Madonas novada pašvaldības Projektu ieviešanas nodaļas projektu sagatavošanas un ieviešanas speciālistes INDRAS KĀRKLIŅAS vārds saistās ar atbildību, precizitāti un jaudīgumu. Desmit gadu laikā īstenoti miljonus vērti projekti dažādās nozarēs. Aicinot Indru uz sarunu, „Stars" vēlējās sākt ar jautājumu par saknēm.
– No kuras puses, Indra, īsti nāc?
– Madonas pusē – Sauleskalnā – dzīvoja mani vecvecāki. Es pati daļēji esmu vietējā, daļēji – rīdziniece. No 2000. līdz 2010. gadam dzīvoju galvaspilsētā, studēju ekonomiku un strādāju. Tā nebija mana plānotā izglītība, jo skolā, kur vēlējos studēt, mani fiziskās sagatavotības dēļ nepieņēma. Sapņoju kļūt par izmeklētāju, un šī tēma mani joprojām aizrauj – vēl aizvien skatos filmas, kurās tiek atklāti vai atšķetināti noziegumi. Tā kā par izmeklētāju nekļuvu, studēju ekonomiku, un Rīgā paralēli studijām radās iespēja strādāt. Darbojos uzņēmumā, kas saistīts ar Eiropas projektiem, un arī praksē biju vietās, kur īsteno Eiropas projektus. Līdz ar to manī veidojās redzējums, ko nozīmē šo projektu ieviešana.
– Ar kāda veida projektiem saskāries?
– Rīgā strādāju ūdenssaimniecības nozarē lauku teritorijās – novados, pagastos, ciemos. Pēc četriem mācību un pieredzes gadiem pabeidzu studijas un vajadzēja izšķirties par turpmāko dzīves un darba vietu. Tad sekoja lielākais lēmums un izšķiršanās. Bija nomirusi ome, un kādam no tuviniekiem vajadzēja pārcelties uz dzīvi laukos. Vectēvs tur darbojās, bet viņam vienam laukos bija par grūtu. Tuvākie radinieki ieteica izvēlēties pansionātu, bet es šādai izvēlei pateicu „nē". Pieņēmu lēmumu pārcelties uz laukiem vecvecāku mājā un ar ģimeni atnācu dzīvot uz Bērzaunes pagastu.
– Kā kļuvi par speciālisti Madonas novada pašvaldībā?
– Par darba iespēju attiecībā uz Eiropas projektiem novada pašvaldības cilvēki mani uzrunāja paši. Bijušais kolēģis Gints Hermanis, kas strādāja novada pašvaldības attīstības nodaļā, bija pazīstams, un es pieņēmu viņa ierosinājumu pieteikties darbam ar Eiropas projektiem. 2010. gadā mans lielākais izaicinājums bija Eiropas projekts Madonas slimnīcai. Infrastruktūras atjaunošana, reanimācijas, terapijas, ķirurģijas un citu nodaļu uzlabošana, operāciju bloku sakārtošana – uzskatu, ka šis projekts bija pārbaudījums, lai pierādītu, ka tik grandioza mēroga uzdevumus varu īstenot. To paveicu un paralēli strādāju pašvaldībā, veicot arī sīkākus darbus – sagatavojot maksājumu pieprasījumus un vēl citus dokumentus.
– Pārzinot lietu „virtuvi", pamazām nonāci pie miljonus eiro lielu projektu ieviešanas.
– Šogad būs desmit gadu, kopš strādāju novada pašvaldībā. Laiks paskrējis nemanot, jo nav bijis vienāds vai vienmuļš. Esmu īstenojusi dažādu nozaru projektus, kas aptver ceļu, ūdenssaimniecības sakārtošanu, ēku būvniecību, rotaļlaukumu izbūvi, kultūras namu rekonstrukciju – tik dažādas sfēras. Tas arī bija mans mērķis, ienākot pašvaldībā, – piepildīt sevi dažādībā. Regulāri bijusi arī zivju projektu ieviešana, kopš 2011. gada strādāju NVO projektu komisijā – uzkrātas zināšanas, gūta pieredze un sapratne, aizvadīts pilnvērtīgs darba posms. Katrs projekts man saistās ar atbildību, tas ir kā izauklēts bērns no nulles līdz skaistam rezultātam.
Darbu daru ar atbildību un plānoju savu laiku. Esmu ļoti prasīga gan pret sevi, gan sadarbības partneriem. Ja darbam ir termiņš, to izdarīšu, vai lūst vai plīst. Ir bijuši brīži, kad process ievelkas dziļā naktī – projekts ir jāuzraksta vai jānodod, un atkāpju nav. Svarīga ir laika plānošana, to ievēroju un esmu atbildīga, lai termiņš tiktu respektēts.
– Intensīvā darba slodze un uzkrātais zināšanu kapitāls taču neraisa domas par pārmaiņām.
– Pagaidām patiešām nav domas darbavietu mainīt, lai gan ir uzskats, ka ik pa septiņiem-desmit gadiem cilvēkam ir vērts ko pamainīt. Kamēr man darāmais patīk, to turpināšu. Īstenībā varu būt tikai pateicīga, ka man ir lieliski kolēģi, kas atbalsta, uzklausa, sadarbojas. Arī domes vadība, ja eju un prasu, vienmēr sniedz atbalstu un ir atsaucīga, izpalīdzīga. Nav bijis brīdis, kad justos kā iemesta bedrē, kad ar visu būtu jātiek galā vienai pašai.
Pozitīvi, ka esmu iepazinusi cilvēkus no dažādām nozarēm. Spilgtā atmiņā ir jaunatnes projekti (Madona kā Latvijas Jauniešu galvaspilsēta, dažādu ekspedīciju projekti utt.), ko īstenojām no 2014. gada un kas guva atzinību novada mērogā. Tie mani izrāva no ikdienas, iedvesmoja, sniedza iespēju iepazīt radošus cilvēkus – jaunatnes lietu speciālistus. Uzskatu, ka šobrīd jaunatnes projektu nedaudz pietrūkst.
– Pieminēji, ka projekti ir gandrīz kā bērni, bet vai vari pastāstīt par savu ģimeni, saviem tuviniekiem?
– Mani vecāki dzīvo Rīgā, es ar ģimeni esmu Sauleskalnā. Interesanti, ka pagājušā gada rudenī Madonas novada fonds bija izsludinājis 14. kārtu LAD projektiem, un kopā ar Bērzaunes pamatskolas kolektīvu, iedzīvotājiem un pagasta pārvaldes vadītāju nolēmām iesniegt projektu par āra trenažieru laukuma izbūvi Bērzaunē. Šobrīd uz mana galda ir lēmums – projekts ir apstiprināts, un āra trenažieru laukums skolasbērniem Bērzaunē būs! Tā kā vēl jāsagatavo būvniecības dokumentācija, jāpasūta iekārtas, projekta galarezultātu varēs redzēt vasaras beigās. Mani dvīņi, kas mācās 4. klasē, jau skolā ir palepojušies par mammas veikumu, un esmu gandarīta arī pati. Atceros, ka bērnībā daudz spēlējos ārā – mums bija smilšu kaste, dubļu kaujas, „kariņi", bet šodienas bērniem un jauniešiem, kas ir daudzreiz attīstītāki, jo viņu rīcībā ir jaunās tehnoloģijas, uzturēšanās svaigā gaisā ir problēma. Man pirmais dators parādījās pamatskolas noslēgumā, tagadējie bērni, šķiet, jau piedzimst ar tehnoloģijām rokās – saprot, kas ir kas, un nereti tehnoloģiju jomā ir gudrāki nekā mēs, pieaugušie.
– Kā rīdziniece jūtas laukos?
– Man patīk klusā vide, tas, ka nav trakā skrējiena un drūzmas. Pozitīvi, ka atpūtas iespēju laukos ir krietni vairāk. Saista daba, tas, ka ir plaša teritorija, kur var doties un baudīt klusumu, dabu. Mani bērni, piemēram, iecienījuši Smeceres silu. Uzskatu, ka, dzīvojot laukos, ir priekšrocība būt pietuvinātam visam dzīvajam un cilvēku atjaunojošajam. Mums ir ne tikai vieglāka loģistika, vienkāršāk bērnus nogādāt skolā vai pulciņos, bet viņiem ir iespēja būt patstāvīgiem, nokļūt novada mācību iestādēs arī pašiem.
Priecājos par dārzu, iespēju siltajos gadalaikos parosīties tur. Patīk puķudobes, kur labprāt vasarās rušinās arī mamma.
Brīvajos brīžos mana prioritāte ir miers un atpūta. Lai strādātu darbu, kas ir tik atbildīgs, nervozs un saspringts, būtiski ir izgulēties un būt možai. Izmantoju katru iespēju doties dabā, kaut pie upes vai braukt uz citu novadu un paskatīties ievērojamās vietas tur. Būt darbu mutulī visu laiku nav pareizi, tad cilvēks reāli var izdegt.
– Indras Kārkliņas veikumu profesionāļi ir pamanījuši. Vai par projektu nozīmīgumu ir informēti arī jaunieši? Tikko bija Ēnu diena – vai pašvaldības projektu sagatavošanas un ieviešanas speciālistei bija sava ēna?
– Sākotnēji mani ēnot bija pieteikušies divi skolēni, viens no tiem atkrita. Varu teikt, ka līdz šim ēnas pašvaldībā pamatā pieteicās vadības līmeņa cilvēkiem, tāpēc prieks, ka pirmo gadu interese bija arī par manu darbu. Kopā ar 5. klases meiteni pabijām objektos – vēlējos parādīt, kāds reāli izskatās, piemēram, būvlaukums. Lai nav tā, ka skolēns sapņo kļūt par inženieri arhitektu, bet absolūti nezina, ar ko šīs profesijas cilvēkam jāsaskaras.
– Esi „velkošs" speciālists un pašvaldībā arī novērtēts.
– 2018. gadā saņēmu Madonas novada pašvaldības Pateicības rakstu. Virzība tam bija no jaunatnes lietu darbiniekiem, bet pateicība kopumā nāca no pašvaldības. Neesmu cilvēks, kurš atzinības krāj, drīzāk eju un daru. Tomēr, ja apkārtējie manu darbu novērtē, ir prieks un gandarījums.
Šobrīd darbojos pie Liezēres bērnudārza siltināšanas projekta, kas ir Eiropas projekts, un palikusi tā otrā daļa – inženiertīklu izbūve. Ir izprojektēts redzējums tipogrāfijas ēkai Madonā, šis projekts iesniegts Eiropas finansējuma saņemšanai. Rit darbs pie projekta, kas saistīts ar Madonas izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, šobrīd notiek Eiropas fondu finansētie darbi pie Madonas Valsts ģimnāzijas jaunās ēkas sakārtošanas. Aktuāls ir projekts par LED apgaismojumu pilsētas ielās, esam līguma noslēgšanas stadijā par veicamajiem darbiem. Tāpat rit trešā kārta Madonas slimnīcas projektam, ko finansē Eiropas Savienība. Tuvākajos plānos ir nopirkt operāciju blokam anestēzijas mašīnu, operāciju galdu, un būs vēl citu slimnīcā esošo iekārtu aizstāšana ar jaunām.
14.02.2020.