JOGITA BAUNE ir viena no tiem, kas vislabāk zina, cik īsti naudas kādreizējā Madonas rajona teritorijā ir spējuši piesaistīt "Leader" projektu īstenotāji, kādi pasākumi, aktivitātes un projekti ir atbalstīti. Laikā, kad Madonas novada fonds (MNF) izsludinājis "Leader" projektu iesniegumu pieņemšanas 8. kārtu, aicināju fonda vietējās attīstības stratēģiju administratīvo vadītāju Jogitu Bauni uz plašāku sarunu.
– Nupat izsludināta "Leader" projektu pieņemšanas 8. kārta, kaut pērn domājām, ka 6. kārta būs beidzamā.
– Punktu varēs pielikt tad, kad finansējums būs apgūts. 8. kārtas prioritātes – jaunu pakalpojumu izveidošana un esošo kvalitātes paaugstināšana, projektiem ir jābūt sabiedriski nozīmīgiem. Tiek ieviesta jauna rīcība – "Atbalsts uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai", cerot, ka uzņēmēji to izmantos, jo atbalsta pakalpojumus. Te var būt jebkādi pakalpojumi, tikai lai tie nebūtu atbalstīti no citām programmām. Tiks pieņemti arī sabiedriskās aktivitātes projekti. Gribu pakavēties pie 6. un 7. kārtas, kad tika iedota nauda lauksaimniecības produktu ražošanai un lauksaimniecības produktu pārstrādei mājas apstākļos. Mums nebija pieredzes, iedzīvotāji arī daudz nezināja, jo Latvijā šī sfēra ļoti lēni tiek apgūta. Uzskatu, ka mums veicās, 6. kārtā tika iesniegti 15 projekti, 7. kārtā – 9 projekti, kopā – 24 projekti. Protams, kāds varbūt atsijāsies, jo uzņēmējs ir radoša personība – kā izlemj, tā notiks. Domāju, ka piešķirto finansējumu apgūsim, jo to nekur citur nedrīkst lietot, kā tikai paredzētajām aktivitātēm.
– Vadot seminārus, konsultējot, interesentu bija krietni vairāk nekā pēc tam projektu. Kā to var izskaidrot?
– Tas ir normāli, jo ir jāpārdomā sava vajadzība, arī dažādās prasības. Veicot cenu aptauju, varbūt bremzē fakts, ka cenas palielinās. Tad daudzi sāk domāt, vai ir ar mieru ieguldīt vispirms savu naudu, vai tas būs izdevīgi. Uzņēmējiem tā ir specifika – iegulda savus līdzekļus, tad iesniedz atskaites, dabū atpakaļ Eiropas daļu. Cerēju un gaidīju, ka būs vairāk pārtikas pārstrādātāju, bet tika iesniegti tikai 3 projekti, kaut interese bija lielāka. Laikam daudzi secināja, ka viņiem būs izdevīgāk ļoti lēni, pašiem virzīties uz priekšu. Gaida, vai varēs projektu ieviest, jo ir sertifikācija. Daudzi nobīstas no PVD, bet 6. kārtā semināros piedalījās arī PVD pārstāvji, diezgan plaši stāstot par prasībām, kas, manuprāt, nav nekas ārkārtējs. Tie ir aicinājumi sakārtot vidi vai produktu kvalitāti, lai produkts būtu iepakots, lai glabājas, lai patīk pircējiem, lai ir tīrs, lai tiek ražots virtuvē, kur nav suņu un kaķu spalvu. Kad par to stāstīju savam dēlam, viņš atbildēja, ka virtuvē tā ir jāstrādā, ne tikai uzņēmumā. PVD mēģina būt pretimnākošs, izskaidrot, lai vienkāršotu procedūras. Ja mājražotājs ievēro visas prasības, tad beigās iznāk kvalitatīvs produkts, kāds arī ir mērķis. Sākumā bija interese tieši par iepakojuma lietām, bet interesenti vai nu nepaspēja iesniegt projektu, vai pārdomāja, ka produkcijas apjoms ir par mazu. Mans uzdevums ir izstāstīt cilvēkiem, lai viņi apsvērtu, ko varētu īstenot. Vēlamies produktus no vietējā ražotāja, un 6., 7. kārtas projekti veicināja mājražošanu. Galvenais, ka nauda, kas tiek piesaistīta projektiem, paliek šeit. Ja nopērku, piemēram, sieru, gaļu no vietējā ražotāja, tad nauda paliek šeit. Ja iegādājos Polijas gurķīšus vai Ķīnas ķiplokus, tad nauda aizplūst prom.
– Cik lielas naudas summas MNF ir spējis piesaistīt vietējās attīstības stratēģijām ar "Leader" projektu starpniecību?
– Naudu rēķina uz iedzīvotāju skaitu. 2009. gadā mums bija piešķirti 678 414,35 lati. 2011. gadā "Leader" pasākumiem konkurētspējas veicināšanai tika piešķirti 76 411,35 lati. Nāca klāt nauda lauksaimniekiem, jo ļoti labi strādāja tie cilvēki, kam bija idejas un kas ieviesa projektus. Tas nebūt nav viegli – plānoto paveikt un vēl atskaitīties LAD (pēc tam uzraudzība vēl pastāv 5 gadus). Tad mums 2013. gadā piešķīra papildu finansējumu – 278 402,66 latus, un tāpēc ir izsludināta projektu pieņemšanas 8. kārta. Kopējā summa šajos gados sniedzas pāri miljonam. Vietējās attīstības stratēģijas darbojas visā Latvijā. Madonas vietējā rīcības grupa ir trešā lielākā ne tikai pēc iedzīvotāju skaita, bet arī pēc teritorijas.
– Sākumā atbalsts bija tikai nevalstisko organizāciju, biedrību iesniegtajiem projektiem?
– Jā, "Leader+" laikā atbalsts bija tikai biedrībām, kuras jau zināja, kas tas "lēderis" tāds ir, ātri reaģēja, iesniedzot projektu pieteikumus. "Leader" finansējumu saņēmušas pavisam 37 biedrības.
Daudzi iesniedzēji palika aiz finanšu joslas, jo līdz 2012. gada decembrim bija pieejami 678 414,35 lati. Kopā piecās projektu iesniegumu pieņemšanas kārtās apgūti 1 701 343 lati.
Kopā pakalpojumu un sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai uzņēmēji, biedrības, pašvaldības iesniegušas 208 projektus. Šajā periodā ir atbalsts arī pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām. Pašvaldības arī ļoti operatīvi rakstīja un iesniedza labus projektus.
– Kādas zināšanas prasa "Leader" projektu koordinēšana?
– Daudz jāzina, tāpēc uzmanīgi lasu, esmu mācījusies semināros, kursos. Šajā sfērā darbojos kopš laika, kad Raita Sondore prasīja uzrakstīt vietējās attīstības stratēģiju. Atbildēju, ka es to varu. Pēc izglītības esmu kultūras darba speciāliste, masu svētku režisore. Taču visa pamatā ir vecais labais sacerējuma plāns, jo katru reizi jādomā, kas būs tālāk. Patīk savākt un sistematizēt informāciju, kodolu izvilkt ārā. Paļaujos, ka padomē ir pārstāvji no visas teritorijas ar plašām zināšanām, interesēm, plašu redzesloku, kuri saprot gan biedrību darbību, gan uzņēmējdarbību, pašvaldību darbu. Daudz dod tas, ka, atnākot iesniegt projektus, ļaudis pastāsta, kas notiek pasaulē, tādējādi paplašinot arī manu izpratni par iedzīvotāju vajadzībām. Es šo informāciju krāju, gatavoju nākamajam plānošanas periodam, kad būs jāstāsta par vajadzībām. Laba sadarbība ir ar LAD, kad netipiskos gadījumos palīdz Madonas, Jēkabpils un Rīgas speciālisti. Fondam ir laba sadarbība ar Valsts Lauku tīklu un novadu lauku attīstības konsultantiem, kas izprot iedzīvotāju vajadzības un norāda risinājuma virzienus.
– Vai daudz izdevies sastapt vietējo līderu, vērot labas sadarbības piemērus ar pašvaldību?
– Katrā pagastā ir līderis, un esmu domājusi, kas notiktu, ja vienā jaukā dienā tā nebūtu. Jāsaka, lai jau šodien audzina divus trīs jaunus līderus, kas apkopo idejas, raksta projektus. Biedrība "Pieaugušo attīstības projekts" Varakļānos īstenoja projektu "Baltais gulbis dodas debesīs", atjaunojot mazās arhitektūras ansambli Varakļānu pilsētas luterāņu kapos (atklāts 1937. gadā). Lielu atbalstu sniedza pašvaldība, īpaši Varakļānu novada pašvaldības izpilddirektors Māris Justs.
Varakļānos vienmēr var just kopienas izjūtu, nav robežu iedzīvotāji-pašvaldība-biedrība.
Biedrība "Ērgļu mūžizglītības biedrība" īstenoja projektu "Nāc slēpot – būsi vesels", sadarbojoties ar pašvaldību slēpošanas trašu ierīkošanā un uzturēšanā. Iedzīvotāji pauž savu iniciatīvu. Madonas novada pašvaldība ir izveidojusi un attīstījusi sporta bāzes "Smeceres sils" infrastruktūru. Biedrība "Savējie M", uzrakstījusi divus projektus, dod iespēju vietējiem iedzīvotājiem nomas punktā iznomāt slēpošanas, skrituļošanas un nūjošanas inventāru. Vienmēr esmu apbrīnojusi, cik daudz ideju ir Sarmītei Lazdiņai Praulienas pagastā. Madonas novada pašvaldība atbalsta biedrības, sniedz līdzfinansējumu projektiem, un tas ir apsveicami, ka notiek iedzīvotāju un pašvaldības saruna.
– Kādas izjūtas ir šajā sniegotajā pavasarī?
– Mūsu ģimene dzīvo Aronas pagasta "Lejas Kaniņās", laukos. Meitas Anna un Stīna ir studentes, dēls Jānis mācās Madonas Valsts ģimnāzijas 11. klasē, vīrs Didzis ir Cesvaines vidusskolas direktors. Vienā dienā, braucot mājās, skatos, kā dzērve tik izmisīgi skraida pa ceļu, meklē, kur palikt, jo apkārt – dziļākie sniegi. Tāpat novēroju ķīvītes, un var tikai iedomāties, kā jūtas šie putni. Mūsu bites ir pārziemojušas labi. Biškopība ir vīra Didža aizraušanās, viņš pie tām ir bijis, visus stropus iztīrījis, papildus sabarojis. Gan jau tas pavasaris reiz atnāks pa īstam. Patīk krāt zināšanas par puķēm, par ziemcietēm. Augsto, bārdaino īrisu vien ir apmēram 35 šķirnes. Vēl atpūšos, lasot par augu, arī dārzeņu audzēšanu, kopšanu.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto