LVM Kalsnavas arborētumā apskatot vides objektu “Zīles stāsts”, var nostāties pie tā un pārdomāt globālo jautājumu: “Kas bija pirmais — zīle vai ozols?” Atbilžu vidū ir arī teiciens, ka ozols slēpjas ozolzīlē, un var tikai apbrīnot abu spēku.
Uz sarunu aicināju LVM Kalsnavas arborētuma vadītāju LIENI OPINCĀNI. Tiekoties viņa teic, ka arborētuma 50 gadu jubileja kolektīvam ir motivācija turpināt kopt, stādīt un veidot unikālo vietu, kur daba iedvesmo un vieno cilvēkus.
– Jubilejai par godu tapusi izstāde "Aborētumam – 50".
– Aicinājām talkā Madonas muzeja darbiniekus. Viņi teica, ka par arborētumu ir salīdzinoši maz informācijas. Sākotnējais apsaimniekotājs bija Meža pētīšanas stacija "Kalsnava", griezāmies pie viņiem. Dzimšanas diena bija stimuls, lai savāktu un apkopotu informāciju. Atsaucību izrādīja arī bijušie kolēģi, ilggadējā vadītāja Aija Kaškure, un atmiņu stāsti lieti noderēja. Tagad arī muzejnieku rīcībā ir daudz vairāk vēsturiskā materiāla.
– Ko var uzzināt no vēstures?
– Papētīju vēsturi, sākotnēji šī vieta bija zinātniskajai izpētei, izglītībai un ražošanai. Unikālās kokaugu rindas, kas skatāmas arborētumā, saistās ar ražošanu, no šejienes iegūst pavairojamo materiālu. LVM arborētuma izveidošanas pamatā ir tolaik esošais trūkums pēc dekoratīvā materiāla apzaļumošanai, dendroloģiskajiem stādījumiem un mežsaimniecības vajadzībām. Tika nolemts vienuviet koncentrēt dažādas un retas koku sugas, kur izaudzēt arī stādāmo materiālu. Par jaunās dendroloģiskās kolekcijas veidošanas vietu tika izvēlēta Kalsnava, jo tur darbojās mežu pētīšanas stacija (MPS) "Kalsnava" ar nepieciešamajiem speciālistiem. Otrs faktors bija atrašanās vieta Vidzemes augstienē. Tika uzskatīts, ja augi spēs pielāgoties šī reģiona klimatam, tad varēs augt arī citur Latvijā. Par arborētuma sākumu tiek uzskatīts 1975. gada 18. septembris, kad tapa pirmais stādījums. Daudzas kokaudzētavas no mūsu sēklu plantācijas ir ieguvušas un turpina iegūt sēklas un pavairojamo materiālu. Arī privātie kolekcionāri ar mums sadarbojas. Tā ir unikāla vieta, un daudzi nezināja, ka tā atrodas Madonas novadā, tepat blakus. LVM Kalsnavas arborētums arvien lielāku popularitāti iegūst kā skaista rekreācijas un vides izziņas vieta, īpaši pēdējos gados.
Kopš 2000. gada Kalsnavas arborētums ir uzņēmuma "Latvijas valsts meži" pārziņā. 2001. gadā tas iekļauts Valsts nozīmes aizsargājamo dabas pieminekļu – aizsargājamo dendroloģisko stādījumu – sarakstā. 2007. gadā arborētumā atklāja informācijas centru, kura mērķis bija apmeklētāju uzņemšana un iepazīstināšana ar koku kolekcijām. 2012. gadā tika atklāts 25 m augstais skatu tornis. Tajā pašā gadā uzsākta arī tūju labirinta ierīkošana. Pašreizējais informācijas centrs/kase un stāvlaukums tika uzcelts 2016. gadā.
– Kāds ceļš ir atvedis uz Kalsnavas arborētumu?
– Esmu dzimusi, uzaugusi, mācījusies Ērgļos. Arī mana ģimene dzīvo Ērgļos. Pēc vidusskolas beigšanas izvēlējos studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē ainavu arhitektūru. Augstskolu beidzu laikā, kad darba iespēju profesijā nebija tik daudz. Padzīvoju, pastrādāju Rīgā. Tad pienāca brīdis, kad gribēju atgriezties Ērgļos, kur pastrādāju pašvaldībā. Tad radās brīva Meža izziņas projekta vadītāja darba vieta arborētumā. Pateicoties Mežu pētīšanas stacijas "Kalsnava" ilggadējam vadītājam Edgaram Šmaukstelim (viņš piedalījās arī pirmo koku stādīšanā), no 2019. gada esmu šeit, LVM arborētumā Kalsnavā. Pirmos gadus strādāju par dendroloģi. Kopš 2024. gada decembra, konkursa kārtībā, esmu kļuvusi par arborētuma vadītāju. Par ieguvumu uzskatu to, ka vispirms varēju iepazīt dārzu un gūt praktisku pieredzi, pirms kļuvu par vadītāju.
– Kā 50 gadu jubileja veicināja saplānot šī gada darbu, pasākumus, svētkus?
– 50 gadi ir apaļa un nozīmīga jubileja, kaut gan saka, ka kokam un dārzam tas ir tikai skaists sākums, bet cilvēka mūžam pusgadsimts saistās ar briedumu. Tas bija stimuls 50 gadu jubileju arborētumā atzīmēt ar vērienu. Jau uzsākot 2025. gadu, sākām ieplānot aktivitātes katram mēnesim, jo arborētumā nenotiek tikai Peoniju svētki. Janvāri iesākām ar ciklu "Egle svin". Tā ir vides izglītības programma, kas notiek attālināti, bet šogad tai bija rekordliels skaits interesentu – vairāk nekā 9000 bērnu, skolēnu. Pavasarī aicinājām uz pasākumu programmu "Koka stāsts gaismai", kur bija gan kultūras pasākumi, gan dažādas radošas darbnīcas. Nozīmīgs notikums bija Baltijas botānisko dārzu asociāciju konference, kas norisinājās LVM arborētumā Kalsnavā. Bija ieradušies pārstāvji no Lietuvas (Viļņas, Kauņas, Klaipēdas), no Igaunijas (Tallinas) un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza. Mums bija dažādas aktivitātes, ieskaitot koku stādīšanu. Manuprāt, ļoti labi izdevās pieredzes un informācijas apmaiņa. Aktualitātes un informāciju var smelties mammadaba.lv mājaslapā.
Vienā no nogabaliem esam uzsākuši labiekārtot taku tīklu, darbus veic iepirkuma konkursā uzvarējusī firma "Rubate". Gada beigās būvniekiem tas jānodod ekspluatācijā, lai nākamā gada sākumā pa jaunām un ērtām takām varētu atklāt arborētumā vēl līdz galam neatklātās teritorijas.
Arborētuma jubilejai veltītajā zīmējumu konkursā aicinājām piedalīties bērnus.
Esam saņēmuši veselu kasti zīmējumu. Tie ir skaisti, žūrija izvēlēsies labākos, ko pārvērtīsim par pastkartēm.
– Šogad LVM arborētums bija pieskandināts ar mūziku.
– Jā, norisinājās ļoti daudz kultūras pasākumu. Maijā sezonu simboliski uzsākām ar Madonas pūtēju orķestri un atklājām jaunu vides objektu "Zīles stāsts". Izveidojās ļoti laba sadarbība ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu. Jaunajiem studentiem iedevām materiālu, viņi kursa darba ietvaros radīja vides objektu ar stāstu – kā no zīles izaug liels ozols. Peoniju svētkus svinējām veselu mēnesi, un katrā nedēļas nogalē aicinājām uz kādu kultūras pasākumu, koncertu.
– Kāds bija viesu apmeklējums?
– Mēs zinām, ka Madonas novadā šovasar visvairāk nolijis lietus, bet lietus apmeklētāju plānus neizjauca, viņu skaits ir lielāks nekā pagājušajā gadā.
Mūsu karalienēm peonijām gan lietavas ne īpaši patika – pumpuri neattīstījās, nebija tik košas ziedēšanas, kā gribētu sagaidīt. Toties rododendriem mitrie laikapstākļi bija pa prātam, tie ziedēja koši, un ziedēšanas laiks pagarinājās par divām nedēļām. Rododendriem tika veltīti īpaši kultūras pasākumi, kurā uzstājās Kaspars Zemītis un Mārcis Auziņš. Arī hortenzijām patīk mitrums, un tās zied skaistiem, kupliem ziediem. Par godu hortenzijām 17. augustā notika Ainara Mielava koncerts, kad no rīta lietus lija aumaļām, bet tomēr atbrauca vairāk nekā 700 apmeklētāju.
– Kā iejutāties jaunajā atbildības jomā?
– LVM Kalsnavas arborētumā esam viena no mazākajām dārza komandām, kas ir Latvijā. Ja salīdzina ar Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī, kur ir gandrīz tikpat liela teritorija, kur strādā apmēram 80 cilvēki, mums sezonā ir 19 darbinieki. Mēs esam neliels kolektīvs, kur katrs speciālists ir zinošs savā jomā. Tomēr lielākais spēks ir tajā, ka, saskaroties ar lieliem uzdevumiem, visi vienojamies kopīgam darbam, un rezultāts vienmēr ir pārliecinošs. Tā kā esam salīdzinoši jauna komanda, lielākā kolektīva daļa kopā strādā jau aptuveni piecus gadus. Mūs raksturo radošums un enerģija – iespējams, tieši šī jaunības degsme un maksimālisms ļauj īstenot dažādas idejas.
– Vai "Latvijas valsts meži" nosaka, kādus lēmumus pieņemt?
– Mums ir ļoti daudz dokumentu, ar ko strādāt. Esam pateicīgi "Latvijas valsts mežiem", ka atbalsta šādu objektu, ļauj attīstīties un realizēt dažādas idejas. Arborētums ir arī īpaši aizsargājamā dabas teritorija, un mūsu darbību nosaka Ministru kabineta noteikumi, dabas apsaimniekošanas plāns, rekonstrukcijas projekts, kas apstiprināts Dabas aizsardzības pārvaldē. Šie dokumenti ir rekomendēti un palīdz mums strādāt, attīstīties un sargāt šo vietu. Strādājam sasaistē ar to un mūsu attīstības plāniem, kas iesniegti mūsu vadībai – LVM. Tas ļoti palīdz, ka šī vieta ir ļoti nozīmīga Latvijas valstij, un visas dabas vērtības ir arī attiecīgi jāsaglabā un jāuztur. Varam lepoties ar to, ka arborētumā ir viena no lielākajām dendroloģiskajām kolekcijām. Varam līdzināties ar Nacionālo botānisko dārzu, kaut kādā ziņā pat to pārspējot. Atšķirība ir tā, ka mums nav lielās siltumnīcas – oranžērijas, kur atrodas tropiskie augi.
– Esat padomājuši arī par iespēju apmeklētājiem iegādāties un aizvest mājās kādu dekoratīvo augu vai peonijas stādu.
– Jāatzīst, ka vispopulārākais suvenīrs, ko daudzi apmeklētāji un dārza draugi grib aizvest uz savām mājām pēc arborētuma apmeklējuma, ir tas košumkrūms vai augs, kas tobrīd zied. Populārākie ir peoniju, rododendru, hortenziju stādi.
– Kādi vēl jubilejai veltīti pasākumi šogad paredzēti?
– 11. oktobrī būs "Raganu slotu balle", kas nav par raganām, bet par slotām (daudzi zina, kas ir vēja slotas kokos). Arborētuma speciālisti no 1980. gada iesaistījās savvaļā sastopamo skujkoku "raganu" slotu (vēja slotu) vākšanā un pavairošanā. Savukārt ballē pie mums salido raganas, gadās arī pa velnam, visi dižojas ar savām slotām. Novembrī notiks dažādas radošās meistarklases, decembrī paredzētas Ziemassvētku dekoru gatavošanas darbnīcas, Adventa laika pasākumi. Ziemā parūpējamies par kādu Ziemassvētku koncertu, kas tiek sarīkots ārā, – cerams, ka šī ziema būs skaista, ar baltu sniegu.
03.10.2025.