– Šogad dzīvojam lielas jubilejas noskaņās, jo Lazdonas piensaimniecība nepārtraukti darbojas kopš 1922. gada. Iedomājieties – 100 gadu! – tā sarunas ievadā sacīja AS "Lazdonas piensaimnieks" valdes priekšsēdētāja ELVĪRA UTINĀNE, ko aicināju uz plašāku sarunu.
– Ar ko Lazdonas piena pārstrādes uzņēmumam raksturīgs šis gads?
– Joprojām ar cītīgu ikdienas darbu, taču šā gada nogalē Lazdonas piensaimniecības 100 gadi noteikti tiks atzīmēti kopā ar piena ražotājiem, kas mums ir vieni no labākajiem un uzticamākajiem sadarbības partneriem, un, protams, ar čaklajiem darbiniekiem.
Žēl, vēsturisko materiālu un atmiņu stāstu nav daudz. Ir video fragmenti. Vecākie cilvēki, no kuriem varētu smelties atmiņas, jau mūžībā. Mūsu piena pārstrādes uzņēmums strādā senās pienotavas vēsturiskajā vietā vienā no muižas ēkām, ko kādreiz muižkungs uzdāvināja krustdēlam (viņš bija arī kooperatīva biedrs). "Lazdonas piensaimnieks" pirms vairākiem gadiem uzsāka arī veidot piensaimniecības seno priekšmetu ekspozīciju, ko parādīt interesentiem.
– Vēsturē bijuši dažādi laika nogriežņi, kuru laiku varat uzskatīt par piena pārstrādes uzņēmuma attīstības pamatu?
– Pa šiem gadiem daudz ūdeņu ir aizplūdis, bijis daudz notikumu un īstenībā – labu pārmaiņu. 1993. gadā atjaunojām Lazdonas piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību un bijām kooperācijā līdz 2007. gadam. Lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un attīstību, reorganizējām par akciju sabiedrību. Jau kopš piensaimniecības atjaunošanas laikiem kooperatīvajā sabiedrībā iesaistījām gan darbiniekus, gan piena ražotājus, arī akciju sabiedrībā ir gan darbinieki, gan piena ražotāji – 27 akcionāri. Daži jau ir aizgājuši pensijā, bet – kā jau tas notiek – vietā nāk strādāt jaunā paaudze.
– Savulaik esat izvēlējusies profesiju visai dzīvei.
– Jā, esmu pārtikas tehnologs, tehniķis, pārzinu piena pārstrādes procesu no sākuma līdz galam. Pēc Rīgas mehānikas tehnoloģijas tehnikuma beigšanas tiku norīkota darbā uz Krāslavas sausā piena rūpnīcu, kur strādāju laboratorijā. Kopš 1983. gada strādāju Lazdonā, nākamgad būs jau 40 gadu Lazdonas piena pārstrādes uzņēmumā.
– Lai vai kādas bijušas grūtības, ir izdevies ne tikai noturēties, bet arī pierādīt uzņēmuma dzīvotspēju.
– Uzskatu, ka pie jebkurām grūtībām cilvēki mobilizējas, pārvarot tās, virzās uz priekšu, nāk ar jaunām idejām. Balstāmies uz darbiniekiem, sava veida stūrakmeņiem, un virza apziņa, ka esam Lazdonas piensaimnieku vārda nesēji. Savā laikā esam veidojuši stipru kolektīvu, un tie, kas ir nostrādājuši ilgus gadus, piemēram, Helēna Krūmiņa (valdē), Dzidra Žerbiņa un citi ir sava uzņēmuma, savas nozares un profesijas patrioti. Nu jau pamazām ilggadējos darbiniekus aizvieto jaunie, viņi mācās, un arī jaunajos saskatu spējīgus darbiniekus, kas pārzina profesiju. Attīstīties, mācīties, iegūt zināšanas vajag katram. Laika gaitā arī man vajadzēja daudz mācīties, sekot visam līdzi. Tas īpaši aktuāli bija laikā, kad uzsākām ES projektu realizāciju, lai modernizētu pārstrādi. Arī tirgus ir mainījies, ja salīdzina, kāds tas bija kādreiz, un ir svarīgi visu saprast, izvēlēties, kā pareizāk rīkoties. Lai uzņēmums dažādās grūtībās noturētos, palīdzēja neatlaidība, dažkārt arī intuīcija. Protams, šogad, kad aizdomājamies par karu Ukrainā un cenu, ko maksājam visi, par pārtikas cenu un citu, tad liekas, ka galu galā mums visiem tomēr būtu jāatbrīvojas no bailēm par neskaidru nākotni. Tad arī dzims jaunas idejas un jauni darbi.
– Ar ko izdevies iekarot savu vietu tirgū "Lazdonas piensaimniekam"?
– Uzskatu, ka iekarot tirgu un noturēties piensaimniecībā var tikai ar kvalitatīviem produktiem. Mūsu prioritāte ir piena produktu kvalitāte, svaigums, drošība. Tāpat kā agrāk Lazdonas piensaimnieki ražoja augstas kvalitātes sviestu, arī mēs ražojam augstākās klases saldkrējuma sviestu, no tā – visbrīnišķīgāko Gī jeb kausēto sviestu. Tas tiešām ir sviests ar saules enerģiju, un šim produktam piedēvē dziednieciskas īpašības, kas pierādītas zinātniskos pētījumos. Tas uzlabo imūnsistēmu, veicina gremošanu, palēnina novecošanos, un to izmanto arī kosmētikas līdzekļos.
"Lazdonas piensaimnieku" atpazīst visā Latvijā ar skābpiena dzērieniem – kefīru, paniņām, rjaženku. Viens no tiem ir arī BIO kefīrs. Kopā gada griezumā esam saražojuši šo produktu ar dažādu tauku saturu, dažādām tehnoloģijām un dažādu fasējumu pie 2 miljoni vienībām. Lepojamies ar Lazdonas desertu produktu līniju, un tā ir atsevišķa ražošana, darbinieces, kas savu profesiju pieprot. Biezpiena torti "Liene" ražojam kopš 1994. gada, tagad ir arī mazākā iepakojumā, un to joprojām pircēji uzskata par vērtīgu un gardu produktu.
Esam par veselīgu pārtiku, un uzņēmuma "Lazdonas piensaimnieks" produkti savulaik atšķīrās ar kvalitātes zīmi "Zaļā karotīte". Šī zīme, pirmkārt, pierāda, ka tiek pārstrādāts Latvijas zemnieku ražotais piens, kas mūsu gadījumā ir 100% vietējās izejvielas.
Tāpat ražojam daudzus augstvērtīgus produktus, arī nacionālos, tādus kā "Jāņu siers", kas iekļauti ES nacionālo produktu reģistrā. Recepte tradicionāla, gadsimtiem ilgi nemainīga, metode, kas ir zināma tikai Latvijā. Šis siers ir godam pelnījis Siera karaļa kroni, ko iedibināja "Siera klubs". "Jāņu siera" karaļa kronis tika dāvāts Lazdonas piena pārstrādes ražotajam sieram arī šogad, un mums ir jātur godā šis siers. Jau šobrīd esam uzsākuši ražot "Jāņu sieru", jo cik tad vairs tālu līdz Jāņiem, arī ikdienā taču cilvēki lieto šo sieru.
– Kā Lazdonas piena pārstrādātājiem izdodas sabalansēt ražošanu ar izejvielu un resursu sadārdzināšanos?
– Šobrīd dzīvojam dažādu ekonomisko notikumu ietekmē, kas atstāj iespaidu uz ražošanu kā tādu. Lai uzņēmums nemitīgi attīstītos, vajag ražot vairāk, pārdot vairāk, lai varētu attiecīgi samaksāt zemniekiem, darbiniekiem, motivētu viņus, investētu jaunākajās tehnoloģijās. Bet patlaban ir tikai nepieciešamība nezaudēt konkurētspēju iekšējā tirgū. Mūsu trumpis ir produktu kvalitāte, svaigums, veselīgums, un tā vienmēr būs mūsu prioritāte. Diemžēl pasaules tirgus ietekme, kā arī Latvijas vadošo spēku trulums, iespējams, veicina piena pārstrādes iznīcību. Piemēram, spēcīgs atbalsts kooperācijai noved tik tālu, ka kooperatīva biedriem tiek piešķirti papildu punkti pie LAD projektu vērtēšanas. Nevienam nav noslēpums, ka kooperatīvu bizness Latvijā ir tik primitīvs, bez pievienotās vērtības. Tas ir, kad nopērk pienu no Latvijas zemniekiem un cenšas pārdot uz citām valstīm. Manuprāt, tā ir īslaicīga, greiza domāšana un rīcība. Kaimiņvalstis var šobrīd visu Latvijas zemnieku saražoto pienu izpirkt, ja neviens no varasvīriem nestāsies pretī. Un ko tad? Brīvais tirgus ir labi līdz zināmai robežai, kamēr netiek iznīcināta tautsaimniecība, nacionālās pārtikas vērtības. Iedzīvotājus sāk mākt trūkums arī augstās inflācijas dēļ, un pa to laiku tirgus tiek piepildīts ar lētāku, bet diemžēl ne veselīgāku pārtiku. Īss produkta derīguma termiņš nepatīk veikalniekiem, jo veikaliem patīk, ja ir garš realizācijas laiks, pat pusgadu, gadu, un poļiem ir tāds piens. Tomēr pircēji pārsvarā atzīst svaigu, dzīvu produktu, bagātu ar dabiskiem vitamīniem un minerālvielām.
Par aizvadīto gadu nevaram lielīties ar ļoti labiem rezultātiem, tikai pozitīviem. Esam vidējs uzņēmums, dodam ap 85 darbavietas. Piedaloties projektos, dodam iespēju strādāt vasarā arī jauniešiem, te viņi iegūst pirmo darba pieredzi.
NVA vaicājām, vai vēlētos strādāt ukraiņu civiliedzīvotāji, bet atsaucības nebija.
– Nesen intervijā ar LPCS vadītāju Jāni Šolku pausts, ka piensaimniekiem vairs nav izdevīgi ražot.
– Jau no paša gada sākuma dzīvojam ekonomiskās krīzes viļņos. Īstenībā krīzes ir bijušas arī iepriekš. Atceros 2002. gadu, kad sludināja, ka tādas mazas piena pārstrādes ražotnes nebūs vajadzīgas, ka visu vajag optimizēt, vajag lielražotāju. Tāda tendence jūtama arī tagad. Taču kopš tā laika pagājuši 20 gadi, tomēr esam sevi pierādījuši. Mūsu produkti (BIO kefīrs 2%) konkursā "Latvijas novada garša" 2021. gadā ieguva zelta godalgu, izcilību saņēmuši arī vairāki citi produkti.
Labu preci nevar lēti saražot. Izmaksas sadārdzinās, ienākumi nepalielinās, cenas veikalos ir palielinājušās. Šajā situācijā nevar pārmest pircējiem, ka izvēlas lētāko.
Kad vajadzēja subsidēt programmu "Skolas piens", valdības finansiāls atbalsts nāca ar nokavēšanos, kad jau bijām domājuši, ka vairs nevarēsim piedalīties šajā programmā, lai kā arī gribētos bērniem dot visu labāko, un mūsu gadījumā tas ir BIO piens. Iedziļinoties piena pārstrādes uzņēmumu situācijā, strādāt zem pašizmaksas ilgi nav iespējams. Arī par pašvaldību iepirkumiem runājot, ir skaidrs, ka vairs nevaram konkurēt ar zemām cenām. Līgumi, kas jau ir noslēgti, visi ir ar apgrūtinājumu.
– Cik viegli vai grūti ir noturēt piena ražotāju?
– Šis ir laiks, kad dominē piena iepircēji-kooperatīvi, un nav pārstrādei labvēlīgs. Kooperatīvi palielina iepirkuma cenas, kas vilina, un skaidrs, ka Latvijas piena pārstrāde to nevar samaksāt. Ja būs nepietiekams atbalsts zemniekiem no valsts, ja pārstrādei nebūs atbalsta, ja nesamazinās PVN pārtikai, izskatās, ka tas veicinās pārstrādes uzņēmumu darbības sašaurināšanu (labākajā gadījumā). Mēs saviem partneriem – zemniekiem – esam ļoti pateicīgi, un ar daudziem sadarbība ir ilgstoša. Viņi uzticas mums, mēs – viņiem. Skaidrs, ka Lietuvā par pienu samaksātu vairāk, bet mūsu sadarbība visus šos gadus ir koleģiāla un godīga.
– Kas jums palīdz aizmirst ikdienas darba lietas?
– Pastaigas dabā. Var priecāties par Lazdonas ezeru, Lazdonas pamatskolas apkārtni u. c. Mēs dzīvojam tik skaistā vietā, un darbiniekus pusdienlaikā mudinu iziet pastaigā. Ne velti rakstām uz etiķetes "Produkti no skaistākās Vidzemes vietas".
13.05.2022.