Drošība, kārtība un sabiedrības uzticība — tie ir tikai daži no atslēgas vārdiem, kas ikdienā saistīti ar pašvaldības policijas darbu. Madonas novadā pašvaldības policija tika izveidota 2023. gada 10. augustā — šajā dienā iestāde oficiāli sāka darbu, bet 2. oktobrī darbinieki saņēma apliecības un deva zvērestu, apliecinot savu apņemšanos kalpot novada iedzīvotājiem. Savukārt 2024. gada 1. janvārī tika izveidota kopīgā iestāde ar Varakļānu novadu. To vada Valdis Cēpurs.
– Kā jūs nonācāt līdz darbam pašvaldības policijā?
– Lēmums vadīt pašvaldības policiju ir apzināts un stratēģisks solis manā profesionālajā karjerā. Pēc vairāk nekā 32 gadu dienesta Valsts policijā, kur esmu guvis visaptverošu pieredzi – no praktiskā darba patruļdienestā līdz operatīvo struktūru vadībai -, šis amats ir loģisks manas profesionālās attīstības turpinājums.
Galvenā motivācija bija vēlme savu gadu desmitos uzkrāto pieredzi un zināšanas ieguldīt tiešā un redzamā pienesumā Madonas novada iedzīvotājiem. Esmu pārliecināts, ka ilgtspējīga drošība tiek panākta, novēršot cēloņus, nevis cīnoties ar sekām. Šeit es saskatīju iespēju savu kompetenci pielietot lokāli, veidojot drošu un sakārtotu vidi novadā, ko saucu par savām mājām. Jo īpaši svarīgi man ir radīt vidi, kurā mūsu bērni – novada nākotne – var augt bez bailēm un apdraudējuma. Tas ir mans ieguldījums sabiedrībā, kurā dzīvojam mēs, mūsu kaimiņi un aug mūsu bērni.
– Kas bijis lielākais izaicinājums un gandarījums?
– Atskatoties uz vairāk nekā trīsdesmit gadiem dienestā, lielākais profesionālais izaicinājums manā karjerā neapšaubāmi ir bijusi Madonas novada pašvaldības policijas izveide no pašiem pamatiem. Tas bija daudzslāņains process, kas ietvēra gan administratīvā ietvara radīšanu un komandas veidošanu, gan sabiedrības uzticības iegūšanu. Savukārt lielākais gandarījums ir apziņa par reāli sasniegtu rezultātu – drošāku un sakārtotāku vidi novada iedzīvotājiem. To vislabāk apliecina pozitīvās atsauksmes un iedzīvotāju pateicības vārdi. Taču visdziļāko profesionālo piepildījumu sniedz brīži, kad redzi sava darba tiešu ietekmi uz paaudzi, kas veidos mūsu nākotni.
– Kādas ir pašvaldības un Valsts policijas galvenās funkcijas?
– Lai gan abas institūcijas ir tiesībsargājošās iestādes, to kompetence un darbības fokuss ir atšķirīgs, un to skaidri nodala likums "Par policiju". Pašvaldības policijas kompetence ir noteikta konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, un tās galvenie uzdevumi ir vērsti uz vietējās sabiedrības ikdienas kārtību. Tā ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana un preventīvais darbs, lai nepieļautu pārkāpumus publiskās vietās; pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanas kontrole (piemēram, teritorijas kopšanas, tirdzniecības, mājdzīvnieku turēšanas noteikumi); administratīvo pārkāpumu procesa veikšana savas kompetences ietvaros (piemēram, par smēķēšanu neatļautās vietās, alkohola lietošanu publiskā vietā, apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem); atbalsta sniegšana Valsts policijai un citiem operatīvajiem dienestiem, kā arī personām, iestādēm un organizācijām to tiesību aizsardzībā.
Valsts policija ir viena no centrālajām Iekšlietu ministrijas iestādēm ar jurisdikciju visā valsts teritorijā, un tās atbildība ir daudz plašāka, aptverot vispārējo iekšējo drošību valstī.
Būtiski ir saprast, ka noteiktās jomās, īpaši administratīvo pārkāpumu jomā, abu policiju kompetences pārklājas. Piemēram, sabiedriskās kārtības traucējumu vai noteiktus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus var konstatēt un protokolu sastādīt gan Valsts, gan pašvaldības policijas darbinieks. Tomēr fokuss atšķiras – pašvaldības policija vairāk koncentrējas uz ikdienas kārtības uzturēšanu un pašvaldības noteikumiem, kamēr Valsts policijai ir plašākas pilnvaras, un tā primāri risina krimināla rakstura jautājumus un sarežģītākus administratīvos pārkāpumus.
– Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaraties, vadot pašvaldības policiju?
– Šobrīd identificēju vairākus būtiskus izaicinājumus, no kuriem daudzi ir sistēmiski visā iekšlietu nozarē. Viens no tiem – cilvēkresursu pieejamība. Šis ir galvenais izaicinājums. Kā zināms, Valsts policijā personāla iztrūkums sasniedz pat 25 %, un šī tendence tieši ietekmē arī pašvaldības. Aizvien grūtāk ir piesaistīt un noturēt kvalificētus un motivētus darbiniekus.
Sabiedrības gaidu un resursu līdzsvarošana. Iedzīvotāju prasības pēc drošības un tūlītējas reakcijas pamatoti pieaug. Tomēr mūsu resursi ir ierobežoti, un ne vienmēr spējam reaģēt tik operatīvi, kā sabiedrība to sagaida.
Nepieciešamība pēc tehnoloģiskās modernizācijas. Lai strādātu efektīvāk, ir nepieciešami pastāvīgi ieguldījumi modernās tehnoloģijās.
– Kā vērtējat pašvaldības policijas resursus?
– Pašreizējos resursus vērtēju kā daļēji pietiekamus pamatfunkciju veikšanai, taču pastāv vairākas jomas, kurās ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, piemēram, speciālistu trūkums. Joprojām aktuāls ir vides aizsardzības jomas speciālista trūkums, kas ierobežo mūsu spējas efektīvi kontrolēt vides aizsardzības normu ievērošanu.
Infrastruktūras attīstība – mums nav specializētu pagaidu aizturēšanas telpu, taču ir plānots, ka šis jautājums tiks atrisināts līdz gada beigām.
Tehniskais nodrošinājums. Līdz ar jaunu funkciju deleģēšanu, piemēram, ceļu satiksmes uzraudzību, rodas nepieciešamība pēc papildu tehniskā aprīkojuma. Tuvākajos mēnešos plānojam aprīkot operatīvo transportlīdzekli ar ātruma mērierīci (radaru).
– Kādi pārkāpumi ir visbiežākie, un kā ar tiem tiek strādāts?
– Mūsu darba statistikā izceļas trīs galvenās pārkāpumu kategorijas: alkohola lietošana vai atrašanās reibuma stāvoklī publiskās vietās; ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas saistīti ar apstāšanos un stāvēšanu; atkritumu apsaimniekošanas noteikumu neievērošana. Ar visiem šiem pārkāpumiem strādājam kompleksi – veicot gan regulāru patrulēšanu un piemērojot sodus, gan īstenojot preventīvu un skaidrojošu darbu.
– Kā mainās sabiedrības attieksme pret pašvaldības policiju?
– Uzsākot darbu, bija dabiski jūtama zināma piesardzība un varbūt pat skepse no sabiedrības puses, kas ir saprotami, veidojoties jaunai struktūrai. Mūsu pirmais un galvenais uzdevums bija ar savu klātbūtni un reālu rīcību pierādīt savu nepieciešamību un efektivitāti. Ar gandarījumu varu teikt, ka šajā neilgajā laikā jau jūtam pozitīvas pārmaiņas. Iedzīvotāji kļūst arvien atvērtāki sadarbībai, un uzticība mums pakāpeniski pieaug. Īpaši svarīgi, ka sabiedrība sāk arvien labāk izprast un nošķirt pašvaldības policijas un Valsts policijas kompetences. Tā rezultātā saņemam arvien vairāk mērķtiecīgu ziņojumu par jautājumiem, kas ir tieši mūsu pārziņā, un tas ļauj mums strādāt daudz efektīvāk.
Mēs apzināmies, ka uzticības veidošana ir nepārtraukts process. Mēs joprojām veidojamies un attīstāmies, un katra pozitīvā atsauksme un katrs iedzīvotāju zvans ir apliecinājums, ka ejam pareizajā virzienā.
– Kādi ir plāni par pašvaldības policijas attīstību?
– Visi mūsu attīstības plāni ir vērsti uz vienu galveno mērķi – radīt vidi, kurā katrs iedzīvotājs, un jo īpaši katrs bērns, var justies droši. Mūsu vīzija balstās uz trīs stratēģiskiem virzieniem – darbības kapacitātes palielināšana. Galvenais mērķis ir pāreja uz diennakts darba režīmu (24/7). Funkciju paplašināšana. Plānojam pilnvērtīgi ieviest ātruma kontroli ceļu satiksmē. Preventīvā darba stiprināšana. Lielāku uzsvaru liksim uz proaktīviem, nevis reaktīviem pasākumiem – izglītojošu darbu ar jauniešiem, regulārām tikšanās reizēm ar iedzīvotājiem un mērķtiecīgu darbu ar riska grupām, lai novērstu pārkāpumu cēloņus, nevis tikai cīnītos ar sekām. Pāreja uz diennakts darbu un ātruma kontroles ieviešana nav tikai tehniski uzlabojumi. Tā ir mūsu apņemšanās garantēt, ka bērns mūsu novadā var justies pasargāts jebkurā diennakts laikā – gan ejot uz skolu no rīta, gan atgriežoties no pulciņa vakarā. Tā ir vistiešākā investīcija mūsu nākotnē.
– Kādu vēstījumu vēlētos nodot sabiedrībai saistībā ar drošības un kārtības jautājumiem?
– Mans galvenais vēstījums ir – droša vide mūsu bērniem nav tikai policijas uzdevums, tā ir visu kopīga misija. Katrs no mums, ievērojot noteikumus, esot vērīgs pret apkārt notiekošo un mācot saviem bērniem cieņu un atbildību, veido pamatu drošai nākotnei. Aicinu ikvienu būt atbildīgam un nepalikt vienaldzīgam. Strādāsim kopā, lai mūsu novads būtu vieta, kur bērniem augt droši, laimīgi un ar pārliecību par rītdienu.
Ja man būtu jāizvēlas viens vārds, kas visvairāk apdraud mūsu kopīgo drošību un kārtību, tas būtu – vienaldzība. Tā ir klusējoša piekrišana nekārtībai. Tā ir doma, ka "gan jau kāds cits piezvanīs" vai "tā nav mana darīšana". Bet es gribu teikt – tā ir mūsu visu darīšana. Katrs salauzts soliņš, katra izmesta pudele, katrs pārgalvīgs autovadītājs pie skolas ir signāls, kas grauj mūsu kopējo vidi. Vienaldzība ļauj mazai problēmai izaugt par lielu nelaimi.
Ko nozīmē nebūt vienaldzīgam? Tas nenozīmē iejaukties pašam un riskēt ar savu drošību, bet gan paņemt telefonu un piezvanīt mums. Jūsu acis un ausis ir mūsu svarīgākais resurss. Jūs esat tie, kas pirmie pamana aizdomīgu rosību kaimiņu pagalmā, jauniešu pulcēšanos, kas traucē mieru, vai bērnu, kuram, iespējams, nepieciešama palīdzība. Mēs, policija, esam jūsu rokas, kas reaģē, bet jūs esat mūsu acis, kas redz. Katrs jūsu zvans ir nenovērtējams ieguldījums kopējā drošībā. Tas ir signāls, ka mums rūp, ka mēs neesam gatavi samierināties ar nekārtību. Tāpēc mans galvenais aicinājums ir – nenovērsieties. Redziet, dzirdiet un rīkojieties – ziņojiet. Būsim saimnieki savā novadā, kuriem rūp. Jo drošība un kārtība nav abstrakcija. Tā ir mūsu bērnu smaids, mierīgs vakars mājās un lepnums par vietu, ko saucam par savām mājām. Un to mēs varam sasniegt tikai kopā.
11.07.2025.