Pērn pašvaldību vēlēšanās ievēlētā deputāte SANDRA MAKSIMOVA (no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), tagad – „Konservatīvie") Madonas novada pašvaldības domes sasaukumā izceļas ar nebaidīšanos paust savu viedokli un uzdot skaidrojošus vai pat neērtus jautājumus. Cīņa par taisnību, pret negodīgumu savijas ar viņas līdzšinējo darba pieredzi, kā arī redzējumu par iedzīvotāju interešu pārstāvēšanu pašvaldībā.
Aizejot izdienas pensijā pēc 23 nostrādātiem gadiem policijā, izmeklēšanā, Sandra uzsāka sniegt juridiskās konsultācijas – Madonā darbojas viņas juridiskais birojs. Aizstāvot un pārstāvot cilvēkus tiesās, dažādās institūcijās visā Latvijā, ceļi viņu saveduši ar „Konservatīvo" partijas cilvēkiem. Iesaistīties politikā pamudinājuši līdzīgie mērķi, partijas biedru morālā stāja un apziņa, ka viens nav cīnītājs pret netaisnībām.
– Kā līdzšinējā un pašreizējā darba pieredze noder deputātes amatā?
– Studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ielika labu pamatu darbam, iemācīja „lasīt" dokumentus, kas ir ļoti svarīgi, pildot deputāta pienākumus; izmeklētāja un jurista darba pieredze palīdz skatīt katru jautājumu paplašināti, nevis tikai no vienas puses. Arī tas, ka ikdienas darbā daudz tiekos ar cilvēkiem, personībām, ikvienam no viņiem ir jāatrod sava pieeja, vienlaicīgi jāatrisina konfliktsituācijas. Vienmēr apzinos, ka viena lieta ir tā, kā mēs to domājam. „Man ir taisnība!" Bet tam otram arī ir taisnība. Tiekoties ar cilvēkiem, cenšos iedziļināties katram svarīgajos jautājumos, tas ir tāpat kā jurista darbā – cenšos panākt cilvēkiem labvēlīgāko rezultātu.
– Kā jūs raksturotu pirmo aizvadīto gadu jaunajā sasaukumā un arī jaunajā novadā?
– Pozitīvi. Ir daudz izdarīts, bet ir arī daudz vēl darāmā. Panācām nakts patversmes izveidi „Ūdensrozē". Šo aktualizēja mūsu komandas cilvēks – Aivars Zariņš, kurš ir atbildīgs par lūgšanu kapellu Madonā, uz kurieni gan policija nogādāja cilvēkus pārnakšņot, gan paši cilvēki, apstākļu spiesti meklēja naktsmītni (ja nebija naudas viesnīcai). Tika noslēgti līgumi ar Jēkabpils domi par steidzamības gadījumiem, ar Balviem – par atskurbšanas telpu izmantošanu. Daudzbērnu ģimenēm ir rasts atbalsts pirts un dušas pakalpojumu izmantošanai par brīvu. Tagad tas ir aktuāls jautājums arī Cesvainē, jo no padomju laika daudzdzīvokļu mājās nav karstā ūdens, visiem ir elektriskie boileri. SIA "Cesvaines siltums" valdes loceklis Rihards Erelis cenšas sakārtot ne tikai šo jomu, bet kā jauns un perspektīvs darbinieks redz problēmas, kopā iesaistam to risināšanā gan deputātus, gan domes priekšsēdētāju Agri (Lungeviču – Aut.), piemēram, ēkas Cesvainē Pils ielā 4, kurā atraduši mājvietu daudzie pašdarbības kolektīvi, sakārtošanu. Domes priekšsēdētājs atbild: "Naudas nav" (smejas), bet cenšamies konstruktīvi risināt šāda veida jautājumus, visā atrst kompromisu. Cesvainē pagājušajā mācību gadā aktuāls bija jautājums par brīvpusdienām skolēniem un bērnudārzniekiem, jo Madonā tās bija. Ģimenēm, kam ir vairāki bērniņi, tas ir ļoti svarīgi. Kopā nonācām pie secinājuma – ja visiem vienādi, tad visiem, un brīvpusdienas būs visā Madonas novadā arī turpmāk.
– Vai domē ir jūtama koalīcija/opozīcija deputātu starpā, un kurai pusei vairāk piesliecaties?
– Es to tā nejūtu; man patīk, ka jautājumus komiteju un domes sēdēs skatām pēc būtības, tas varbūt atšķiras no Saeimas, kur ir koalīcija un opozīcija. Domes priekšsēdētājs Agris sēdes vada korekti, nekad neesmu jutusi, ka man neļautu izteikties vai ierobežotu teikto, pat ja prasu, lai stāsta un izskaidro, – to arī dara, gan domes vadība, gan atbildīgie speciālisti, kuri ir ļoti zinoši. Uzskatu, ka tiek ievēroti demokrātijas principi. Nebaidos izteikt savu viedokli, tāpēc jau mēs, deputāti, tur esam. Protams, to jāmāk izteikt korektā veidā, jo agresīvi un skarbi izteikumi var atstāt negatīvu un bremzējošu efektu.
Viens gadījums gan sākumā bija – partijas biedres Vitas Robaltes un mans ieteikums bija veikt kapitālsabiedrību auditu, jo tika apvienoti novadi, – lai būtu atskaites punkts un izmērāmi darba rezultāti. Kaut kādu iemeslu, varbūt finanšu trūkuma dēļ tas netika izdarīts, palikām tādā kā opozīcijas mazākumā. Gribētos, lai pārējie deputāti vairāk iesaistītos diskusijās, parasti runātāji esam daži. Ja izteiktos visi (katram jau ir savs viedoklis), tad arī redzējums uz visiem izskatāmajiem jautājumiem būtu plašāks, jo tas skar novada iedzīvotāju intereses.
– Kurus saskatāt kā aktuālākos jautājumus, pie kuriem darbs nav uzsākts vai tas būtu jāveic efektīvāk?
– Viennozīmīgi – dzīvojamā fonda sakārtošana. Tā ir nacionāla mēroga problēma, kas ir kritiski svarīga arī Madonas novada iedzīvotājiem. Dzīvojamā fonda kvalitāte, tā pieejamība tiešā veidā skar mūsu iedzīvotājus, viņu drošību, neatkarīgi no īpašuma formas, tai skaitā bērnus, ko aizsargā likums. Ir pieejami tikai 8 sociālie dzīvokļi. Tika ņemts vērā kolēģes Vitas, kura ir būvinženiere, ieteikums izstrādāt vienotu dzīvojamā fonda jeb mājokļu nodrošinājuma un attīstības rīcībpolitiku Madonas novadā. Tas dotu legālu pamatu vienota plānveidīga dzīvojamā fonda atjaunošanai, jaunu mājokļu attīstībai, tai skaitā pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībai, nodrošinot tā pieejamību līdzvērtīgi visā novada teritorijā, kā arī mājokļu jomas labu pārvaldību.
Problēma ir ļoti zemās īres maksas – 10 centu par kvadrātmetru, kas nesedz dzīvojamā fonda uzturēšanu, piemēram, Jaunā iela 6 Mārcienā – ēkā 30 gadu nav sakārtota apkures sistēma, bet tajā dzīvo 18 ģimenes ar 15 bērniem. Tā kā dzīvokļos ierīkotas pašdarinātas apkures ierīces un dažādi siltuma sistēmu paveidi, kurinot ar malku individuālās apkures krāsnis bez atbilstošiem dūmvadiem, pastāv ugunsgrēka, saindēšanās ar tvana gāzi draudi. Ir nepieciešama konkrēta pašvaldības administrācijas rīcība situācijas risināšanai. Domes sēdēs vairākkārt ir izskatītas arī citu daudzdzīvokļu māju, piemēram, Brīvības ielā 9 Ļaudonā, kur ir 8 dzīvokļi, ēka 100% pieder pašvaldībai, tehniskais stāvoklis un iespējamie rīcības soļi. Diemžēl daudzdzīvokļu māju stāvokļa apzināšanai un uzlabošanai trūkst sistēmiska rakstura. Tāpat arī degradētās teritorijas – to mums ir pietiekoši daudz. Tagad svarīgi ir jautājumi par energoefektivitāti, kas nav tikai par sienu siltināšanu, bet arī energoresursu minimizēšanu.
Priekšā ir svarīgs jautājums par pašvaldības policiju. Šobrīd ir pašvaldības saistošie noteikumi, bet – kas to kontrolē? Ir kārtībnieki, bet viņiem šobrīd vairs nav to pilnvaru. Ja netiks iedalīti valsts līdzekļi, tas būs padārgs prieks, bet pašvaldības policija ir vajadzīga, un arī likums noteic, ka no 2024. gada katrā pašvaldībā tā ir jāizveido.
– Pirmo augstāko izglītību – ekonomikā un vadībā – ieguvāt Maskavā, kāds ir jūsu redzējums par šābrīža notikumiem un apdraudējumu arī mūsu drošībai?
– Esmu stingri pret Krievijas karadarbību Ukrainā, un uzskatu, ka Ukraina šobrīd notur pozīciju, lai tā neaizietu vēl tālāk. Baltiju viņi ļoti gribētu atpakaļ, bet ceru, ka neuzdrošināsies, tā kā esam NATO dalībvalsts. Maskavā dzīvo mani kursabiedri, ar vienu no viņiem uzturam draudzību, iepriekš braucām viens pie otra ciemos. Man arī radi dzīvo Maskavā, viņiem noslēdza internetu, un viņi tiešām neredz, kas notiek. WhatsApp sūtīju informāciju, un viņi atzina, ka ir kauns par prezidenta izdarīto. Saku viņiem, ka arī viņi kā iedzīvotāji ir līdzatbildīgi. Bet viņi ir iebaidīti, saprot, ka riskēs ne tikai ar sevi, bet arī savām ģimenēm, biznesu. Jā, mēs arī pārdzīvojam par notikumiem Latvijas iekšpolitikā, katru uztrauc cenas, nodokļi, bet mēs varam izteikties, jo esam demokrātiska valsts, ir arī valsts atbalsts, kas nav mazsvarīgs, bet gribētu, lai tas būtu lielāks, sevišķi ģimenēm ar bērniem un pensionāriem. Maskavā pietiek iziet ar tukšu plakātu, lai nokļūtu ieslodzījumā uz ilgu laiku.
Diemžēl redzu daudzus, arī Madonā, kas akli tic tam vienam viedoklim, Putinam. Mums ir iespēja piekļūt tik dažādiem informācijas avotiem un tad arī izvērtēt. Kad saka „ukraiņi taisījās uzbrukt Krievijai" – padomājiet vispār par šī teikuma loģiku! Ir dzirdēta versija, ka Ukrainā ir ļoti daudz bagātības – zeme, derīgie izrakteņi, urāna raktuve. Krievijai nevajag ne cilvēkus, ne infrastruktūru, – viņiem svarīga ir svešas valsts teritorija, zemes dzīlēs esošās bagātības.
– Ir arī pie mums „šūmēšanās", jo sākam izjust cenu pieaugumu kara rezultātā.
– Bija man iespēja aprunāties ar ukrainieti, no Hersonas, viņai šobrīd vairs nav nekā, nav arī informācijas par māsas ģimeni, varbūt viņi jau ir masu kapā. Kā viņa teica – kad ir bumbu uzlidojums, tu nedomā, ka tev ir auksti, ka nav, ko uzģērbt, tad domā par izdzīvošanu un saviem tuvajiem. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tiek izlemta suverēnas valsts pastāvēšana un iespēju robežās mums ir jāatbalsta Ukraina, viņu tauta. Līdzīgas sajūtas pārdzīvoja mūsu vecāki un vecvecāki, kuri piedzīvoja deportācijas šausmas Latvijā. Jā, ar visu notiekošo arī mums ir grūtāk, bet cenšos raudzīties pozitīvi.
– Kas ir jūsu optimisma avots?
– Mans lielais atbalsts un avots, no kā pasmelties pozitīvo enerģiju, ir ģimene – vīra vecāki, māsas ģimene, meita Evita, kas ir ārste-rezidente, šogad apprecējās, un nu man ir arī ļoti foršs znotiņš Andris, jaunākais dēls Kristers, kurš studē Tehniskajā Universitātē, apgūstot būvinženiera profesiju, vecākais dēls Oskars, vīra vecāki Ilga un Ivans (ukrainis pēc tautības, kurš notikumiem Ukrainā seko līdzi), protams, visforšākie cilvēki apkārt. Gribētu atzīmēt arī manu atbalstītāju Viju (viņa zinās)! Man patīk ceļojumi, un to esmu iepotējusi arī bērniem, jo, kad ar viņiem pārrunājam, ceļojumi rada pozitīvus iespaidus un emocijas, un vienmēr paplašina redzesloku.
26.08.2022.