Autosports vienmēr ir bijis vairāk nekā tikai sacensības — tā ir aizrautība, kas apvieno ātrumu, tehniku un raksturu. Adrenalīns, savu spēju pārbaudīšana vainagojas arī ar panākumiem. Lubānietis JĀNIS SEIKSTS bieži ir sastopams trasē, notikumu epicentrā. Autosprints, minirallijs, kalnā braukšanas sacensības ir pārbaudījums un izaicinājums pašam sportistam.
Nupat ar labiem rezultātiem aizvadīti Vidzemes Ziemas autosprinta kausa pirmie posmi, bet rīt Jānis pārbaudīs savas spējas Briežkalnā, kur norisināsies trakākais un jaudīgākais auto-moto festivāls "Hill Climb Latvija Drag Race 2026". Aizvadītajā gadā pieredze tika gūta arī mini rallijā "Cesvaine".
– Kā aizsākās interese par autosportu?
– Pati pirmā mašīna man bija vecāku auto. Pēc tiesību iegūšanas ātri tiku arī pie savas personīgās. Tas bija jaunības trakums – neiztiku arī bez dažādiem pārkāpumiem un sodiem. Ar laiku nāca apziņa, saprāts, un tagad gāzes pedāli izspiežu tikai trasē. Ar ģimeni 2014. gadā aizbraucām vērot kalnā braukšanas sacensības Golgātā. Sacensību laikā ik pa brīdim skatītājiem tika piedāvāta iespēja piedalīties kalnā braukšanā ar pilnpiedziņas automašīnu. Ieminējos sievai, ka iešu pieteikties, jo nesen biju iegādājies pirmo pilnpiedziņas auto. Tajā gadā izdevās abos braucienos uzbraukt kalnā, un tas laikam bija āķis lūpā. Nākamajā gadā jau biju rūpīgāk sagatavojies, uzstādīju labāku rezultātu. Laikam ejot, iepazinos ar citiem dalībniekiem, saņēmu uzaicinājumu pabraukt arī pa trasi. Aizbraucu uz "Raibenēm" Sarkaņu pagastā, un tas mani aizrāva. Šķiet, ka 2018. gadā jau piedalījos Vidzemes kausā. Sākumā gāja visādi, bet bija vēlme tikt uz pjedestāla. Cītīgi strādāju, lai sasniegtu savu mērķi.
Šobrīd autosports ir mans vaļasprieks. Patīk benzīna smarža, remontdarbi, adrenalīns. Vakaros, naktīs, brīvdienās varu skrūvēt savu sporta auto, jo ikdienā ir pamatdarbs.
Ziema gan ir mierīgāks laiks, līdz ar to vairāk var piedalīties sacensībās. Tomēr ziemas sacensības ir interesantākas un manā skatījumā arī drošākas. Ātrums ir salīdzinoši mazāks nekā vasarā, trases ir drošākas.
Pašam vairāk patīk mazās distances. braukšana pa trasi, kur ātrums nav tik liels. Līdz ar to pie kādas pieļautās kļūdas nebūs bēdīgas sekas automašīnai un pašam. Nenoliegšu, tehniskais sporta veids ir ļoti dārgs.
– Kā izvēlaties, uz kurām sacensībām doties?
– Noteicoša loma ir attālumam. Piemēram, minirallija posmu izvēlējos tāpēc, ka tas bija tuvāk mājām.
Piedalos autosprintā, un lielākoties tajos ir 5-6 posmi. Tie norisinās pa visu Latviju. Katra trase ar kaut ko ir īpaša. Pozitīvi, ka dalībniekiem nav obligāti jāizbrauc visi posmi. Tajos var braukt pēc saviem ieskatiem un varēšanas.
– Šobrīd sacensībās startējat ar Subaru Impreza. Cik nozīmīga ir auto izvēle, lai gūtu panākumus?
– Mašīnai, tās tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam ir būtiska nozīme, tomēr arī autovadītājam ir jābūt zinošam, jāmāk kontrolēt automašīnu. Katra automašīna (pilnpiedziņa, priekšpiedziņa vai pakaļējā piedziņa) dažādos apstākļos trasē uzvedas citādāk, ir jāzina tehnika, kā braukt, savaldīt auto.
Šogad ziema lutina ziemas autosprinta kausa dalībniekus. Ir iespēja labi sagatavot trases, un jāteic, ka tas ir izdarīts augstā līmenī.
Viena no ziemas sacensību interesantākajām lietām ir tā, ka nav vajadzīga jaudīga mašīna, lai uzvarētu. Vasarā gan ir nepieciešama ne tikai pieredze un zināšanas, bet arī jauda. Ziemā jauda nespēlē tik lielu lomu. Svarīgas ir zināšanas un prasmes. Citreiz ir tā – jo mierīgāk brauksi, jo tālāk tiksi.
Savulaik pats piedalījos ar vienkāršu ikdienas mašīnu – braucu gan ar WW Golf, Passat, gan Audi un citām. Pa šiem gadiem esmu izmēģinājis dažādas automašīnas. Tagad esmu nonācis pie Subaru, kas man ir sacensību automašīna. Atminos, ka bērnībā sapņoju par Mitsubishi Evolution, līdz tam man vēl jāaug.
– Dalība sacensībās noteikti sniedz neatsveramu pieredzi.
– Katras sacensības sniedz lielisku pieredzi un iespēju mācīties, pilnveidoties un uzlabot savas prasmes. Pirmajās reizēs ir liels uztraukums. Tiklīdz uztraucies, sāc pieļaut kļūdas, un tas atstāj iespaidu uz rezultātu. No kļūdām mācās.
Pirmā pieredze Cesvaines mini rallijā nebija tā veiksmīgākā, bet šogad plānoju piedalīties mini rallija posmā, kas norisināsies Ērgļos.
– Laiku pa laikam sabiedrībā dzirdami viedokļi, ka autosportisti arī uz koplietošanas ceļiem uzvedas kā trasē.
– Es uzskatu, ka labāk sevi pierādīt trasē, nevis uz ceļa. Esot pārgalvīgam, var radīt tikai problēmas gan sev, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Pirms sāku piedalīties autosacensībās, arī pats pelnīju soda punktus par ātruma pārsniegšanu. Protams, ja mašīna ļauj, arī tagad gribas iespiest pedāli grīdā, bet esmu sevi noskaņojis, ka to visu varēšu darīt trasē. Izlādēt tur savas emocijas, saspringumu. Trasē gūstu adrenalīnu, bet pēc tam pārņem miers. Pirms sacensībām gan esmu nervozs, jūtams saspringums.
– Vai izjūtat arī konkurenci?
– Konkurence ir sīva. Ir ļoti daudz sportistu, kuriem patīk braukt. Ir patiess prieks, ka sacensībās piedalās dažādu paaudžu braucēji. Jo vairāk autosportistu, jo interesantākas sacensības. Pašam ir dzinulis censties, pārspēt citus, lai tiktu uz pjedestāla.
Sacensībās piedalās arī sievietes. Tas, manuprāt, ir ļoti forši. Brauc ne sliktāk par vīriešiem.
– Šajās brīvdienās Briežkalnā norisināsies kalnā braukšanas sacensības. Vai piedalīsieties?
– Briežkalnā reģistrācija norit strauji. Ja ilgi domā, var arī nepaspēt. Šajās sacensībās ir gājis visādi. Bija reize, ka netiku tālāk par startu. Ir bijušas reizes, kad izcīnīju vietu uz pjedestāla. Briežkalns ir liels izaicinājums gan ziemā, gan vasarā. Aizvadītajā gadā trase bija "dubļu ērglis". Sacensībās sanāca braukt vairākas reizes, un es biju ļoti noguris no trases stāvokļa. Pēc katra brauciena trase mainās. Tev ir jānovērtē, kā brauksi, lai tiktu kalnā. Iepriekš esmu izcīnījis gan 2., gan 3. vietu. Nu būtu laiks pakāpties uz pjedestāla un iegūt 1. vietu. Vai tas būs jau šajā sestdienā – redzēsim, kā veiksies.
Tieši šīs sacensības vairāk ir par savu spēku pierādīšanu pašam sev. Tas ir piedzīvojums.
Atceros, kad pirmajā gadā braucu Golgātā, blakus sēdēja dēls. Tolaik viņam bija četri gadi. Pirms starta komentētājs jautāja puikam, vai mēs uzbrauksim kalnā, un viņš pārliecinoši pateica "Jā"! Mēs to izdarījām, un bija liels gandarījums.
– Ko jūs ieteiktu autobraucējiem, kuri arī vēlas pamēģināt, bet varbūt nejūtas droši?
– Es vienmēr smejos, ka sacensībās var piedalīties arī ar mammas mašīnu, jo nav nepieciešams īpašs sporta auto. Dalībniekam jānodrošinās ar ķiveri, cimdiem un apģērbu ar garām piedurknēm. Tas ir mūsu pašu drošībai. Viss pārējais, kas nepieciešams braucienam – četras riepas, stūre, kas nekrīt nost, sēdeklis, drošības jostas – tas viss ir, arī ikdienā pārvietojoties ar auto (smejas).
Pirmais brauciens vienmēr būs satraucošs. Būs liels uztraukums, nezināsi, ko darīt. Pirms sacensībām vienmēr ir iespējams iepazīties ar trasi. Ja apstākļi ļauj, to var darīt, izbraucot, ja nē – izstaigā ar kājām. Pats nozīmīgākais sacensībās ir savaldīties, nedrīkst pārvērtēt savus spēkus. Kļūdīties var ikviens un jebkurā mirklī, tāpēc lielākoties sacensībās ir trīs braucieni, sliktāko no tiem neņem vērā. Uzskatu, ja ir vēlme un iespējas, ir jāmēģina, citādāk nezināsi, vai to vari izdarīt.
Emocijas, ko sniedz braucieni, ir īpašas. Arī izaugsme ir liela. Distancēs, kurās es braucu, pats esmu uz pirmā pakāpiena, un vēl ir kur kāpt.
– Kādi jums ir nākotnes plāni?
– Viennozīmīgi turpināšu piedalīties sacensībās. Šī sezona iesākusies veiksmīgi, plauktā jau ir trīs kausi. Gribēšana piedalīties ir vienmēr, jāskatās, vai būs pietiekami daudz brīva laika, vai arī finanses ļaus, jo autosports ir ļoti dārgs pasākums.
Ziemā grafiks ir saspringtāks, gandrīz katru nedēļu ir kādas sacensības. Vasarā ir ilgāks laiks, lai sagatavotos.
Man noteikti ir, kur augt. Nākotnē varbūt būtu gatavs startēt arī kādās lielākās sacensībās.
06.02.2026.