasu grāmatas, pēdējās izlasītās – Māras Zālītes „Pieci pirksti", Čārlza Mārtina „Kalns starp mums" (ļoti patika). Reizēm patīk nodarboties ar sīkiem rokdarbiem, ir gan viens galvenais nosacījums – jāspēj ātri ieraudzīt rezultātu. Ilglaicīgi darinājumi nav domāti man. Bez visa tā mani ļoti saista citu zemju kultūra – ļoti patīk ceļot. Kaut arī ne beidzamajos gados, bet ir pabūts daudzās valstīs – Lietuvā, Polijā, Igaunijā, Čehijā, Slovākijā, Vācijā, Austrijā, Somijā, Spānijā, Grieķijā (Krētā). Ceru, ka būs iespēja apceļot vēl daudzas zemes.