Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Madonas biznesa inkubators šonedēļ organizē biznesa nedēļu, sniedzot vērtīgu informāciju, pieredzes stāstus un iedvesmu uzņēmējiem, par ko iepriekš jau rakstījām. Biznesa inkubatora vecākā projektu vadītāja LIENA HAČATRJANA ikdienā vairāk strādā tieši ar pirmsinkubācijas jeb jaunajiem klientiem-jaunajiem uzņēmējiem, kuri nereti uz konsultāciju nāk ar savu biznesa ideju vai tikai ideju par biznesu.
Jautāta par savu dzīvesgājumu, Liena Hačatrjana atklāj, ka ir madoniete; pēc Madonas Valsts ģimnāzijas absolvēšanas izvēlējusies studēt psiholoģiju Latvijas Universitātē (LU), kur ieguvusi ne tikai bakalaura, bet arī maģistra un doktora grādu.
– Šī tēma mani ļoti ieinteresēja – cilvēku izpēte, kā cilvēki domā, kā pieņem lēmumus, kā rodas emocijas un tamlīdzīgi. Cilvēks jau būtībā ir kā mini pasaule, tādējādi ar cilvēka izpratni sākas izpratne par pasauli, tās kārtību. Kopumā augstākajā izglītībā esmu pavadījusi gandrīz 12 gadu.
To visu laiku daļēji strādāju arī LU kā lektore, bet ļoti periodiski un vienu konkrētu kursu – par intelektu un kreativitāti. Jau paralēli studijām sāku strādāt arī personāla vadības konsultācijas uzņēmumā, kur veicu personāla atlasi. Iesaistījos arī kolēģu veiktajos pētījumos uzņēmumos par darbinieku apmierinātību; bijām vieni no celmlaužiem par darbinieku iesaisti uzņēmumā, par kompetenču interviju veikšanu personāla atlasē. Tā doma bija, ka nebalstāmies tikai uz CV, bet gan izzinām, ko tieši darbinieks darījis savā iepriekšējā darbavietā, kādus lēmumus pieņēmis, – lai labāk izprastu cilvēka patieso kompetenci. Tad pārcēlos uz Madonu, kādu laiku paliku strādāt attālināti tai pašā uzņēmumā. Dzīve atpakaļ ar Madonu sasaistījās ar ģimenes dzīvi – tagadējais vīrs dzīvoja Madonā, nodibinājām ģimeni, un nu atpakaļ Madonā esmu jau septiņus gadus. Plānoju kādreiz arī Madonā atgriezties pie privātas konsultēšanas psiholoģijas jomā, diemžēl šobrīd tam neatliek laika. Paralēli šo laiku esmu darbojusies arī projektā „Skola 2030", palīdzot tieši ar satura izveidi – kā labāk iestrādāt mācību jomās problēmrisināšanas un domāšanas prasmes? Tas arī lielā mērā bija tas, ko pētīju savā doktora disertācijā, – pastāsta Liena Hačatrjana.
– Kas ieinteresēja pieteikties darbam Madonas biznesa inkubatorā?
– Pirms biznesa inkubatora jau tiku vadījusi līdzīgas lekcijas kursam, kurā piedalījās Nodarbinātības valsts aģentūras klienti, kur tieši tika runāts par biznesa ideju attīstību. Tas laikam bija kā neliels solis šajā virzienā. LIAA sāka šo projektu 2016. gadā, visā Latvijā izveidojot 15 biznesa inkubatorus. Parādījās šī vakance, mana interese tai pieteikties bija, lai palīdzētu cilvēkiem pieņemt lēmumus labāk, efektīvāk risināt problēmas. Uzņēmējdarbības uzsākšana un realizēšana ir viena liela problēmu risināšana pēc būtības. Mans darbs vairāk saistās tieši ar jaunajiem ideju autoriem. Tie bieži vien ir cilvēki, kas atnāk tikai ar ideju, bieži vien – pat neskaidru. Vienkārši ar vēlmi kaut ko darīt, mēģināt. Cilvēkam varbūt ir hobijs. Ir jāsaprot, vai un kā tas darbosies. Biznesam, protams, ir jābūt pelnošam. Ja tas var palikt kā hobijs vai labdarība, arī tas ir ok (Labi. – tulk.). Pirmsinkubācijas mērķis nav obligāti izveidot uzņēmumu.
– Kādu saredzi Madonas biznesa vidi?
– Tā vide, cilvēku aktivitāte vai neaktivitāte dažādos aspektos, es teiktu, reģionos un mazpilsētās ir līdzīga. Madonā ir dažādas uzņēmēju paaudzes, kas darbojas un darbojas veiksmīgi, tiek attīstīti dažādi piegājieni, dažādi veidi un nozares. Saistībā tieši ar Madonas biznesa inkubatoru jaunie uzņēmēji ir kārāki pēc zināšanām, tādēļ apmeklē mūsu rīkotās nodarbības, tikšanās un tamlīdzīgi. Uzņēmumi, kas reāli jau strādā, drīzāk izmanto konkrētus palīdzības rīkus, programmas un tamlīdzīgi. Madonas novada domei jau pirms tam bija daudzas labas iestrādnes, kuru izveidē tika piedalījies arī mans vīrs (Romāns Hačatrjans. – Aut.), piemēram, grantu konkurss. Tas palīdzēja attīstīties uzņēmējdarbības videi, daudziem tas bija kā stimuls atgriezties Madonā, pamēģināt ko savu. Tad nāca biznesa inkubators, kas vēl šo atbalstu palielināja, bet ko daudzi joprojām jauc ar pašvaldības aktivitāti. (Smejas.)
Inkubators kā kopiena ir nostabilizējies; cilvēki zina, ka šeit var nākt gūt atbalstu, spert kaut vai pirmo soli, apmeklējot kādu publisko pasākumu. Ir arī pavisam mērķtiecīgi uzņēmēji, kas nāk, lai pieteiktos kādā konkrētā programmā.
– Vai darbs ar jaunajiem uzņēmējiem nereti nesaistās arī ar psiholoģiskiem paņēmieniem – iedrošināšanu, spēju noticēt saviem spēkiem?
– Jā, reizēm jāstrādā ar cilvēku bailēm. Cilvēks pat nepasaka, varbūt īsti neapzinās to, ka ir bailes atnākt, interesēties. „Vai man izdosies?", „Vai vērts mēģināt?" Domāju, jebkurš no mums aizdomātos – vai es būtu tagad gatavs pat ar ļoti spožu ideju mesties tajā? Kā es finansēšu savu dzīvošanu, izmaksas kādu pirmo gadu? Ar to jārēķinās, ka tikai ļoti retos veiksmes gadījumos uzņēmums jau pirmajā gadā ir pelnošs.
Mēs cenšamies formulēt, kas ir cilvēka piedāvājums, vai tas kādam vajadzīgs, kas ir tā cilvēku grupa, kas gatava par to maksāt un – cik daudz? Tas ir īsumā, stāstot par pirmsinkubācijas programmu, kam konsultācijās un nodarbībās detalizēti ejam cauri. Tāpat jāstrādā arī ar cilvēku spēju pieņemt lēmumus efektīvi un risināt problēmas. Tas man ļoti patīk individuālajās konsultācijās ar mūsu klientiem, ja redzi, ka kādi pārrunātie momenti cilvēkam likuši aizdomāties vai ja sarunā izdevies definēt konkrētus soļus, kas jāsper secīgi, lai nonāktu līdz mikromērķiem un tālāk – pie lielākiem mērķiem. Kā visiem atbalstošajiem speciālistiem jāsaprot, ka otra cilvēka vietā gan mēs nevaram visu izdarīt, bet gan tikai palīdzēt, atbalstīt.
Daudz ko dod reālie pieredzes stāsti; mums ir ļoti forši inkubācijas dalībnieki, kuri padalās, iedod jaunajiem censoņiem to realitāti – kā viss patiesībā ir, bet tajā pašā laikā – arī iedvesmo, kā un cik veiksmīgi viss var attīstīties. Visi jau viņi iet vai ir gājuši cauri līdzīgām lietām, problēmām, bailēm.
– Dzīvi Madonā izvēlējāties kā ģimene; kādi tomēr bija tavi personiskie apsvērumi par labu tieši šai pilsētai?
– Jāteic, ka man ļoti patīk arī Rīga, joprojām braukāju, tostarp kārtot dažādas darba lietas. Ir divi mazi bērni, tāpēc visvairāk uzrunā Madonas kompaktums, vide. Tas ļoti atvieglo ikdienu salīdzinājumā ar lielpilsētām, kur liela daļa laika paiet sastrēgumos. Madona ir neliela, dabiska, jauka pilsēta, kur pamatlietas ir ļoti pieejamas un sakārtotas. Gan bērnudārzs, gan skola, gan iespējas sportot, atpūsties, gan tikt pie tiem pašiem speciālistiem, gan saņemt pakalpojumus dažādās jomās.
Madoniešiem jānovērtē, ka lielā mērā mums viss nepieciešamais ir nodrošināts; bet cilvēkiem arī jāsaprot – tas ir normāli, ka, no biznesa viedokļa raugoties, maza pilsēta visas aizraujošākās lietas un iespējas nekad nenodrošinās. Madonā iedzīvotāju skaits ir diezgan mazs, tādēļ īpaši unikāli piedāvājumi vai šauras nišas diez vai tiks attīstītas. Tādēļ ir lieliski aizbraukt ik pa laikam uz citām pilsētām, kaut vai Latvijas apceļošanas nolūkos, un izbaudīt citas iespējas.
– Savu brīvo laiku noteikti velti ģimenei.
– Jā, bērniem ir 2 un 6 gadi, abi vēl ir pirmsskolā, līdz ar to prasa daudz laika, uzmanības. Ko esmu iemācījusies – laiku ir jāmāk paņemt sev, jo to nekad neviens tev neiedos. Vienatnes laiks cilvēkam ir ļoti, ļoti svarīgs, kad nav citu traucēkļu apkārt; bet laiku pie TV es īsti neuzskatu par laiku vienatnē. Sev to brīvo stundiņu es vienmēr paprasīšu fiziskajām aktivitātēm, kad varu, piemēram, doties paskriet. Ļoti patīk arī grāmatu lasīšana, cenšos tam vakarā atrast laiku, bet ne vienmēr to sanāk nolikt kā prioritāti. Malā nedaudz nācies nolikt gleznošanu; man ļoti patīk māksla, estētiskās un dizaina lietas. Bet cenšos arī to darīt tādā spontānā veidā, kaut vai ar bērniem kaut ko švīkājot, zīmējot. Ar bērniem kopīgi mājās taisām ballītes – uzliekam mūziku, ieslēdzam mirgojošās gaismiņas un dejojam, lēkājam pa dīvānu kā uz skatuves. Kaut kas jādara arī tīri jautrībai – tas ļoti jāmācās no bērniem, ka mums jāspēj būt jautriem un vienkārši baudīt mazos brīžus. Nevis visu atlikt „uz vēlāk" vai visu censties saplānot – reizēm vienkārši jāļaujas un jāpriecājas.
11.09.2020.