Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas skolotājs ARTŪRS GRANDĀNS ir viens no diviem jaunievēlētajiem deputātiem Madonas novada domē, kurš pārstāv kultūras un kultūrizglītības jomu. "Stars" Artūru Grandānu aicināja uz sarunu, jo šī būs arī viņa debija novada deputātu komandā.
– Kāpēc īsti piedalījies vēlēšanās un vai biji rēķinājies ar pozitīvu rezultātu – ievēlēšanu?
– Pašvaldību vēlēšanās esmu piedalījies vairākkārt, savā laikā atsaucos Induļa Zvirgzdiņa aicinājumam, jo vienmēr esmu vēlējies atbalstīt gaišus cilvēkus un iestāties par kultūrizglītības vērtību attīstību novadā. Nākotni nosakām mēs paši, tāpēc svarīgi būt to vidū, kas domā un dara. Vēlētāju ne tik lielā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās norāda, ka pusei no visiem bija politisks atslābums vai vienaldzība. Tas nav iepriecinoši, bet tāda ir realitāte. Lasot partiju programmas, ir skaidrs, ka tās iestājas par kopīgām vērtībām, neviena nav pret izglītību, veselību, sociālajiem jautājumiem vai tamlīdzīgi. Visiem politiskajiem spēkiem redzējums par novada attīstību ir apmēram līdzīgs, tikai līdzekļi, kā to panākt, atšķiras.
– Kādu ceļu domes darbībā šobrīd redz ievēlētie deputāti no "Vienotības" saraksta?
– Sazinoties ar saraksta līderi Andreju Ceļapīteru, varu teikt, ka mēs ceram – tā būs plaša koalīcija – 14 vai 15 deputāti, kas aptver partijas "Vienotība", ZZS, "Politiskās partijas Izaugsme", Vidzemes partijas, NA "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un partijas "Vienoti Latvijai" pārstāvjus. Tas būtu vienas saliedētas frakcijas darbs, kas strādā ciešā sazobē, turpinot iesākto. Protams, modeļi var veidoties dažādi, bet vairākums nosliecas par šādu rezultātu.
– Vai ir nojausma, kurš būs domes priekšsēdētājs?
– To pirmajā sēdē lems deputāti. Vēlēšanās ir uzvarējusi Zaļo un Zemnieku savienība, tomēr tā ir tikai trešā daļa no ievēlētajām personālijām, ko novada domē vēlējušies redzēt iedzīvotāji. Nevar nerespektēt mazo partiju pārstāvju klātbūtni, jo arī aiz viņiem atrodas zināms skaits vēlētāju. To pašu var teikt par partijas "Vienotība" ievēlētajiem pārstāvjiem, kam ir četras balsis. Kopējās lietas labā būs jāmet nost personīgās ambīcijas, jādomā, kā labāk attīstīt novadu, kā turpināt iesāktos darbus, jo visa pamatā, protams, ir nauda, investīcijas, ekonomika. Nav noslēpums, ka Andrejam Ceļapīteram iestrādes ir daudz dziļākas un pamatīgākas. Lai gan jārespektē, ka vēlētāji, ievēlot tikai deviņus deputātus no iepriekšējā domes deputātu sastāva, ir pauduši nostāju, ka vēlas domes darbā redzēt pārmaiņas.
– Kas šķita nepieņemami pirmsvēlēšanu kampaņā?
– Tās laikā iezīmējās nevajadzīga tendence – akcentēt viena līdera lomu paveiktajos darbos. Jāatceras, ka izdarītais tomēr ir visas domes veikums, un uz to būtu jāiet arī turpmāk. Nevis "es" atklāju kultūras namu vai izdarīju vēl kādu labu lietu, bet to paveica domnieku komanda – visi "mēs". Komandā, kā zināms, ir milzu spēks.
– Esi aktīvs, līdz ar to noslogots cilvēks savā profesionālajā darbā, kā tam varēsi pakārtot domnieka pienākumus?
– Ar to rēķinos. Uzņemot audzēkņus mūzikas skolā, savu slodzi prognozēju tādu, lai vairāk laika varētu veltīt darbam domē. Sadarbībā ar Maiju Rijnieci turpināšu iesākto pie pirmsskolas vecuma bērnu muzikālās apmācības. Šogad mūzikas skolas 1. klasē uzņēmām 47 audzēkņus, un lielākā daļa no tiem bija bērni no šo grupu darba. Tāpat laba iestrādne bija konkursa "Cīrulītis" laikā atlasītie talanti. Katrā ziņā astoņi konkursā "Cīrulītis" labi sevi parādījušie bērni, kuriem devām iespēju mūzikas skolā iestāties bez pārbaudījumiem, to arī izmantoja. Interese ir, diemžēl ar jauno finansējuma modeli noteikts, ka Latvijā valsts finansēs bērnu apmācību tikai vienā no profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Tas mākslas un mūzikas skolas nostāda nevajadzīgas konkurences lomā. Bērnu ir tik, cik ir, visiem gribas muzicēt, zīmēt, dejot, un vecākiem ir tiesības izkopt savos bērnos šos īpašos talantus.
– Vai nākotnē mākslas un mūzikas skolu piedāvājumā nevarētu būt kāda kopīga sadarbība?
– Par to tiešām domāju. Manuprāt, šāda mūzikas un mākslas skolu kā kultūrizglītības iestāžu tuvināšana varētu notikt. Latvijā katrā ziņā šāda tendence ir. Rīgā jau izveidots kultūrkompetenču centrs, kurā apvienota Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, Rīgas Doma kora skola un Rīgas Horeogrāfijas skola. Šādi centri tiks izveidoti arī Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī un Cēsīs. Latvijā kopumā ir 172 kultūrizglītības iestādes, no tām 70 ir mūzikas un mākslas skolas. Jādomā, kā tuvināties, lai nebūtu nevajadzīgas konkurences.
Akcents uz kompetenču izglītību šobrīd ir arī vispārizglītojošajās skolās. Eksperimentālā kārtā šai virzienā jau strādā 80 mācību iestādes, 2021. gadā to ieviesīs visās Latvijas vispārizglītojošajās skolās. Izdzīvos tie, kas savā attīstībā būs soli priekšā. Tāpēc arī mums būs jādomā, kā veidot programmu vai sadarbības modeļus, kur gan mūzikas, gan mākslas skola saglabā savu karogu, bet mēģina programmās ieviest zināmu sinerģiju. Bērns mācās mūzikas skolā, bet labprāt paņem kādu stundu zīmēšanā. Vai otrādi – bērns mācās mākslas skolā un papildus vēlas spēlēt orķestrī, apgūt mūzikas instrumentu.
Līdzīgi domāju par Latviešu mūzikas svētkiem, kas Madonā ik gadu notiek jūlija beigās, augustā. Orķestra muzicēšanai, kompozīcijas klasēm, kurās darbojas jaunie komponisti, ar laiku varētu pievienoties radošās darbnīcas, kas saistītas ar mākslu. Viss taču ir kopā, radošums nav nodalāms.
– Kā šai ziņā ir ar pieaugušo izglītību? Madonas mākslas skola apmācību pieaugušajiem jau piedāvā, Cesvaines Mūzikas un mākslas skola pieaugušajiem dod iespēju apgūt arī mūzikas instrumenta spēli.
– Tas noteikti ir mūsu izaicinājums. Lielākais šķērslis Madonas mūzikas skolā šai ziņā ir skolotāju resurss. Mums ir liela mūzikas skola ar prāvu audzēkņu skaitu, neko lieku uzņemties nevaram. Esmu dzirdējis priekšlikumu, ka Kalsnava, piemēram, būtu gatava veidot skolas filiāli – tur ir daudz muzikālu bērnu, bet nevaram to darīt, pirmkārt, skolotāju resursa dēļ. Analizējot bērnu pārstāvniecību, ko uzņēmām mūzikas skolas 1. klasē, redzams, ka šogad ir aptverts viss Madonas novads. Ir bērni no Barkavas, Kalsnavas, Degumniekiem, Murmastienes, Liezēres un daudzām citām novada vietām.
– Partijas "Vienotība" programmā bija punkts par bērnu vecāku atbrīvošanu no līdzmaksājuma mākslas un mūzikas skolās.
– Es šo vīziju atbalstu. Runājot ar kolēģiem, viedokļi gan atšķiras. Ir skolotāji, kas uzskata, ka tas nonivelētu profesionālās ievirzes izglītības iegūšanas vērtību. Astoņi eiro mēnesī, kas šobrīd vecākiem jāmaksā par bērnu skološanu, nav daudz. Tomēr, ja mūzikas skolā mācās ģimenes divi vai pat trīs bērni, līdzmaksājums ir paliels. Turklāt, lai mācītos mūzikas skolā, bērnam nepieciešams mūzikas instruments, pat vairāki. Vecāki nereti to iegādei iegulda 200-700 eiro, un tā ir laba motivācija mācīties. Uzskatu, ka maksa par mūzikas skolu varētu būt diferencēta. Līdzīgi kā studentiem ir stipendija, tā pēc mācību rezultātiem varētu skatīt šo jautājumu.
– Būtiski, ka šai pavasarī skolu beidza arī tava meita.
– Meita beidza gan mūzikas skolu, gan vispārizglītojošās skolas 9. klasi. Viņa izvēlējās mācības turpināt Madonas Valsts ģimnāzijā. Paralēli vijoļspēles apmācībai mūzikas skolā Madara iesāka spēlēt basģitāru, un skolotājs virzīja, lai tālāk šo instrumentu meita dotos apgūt Rīgas Doma skolā. Tomēr izlēmām par labu vispārizglītojošajai skolai, paralēli turpinot apgūt basģitāru. Madara spēlēs basģitāru mūzikas skolas orķestrī "Vivo", turpinās spēlēt vijoli mūzikas skolas kamerorķestrī, varbūt kādreiz nodibinās vai spēlēs kādā vienaudžu grupā.
– Orķestrī "Vivo" otrais diriģents esi pats, kas ir vēl viens tavs darba pienākums…
– Madonas mūzikas skolai ir ļoti svarīgi ievest darbā jaunus pedagogus, jaunus spēkus. Tāpēc jaunajā mācību gadā ir doma orķestrī "Vivo" kā otro diriģentu iesaistīt skolas absolventu Gaiti Jāni Pujātu. Viņš šobrīd mācās Cēsu mūzikas koledžā, apgūst orķestra diriģenta programmu. Tā kā jauniešiem centrbēdzes spēks uz Rīgu ir ļoti liels, jārīkojas jau laikus. Pamazām dosim Gaitim iespēju praktizēties arī audzēkņu apmācībā. Pēc koledžas absolvēšanas būs iespēja mācīties augstskolā neklātienē, strādājot šeit, un, ja viss sakārtosies, pašvaldība varētu maksāt stipendiju ar domu, lai Gaitis atgriežas darbā Madonā.
Aizvadītajā mācību gadā mūzikas skolā darbu uzsāka arī Daina Ozoliņa no Vestienas. No Jēkabpils puses nākamajā mācību gadā Madonā strādās speciāliste kora nodaļā, un, protams, mums vajadzīgi jauni kadri. Īpaši, ja gribam interesentiem piedāvāt jaunas programmas kompetenču izglītības jomā. Mans redzējums mūzikas literatūras stundai nākotnē, piemēram, ir tāds, ka mācību stundas laikā audzēkņi apgūst ne tikai mūziku un vēsturi, bet nedaudz arī mākslu un arhitektūru. Ja runājam par Baha laiku, viduslaikiem vai baroku, romantismu, impresionismu, lai skolēniem rodas visaptverošs priekšstats par mākslu šai periodā kopumā. Tad pavērsies plašāks redzējums uz kopsakarībām, kāpēc, piemēram, mūzika vai māksla šai laikā ir tieši tāda. Bet tam vajadzīgi ar jaunām tehnoloģijām un jaunām idejām strādājoši speciālisti.
09.06.2017.