LINDA ŪDRE-RIZGA ir īstena savas dzimtās vietas patriote. Vienmēr bijusi aktīva dažādos virzienos, sabiedrībai visvairāk zināmais – darbs ar jauniešiem. Tieši Linda ne vienam vien jaunietim bijusi liels atbalsts, paraugs un iedvesmas avots.
Linda guvusi bagātīgu darba pieredzi tepat dzimtajā pagastā, bet nu jau vairākus gadus ieņem Gulbenes novada vidusskolas direktores amatu, kas atkal ir jauns izaicinājums ne tikai viņai, bet visai ģimenei. Katru rītu tiek mērots tāls ceļš uz Gulbeni, bet vakarā tikpat garš ceļš mājās.
– Kalsnava ir mana dzimtā puse. Pēc Kalsnavas pamatskolas absolvēšanas aizgāju mācīties uz Madonas pilsētas ģimnāziju, bet pēc tam, saprotot, ka vienai no divām bērnībā noskatītajām profesijām – medicīnai – man pietrūkst "muskuļu" ķīmijā, izvēlējos otru – skolotājus. Kalsnavas pamatskolas direktore Gunta Lapsa bija tā, kas man studiju pēdējā gadā piedāvāja darbu skolā. Kad atnācu strādāt uz skolu, man bija tikai 20 gadu, bet man uzticēja audzināšanā 5. klasi. Tā arī nesapratu, vai viņi mani uztvēra vairāk kā draudzeni vai kā audzinātāju.
– Nu jau trīs gadus esat Gulbenes novada vidusskolas direktore.
– Tas bija tikai likumsakarīgi, ka vēlējos pārbaudīt savas spējas. Līdz šim amatam darbojos Kalsnavas pamatskolā par direktores vietnieci audzināšanas darbā, klases audzinātāju, vēlāk direktores vietnieci saimnieciskajā darbā un Kalsnavas jauniešu centra vadītāju, kas saistīts ar bērnu un jauniešu izglītošanu gan formālajā, gan neformālajā izglītībā, radošo darbu un komandas vadīšanu, budžeta plānošanu, saimniecisko darbību un projektu izstrādi. Manos darba pienākumos ietilpa organizēt pasākumus bērniem un jauniešiem, organizēt nometnes. Esmu bijusi kā pedagogs līdzi Madonas novada jauniešiem starptautiskajā jauniešu nometnē Francijā, vadījusi 100 Gruzijas, Vācijas, Francijas un Latvijas jauniešiem nometni Madonā. Ir pieredze projektu vadībā, LEADER projektu vērtēšanā, darbojoties Madonas novada fondā. Ar ilgstošu un mērķtiecīgu darbību esmu padarījusi Kalsnavas pagasta iedzīvotāju ikdienu piepildītāku.
Tā kā man piemīt liela mērķtiecība, nodomāju, ka mana pieredze, kas bija gūta, strādājot skolā, jauniešu centrā, īpašumu uzturēšanas nodaļā un biedrībā "Kalsnavas jaunieši", varētu noderēt, vadot jaunizveidotās Gulbenes novada vidusskolas darbību. Klusībā nodomāju, ka esmu diezgan sabiedriska, aktīva, motivēta strādāt un mācīties, gatava izaicinājumiem un šim darbam. Uzdrošinājos un pēdējā pieteikuma dienā tomēr nolēmu riskēt, pieteicos izsludinātajam konkursam uz direktores amatu Gulbenes novada vidusskolā. Vīrs gan uz to visu noraudzījās ar lielām bažām, jo tas nozīmētu diezgan lielas pārmaiņas mūsu ģimenes ikdienā, tomēr pieņēma manu lēmumu. Un jāsaka, ka šoreiz mans risks uzdrošināties attaisnojās.
– Kāds ir darbs ar jauniešiem?
– Mans darbs ar bērniem un jauniešiem turpinās arī skolā. Nekas jau nav beidzies. Es vēlētos iemācīt skolēniem noticēt savam spēkam, iegūt pārliecību, ka arī viņš var, un, lai to darītu, nepietiks tikai ar sēdēšanu malā. Mācību kvalitāti, kas skolās tomēr ir pirmajā vietā, uzrauga manas vietnieces izglītības jomā. Paralēli mācībām skolēni veido pasaules uztveri, mācoties socializāciju, kas kopumā ļauj veidoties personībām un atrast savu vietu pieaugušo dzīvē. Skola nav tikai vieta, kur iegūst akadēmiskās zināšanas, tā ir vieta, kur bērni mācās draudzēties, izjust empātiju, saprast cēloņu un seku mijiedarbību, apmainīties ar viedokļiem, kā arī sajust drauga pieskārienu, kam ir ļoti liela nozīme šajā laikā, kad daudziem pieskāriens ir neparasta sajūta, jo lielākā dienas daļa tiek pavadīta pie telefonu un datoru ekrāniem. Šis laiks ir liels pārbaudījums ne tikai izglītības kvalitātei, bet arī jaunās paaudzes psihoemocionālajam fonam, viņu personības attīstībai.
Bērni un jaunieši ir darbīgi, piemēram, Gulbenes novada vidusskola ir bijusi ļoti aktīva, iesaistoties Labo darbu nedēļā, ko organizē "Palīdzēsim.lv". Labo darbu akciju uzsākām ar lielisko kolēģi Gati Teili, darbojoties Kalsnavas jauniešu centrā. Šī ideja mani ir tik ļoti uzrunājusi, ka to pārņēmu arī skolā. Esam pamanīti un novērtēti, un visus trīs Gulbenes novada vidusskolas pastāvēšanas gadus esam atzīti no skolām kā čaklākie labo darbu darītāji Latvijā. Organizācijas "Palīdzēsim.lv" akcija ir ļoti atbalstāma, jo tādējādi tiek popularizēta labo darbu kustība, un tas taču ir tik vienkārši un neprasa finanses. Vienīgais, kas ir nepieciešams, – tā ir uzdrīkstēšanās un vēlme palīdzēt. Labajos darbos piedalījāmies ar lielu atbildību, prieku un iedvesmu. Patiešām priecājamies par šo novērtējumu, par to pateicība klašu audzinātājiem, skolēniem un vecākiem, kas atsaucās šai Labo darbu nedēļas akcijai, un uz labiem darbiem aicinām arī ikdienā. Kopā ar sabiedrību par atklātību "Delna" uzsākām līdzdalīgās budžetēšanas pilotprojektu "Īsteno savu ideju skolā!", kurā piešķiram 1000 eiro skolēnu ideju realizēšanai skolā. To turpinām jau trešo gadu, skolēni ir līdzdalīgi daļā no skolas budžeta mērķtiecīgā tērēšanā, realizējot viņu vēlmes skolas vides uzlabošanai.
– Ar kādiem izaicinājumiem ir nācies saskarties, esot direktores amatā?
– Šobrīd esmu savā lielākajā dzīves izaicinājumā. Bet dzīvē ir jāpieņem izaicinājumi, jo tikai tā mēs augam. Līdz ar manām darba gaitas maiņām tas nozīmēja pārmaiņas arī maniem bērniem. Abas meitas jau trešo gadu mācās Gulbenē, viena trešajā, otra piektajā klasē, un no rītiem mēro stundu garo ceļu uz skolu kopā ar mani. Pirms izlemt, kur viņas vēlas mācīties, mums bija saruna, un uzklausīju viņu vēlmes un vajadzības. Vienojāmies, ka viņas ir gatavas ceļu turp un atpakaļ katru dienu mērot no Jaunkalsnavas uz Gulbeni un mācīsies tur. Ar piebildi, ja paliks grūti izturēt garo ceļu – vienmēr ir iespēja par labu blakus esošajai Kalsnavas pamatskolai. Vienā virzienā tie ir 80 km. Man tajā brīdī pieņemt lēmumu palīdzēja tas, ka, piesakoties amatam, man tika solīts darba auto un daļēji segti ceļa izdevumi, bet realitātē tomēr tā nenotika, jo izrādās, ka likumdošana to neparedz. Protams, šobrīd ceļa izdevumi nav mazi, bet ne mirkli nenožēloju šo ceļu, jo tā es redzu skaistos saullēktus un saulrietus, kas mani pavada ikdienas gaitās. Jaunākais dēliņš apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi Sauleskalnā.
Strādāju Gulbenē trešo gadu. Darbības uzsākšana vienotā sastāvā ir sakritusi ar vairākiem izaicinājumiem – skolu reorganizācija, vienas iestādes veidošana, izglītības sistēmā pāriet uz kompetencēs balstītas izglītības apguvi, un šo procesu ietekmēja arī "Covid-19" pandēmija. Šis bija ļoti grūts periods visiem, šobrīd varu tikai nodomāt – cik labi, ka es to nezināju, tad nezinātu, ko mēs varam; tas prasīja daudz darba skolas ikdienas vajadzību nodrošināšanai, tāpēc mazāk atlika laika skolas stratēģiskās attīstības nākotnes vīzijām, bet virziens ir skaidrs – būt skolai, kurā skolēni iegūst labu pamatu turpmākai izaugsmei, būt konkurētspējīgai skolai, uz kuru gribas nākt gan skolēniem, gan skolotājiem. Visā pasaulē iepriekšējie divi gadi papildu slodzi ir uzlikuši ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem un vecākiem. Ir mainīti ieradumi, un jau veidojas jaunas tradīcijas. Jāiesaistās ir visiem, neprasot atbildību tikai no skolotājiem; katrs skolēns ir tikpat līdzatbildīgs mācību procesā. Vadītājam reizēm jāpieņem nepopulāri lēmumi, lai radītu kopīgu vīziju. "Gaidīt, līdz visi piekrīt pārmaiņu ieviešanai, nozīmē gaidīt mūžīgi. Katrā iestādē atradīsies pārmaiņu pretinieki. Ir bailīgie, kuri baidās no pārmaiņām. Ir vecā modeļa piekritēji, kuri guvuši labumu no vecā modeļa un necer to gūt no jaunā. Ir birokrāti, kuriem jebkuras pārmaiņas nozīmē lieku noņemšanos ar dokumentiem. Ir nostalģiski noskaņotie, kas ar asarām acīs atskatās uz aizgājušo pagātni. Ir rūdīti romantiķi, kam jebkura veida plānošana šķiet lāsts. Un vēl viena grupa – veltīguma sludinātāji. Veltīguma sludinātāji, bieži vien "eksperti", pārliecināti, ka gandrīz visas pārmaiņas ir veltas. Lai kādu jauninājumu arī piedāvātu, viņi paziņos, ka to nevarēs īstenot. Ja tas ir īstenots citur, viņi teiks, ka šeit to īstenot nevarēs. Diez vai vispār ir kāds jauninājums, ko eksperti sākumā nebūtu nosaukuši par nepraktisku, neiespējamu vai amorālu." (Deivids Prets. Pedagoga rokasgrāmata. Izglītības programmu pilnveide. Zvaigzne ABC, 2000. gads.) Jāmācās runāt citādāk – tā, lai ar bērniem, vecākiem un kolēģiem veidojas mijiedarbība, nevis prasām, lai kāds cits radītu labus apstākļus ērtam darbam, bet līdzdarbojamies apstākļu radīšanā.
– Zinot, ka direktores pienākumi nebūt nav viegli, kā atpūšaties pēc darba dienas/nedēļas? Kur rodat mieru, motivāciju, lai neizdegtu?
– Lai gan ir daudz izaicinājumu, Gulbenes novada vidusskola ir labs paraugs, kā, apvienojot divas mācību iestādes, pārņemot un attīstot pozitīvākās un daudzsološākās iestrādes, izveidot mūsdienīgu, konkurētspējīgu izglītības platformu. Kopumā vidusskolā šajā mācību gadā mācās 1116 audzēkņi, no tiem 158 vidusskolas posmā, ir 122 pedagogi un 54 tehniskie darbinieki. Mūsu skolas vadības mērķis ir panākt, lai izglītība Gulbenes novada vidusskolā tiktu augstu vērtēta arī ārpus novada robežām, tādējādi piesaistot pilsētai spējīgus, darboties gribošus un mērķtiecīgus jauniešus.
Protams, nenoliedzu, ka šajos izaicinājuma pilnajos divos gados gadījās arī izsīkuma brīži, bet tad mani spēcina ģimene, draugi, burtiski izvelkot vakaros no mājas, ejot pastaigās.
Joprojām brīvprātīgi darbojos biedrībā "Kalsnavas jaunieši", piesaistot finansējumu un ieviešot vairākus sabiedriskā labuma projektus Kalsnavas pagasta ģimenēm ar bērniem un jauniešiem apkārtējās vides uzlabošanas jomā. Atbalstu florbola komandu, piesaistot finansējumu. Vīrs jau 15 gadu aktīvi spēlē florbolu FK "Kalsnava", meitas pārņēmušas šo sporta veidu no tēta un spēlē florbolu "Madona/Kalsnava" zēnu komandā, jo meiteņu komanda nav izveidojusies. Regulāri braucam just līdzi florbola spēlēs.
Man patīk fotografēt, ceļot, brīvdienās izbraukt ar ģimeni mazajās ekskursijās. Es florbolu nespēlēju, toties tuva man palikusi skriešana. Ziemā, piedaloties skolu ziemas festivālā, motivējot meitas krāt kilometrus, devāmies uz Smeceres silu slēpot. Pirms tam to nedarījām, un jāteic, ka iepatikās. Nu jau ar visiem trim bērniem piedalos "Stirnu buka" kalnu un meža taku skrējiena sacensībās ar mērķi iepazīt skaistās Latvijas vietas un būt kustībā.
Būt par piemēru saviem bērniem, kā ar savu mērķtiecību un paraugu tikai paši varam ko sasniegt, nevis tikai runāt, bet darboties un būt lielā mērā pašiem, kas var mainīt visu, kas notiek apkārt. Savu darbu cenšos un daru ar vislabākajiem nodomiem, ieliekot tajā daļu no sevis. Pagājušajā gadā uzsāku aukstā ūdens peldes. Arī šeit ir jāizaicina sevi, katru reizi jāsaņemas, lai to izdarītu, bet pēc tam gandarījums un emocionālā labsajūta ir daudzreiz uzlabojusies.
Kā nebaidīties spert pirmo soli un riskēt nezināmajā? Ir vienkārši radikāli jāsaņemas un jāizdara pirmais solis – aktivitāte ir tā, kas palīdz īstenot sapņus… Ja vien tici tam, ka vari vairāk – DARI!
14.10.2022.