Ingars Haritonovs jeb jaunais mūziķis ar skatuves vārdu “Ingo H”, pirms diviem gadiem absolvēja Cesvaines vidusskolu, kā vienu no noslēguma darbiem organizējot savu solokoncertu. Šobrīd viņš studē mūzikas menedžmentu Latvijas Kultūras koledžā, raksta dziesmas, strādā pie dažādiem projektiem un plāno laist klajā savu pirmo mūzikas albumu.
– Kas pamudināja pievērsties mūzikai?
– Stāsts par mūziku sākās jau kopš trešās klases, kad mamma gribēja man nopirkt ģitāru, bet tas mani neinteresēja, un es atteicos. Kad man bija 15 gadi, brālēns sev nopirka ģitāru un es izdomāju, ka gribu spēlēt sintezatoru un mēs kopā varētu veidot mūzikas grupu. Galu galā, nopirku nevis sintezatoru, bet ģitāru, un tā aizsākās mana aizraušanās ar mūziku. Atceros, ka ģitāra man stāvēja metra attālumā no gultas, un es, tikko atvēris acis, katru rītu stiepos pēc tās, vienmēr kavējot pirmo stundu, tikai lai pusmiegā varētu to paspēlēt un izpausties. Tagad nu jau sešus gadus spēlēju ģitāru un nodarbojos ar mūziku – esmu pašmācības ceļā iemācījies spēlēt astoņus vai pat desmit dažādus mūzikas instrumentus un plānoju mācīties vēl.
– Cik Tev šobrīd ir mūzikas instrumentu, un cik plāno apgūt?
– Lai gan daudzi saka, ka ir gandrīz neiespējami iemācīties vijoli, ja vien neesi mazs bērns, es ticu, ka man izdosies to apgūt kaut vai iesācēja līmenī. Gribētu vēl iemācīties spēlēt saksofonu, interesants šķiet čells, bet visvairāk tomēr gribētu prast spēlēt kontrabasu. Savukārt to, cik instrumentu man šobrīd jau ir, es pat precīzi nezinu – četras ģitāras, viena basģitāra, sintezatori, ukulele un vēl daži citi. Ja vērtē kā no mūzikas producenta skatupunkta, vienīgais, kā man šobrīd nav, lai varētu veidot ierakstus, ir bungas.
– Visus mūzikas instrumentus esi apguvis pašmācības ceļā. Kā tas izdevās?
– Jā, principā viss apgūts pašmācībā. Vienīgi, kad skolas laikā izveidojām grupu ar klasesbiedriem, mums bija skolotājs, kurš ļoti palīdzēja izprast mūzikas teorijas pamatus. Taču visu pārējo esmu paveicis patstāvīgi. Svarīga ir mērķtiecība, jo, kad sapratu, ka mūzika ir mana sirdslieta, nebija nekā, kas varētu mani apturēt. Lielākoties informāciju meklēju internetā – skatoties YouTube pamācības vai arī lasot ģitāras pirkstu pozīciju pierakstu (tablatūru).
– Daudzkārt esi piedalījies "Ģitāristu sesijā" un pēdējā reizē minēji, ka galvenokārt piedalies, lai iegūtu kontaktus. Cik svarīgi jaunajiem mūziķiem ir šie kontakti?
– Manuprāt, tas ir viens no svarīgākajiem aspektiem jebkura jauna mākslinieka karjerā. Studējot esmu sapratis, ka vienam kaut ko panākt ir ļoti grūti un sarežģīti. Arī ar kursabiedriem esam secinājuši, ka kontakti ir visvērtīgākais. Svarīgi ir iepazīt cilvēkus un nevilkt viltus "maskas", jo pazīšanās var novest pie lieliem mērķiem, plāniem un sasniegumiem. "Ģitāristu sesijā" līdz šim esmu piedalījies trīs reizes, tikko ierakstīju jaunāko dziesmu kopā ar Egilu Leimani, kurš "Ģitāristu sesijā" māca akustisko ģitāru.
– Tu studē Latvijas Kultūras koledžā mūzikas menedžmentu. Kādēļ tāda izvēle?
Šis lēmums tika izdarīts ļoti spontāni. Pēdējos vidusskolas gados sapratu, ka man ļoti patīk strādāt ar kamerām un video montāžu. Protams, varēju koledžā izvēlēties foto un video producēšanu, taču pēdējā brīdī izlēmu pilnībā nodoties mūzikas karjerai. Studiju laikā esmu sapratis, ka, lai gan nestudēju producēšanu, savu nākotni saistīšu tieši ar to. Vēl nezinu, kādā jomā tieši, jo bez mūzikas mani interesē ļoti daudz un dažādas mākslas formas. Ja šobrīd mans amats ir mūziķis, tad pilnīgi noteikti nākotnē būšu arī producents.
– Dzīve rit starp dzimto Cesvaini un Rīgu. Kā izdodas visu savienot?
– Parasti katrā pilsētā atrodos ilgāku laiku un nesanāk liela "skriešana" no vienas vietas uz otru. Pa diviem studiju gadiem, esmu jau iejuties Rīgā, bet regulāri esmu arī Cesvainē.
– Vai ir svarīgi – jaunais mūziķis nāk no mazas pilsētas, piemēram, Cesvaines, vai no Rīgas?
– Sirds liek teikt, ka tas nav svarīgi, bet prāts saka, ka tomēr ir. Cilvēks var paveikt visu, ja vien viņam ir liels gribasspēks, bet, ja esi no lielākas pilsētas, tas var būt vienkāršāk. Taču, raugoties kopumā, tomēr teikšu nē – tas nav būtiskākais. Lai vai kā, manuprāt, no Madonas novada pilsētām Cesvaine vienmēr ir bijusi viena no muzikāli visattīstītākajām.
– Tu raksti arī savu mūziku, un Tev ir savs skatuves vārds.
– Rakstu savu mūziku un man ir skatuves vārds "Ingo H". Daudzi burtu "H" izrunā latviski, lai gan oriģināli paredzēts to izrunāt angļu valodā, taču esmu pieradis arī pie latviskās versijas. Šis pseidonīms radās starp draugiem kā iesauka, un, kad pienāca brīdis publicēt pirmo dziesmu, izvēlējos to kā skatuves vārdu, jo angliski tas ir viegli izrunājams. Mūziku pārsvarā rakstu angliski, jo ilgtermiņa mērķis ir, protams, darboties ar starptautisku auditoriju. Arī dažādu mediju patēriņa dēļ angļu valodā ir izveidojies lielāks vārdu krājums nekā latviski un izteikties ir kļuvis vienkāršāk.
– Kas rodas pirmais – mūzika vai teksts?
– Katram mūziķim ir atšķirīgi, bet man pilnīgi noteikti pirmā ir mūzika un konkrēti melodija. Kursabiedrs reiz teica, ka man piemīt īpašs talants uz ģitāras rifiem, jo man ir tendence rakstīt lipīgas melodijas. Viss sākas ar ideju, un vēlāk tas tiek pārnests uz instrumentu. Dziesmas tapšana ir ļoti ilgs process – citreiz man tas aizņem vienu dienu, bet citreiz pat gadu. Taču, lai dziesmu "palaistu pasaulē", ir vajadzīgs krietni ilgāks un garāks laiks. Nepieciešamas dažādas tehniskās iekārtas un zināšanas, bet mūsdienās teju visu var panākt ar vienu ģitāru, datoru un mikrofonu.
– Ko caur savām dziesmām vēlies pateikt?
– Šobrīd topošajā albumā būs vairāk liriski pesimistiskas dziesmas, taču tas tādēļ, ka mūzika palīdz visu negatīvo izlikt uz papīra un pārvērst to par kaut ko skaistu. No cilvēkiem, kuri man ir snieguši dažādas atsauksmes, esmu dzirdējis, ka šīs dziesmas tomēr rezonē, tas nozīmē – kaut ko daru pareizi.
– Drīzumā plāno izdot pirmo mūzikas albumu. Cik ilgi pie tā strādā?
– Albums ir lieta, ko gatavoju un "maļu" jau ļoti ilgu laiku, un beidzot izskatās, ka tā publicēšana ir tuvu realitātei. Tajā visas dzirdamās dziesmas būs angļu valodā. Kopumā albumā būs 12 dziesmas. Jaunākā dziesma "Sorry", kurai ir izveidots mans pirmais mūzikas videoklips, ir divās versijās – roka un akustiskajā versijā, taču domāju albumam pievienot tikai oriģinālo roka aranžējumu. Vēl paralēli albumam ir sarakstītas četras dziesmas latviešu valodā. Kopumā uzrakstītas 16 dziesmas, bet iesāktas vai vēl nepabeigtas ir ap 60. Turpmākajos gados vismaz nebūs jāsatraucas par iedvesmas un radošuma zudumu.
– Cik Tavu dziesmu ir pieejamas publiski?
– Šobrīd pieejamas ir trīs, no kurām iepriekšminētā "Sorry" ir divās versijās.
– Kādi ir tuvākie nākotnes plāni mūzikā?
– Pirmkārt, vēlos līdz galam pabeigt albumu, ko, cerams, paspēšu izdarīt vasaras laikā. Viena no lielākajām ambīcijām ir plāns studiju ietvaros kā kvalifikācijas darbu rīkot ne tikai albuma atklāšanas koncertu Rīgā, bet arī nelielu koncerttūri vismaz pāris Latvijas pilsētās. Pirmais koncerts būs Rīgā, un otrs pavisam noteikti – Cesvainē. Tā aizdomājoties, man ir bijis tikai viens solokoncerts, un tas pats pirms diviem gadiem. Ļoti vēlos profesionāli kāpt uz skatuves un prezentēt ne tikai sevi, bet arī topošo grupu.
– Spēlē arī kādā mūzikas grupā?
– Jā, šobrīd iesaistos divos projektos. Kā ģitārists esmu pievienojies dziesmu autorei un solistei Kristiānai Millerei, kura raksta dziesmas latviski. Pats esmu roka un metāla mūziķis, un šis žanrs man vienmēr ir bijis pat vēl tuvāks sirdij nekā pati instrumentu spēlēšana, taču man patīk, ka Kristiānas mūzikas stils ir nedaudz citādāks un vienkāršāks par manu. Esam kopā izveidojušies kā ļoti forša grupa ar dažādiem cilvēkiem, kuriem ir viens mērķis – radīt kaut ko skaistu. Esmu pateicīgs viņai un grupas biedriem, jo patiesībā pēdējā laikā vairs neesmu mācījies spēlēt citu cilvēku dziesmas, taču ar viņiem man nākas pastāvīgi mācīties ko jaunu un turpināt attīstīties kā ģitāristam. Savukārt otrs projekts – man šobrīd top pašam sava grupa, taču neesam pilnā sastāvā. Pa vasaru plānots atrast vēl divus mūziķus, kas mums pievienosies – basģitāristu un ģitāristu – un tad kopīgi kāpsim uz skatuves. Mēģinājumi notiks Rīgā.
– Kad būs iespēja Tevi redzēt uz skatuves?
– Vēl precīzi nezinu teikt, bet tas būs šī gada rudenī. Tiem, kas man seko, noteikti sniegšu ziņu par jaunumiem.
23.05.2025.