Tā tiekoties saka SANDRA MAKSIMOVA. Pēc 23 gadiem, ko ir nostrādājusi policijas Madonas iecirknī par izmeklētāju, kopš pagājušā gada vasaras viņa ir izdienas pensijā. Tiesa, ka tik jauniem pensionāriem ar laiku nāk atskārsme, ka brīvo laiku var veltīt ne tikai sev un aizpildīt ne tikai ar sadzīviskām lietām. Arī Sandra Maksimova nolēmusi atvērt Madonā savu juridisko biroju. – Likšu lietā jurista kvalifikāciju, jo 2002. gadā pabeidzu Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Tā ir otra augstākā izglītība, pirms tam, studējot Maskavā, ieguvu diplomu ekonomikā un vadībā. Tagad esmu ieguvusi arī mediatora sertifikātu, jo apmeklēju un pabeidzu mediācijas kursus. Profesionālo darbību turpināšu savā privātpraksē, – atklāj Sandra Maksimova.
– Pastāstiet, kas īsti ir mediācija?
– Jebkurš strīds pirms tiesas ir risināms mediācijas ceļā. Mediācija ir izlīgums, strīda atrisinājums starp vainīgo un cietušo, nenonākot līdz tiesai, tā ir tiesai alternatīva strīdu risināšanas iespēja. Lai gan likums dod tiesības visām personām savus strīdus risināt tiesā, tomēr ne vienmēr tiesa sniedz ātru un efektīvu rezultātu. Strīdus iespējams risināt arī ārpustiesas kārtībā pie mediatora. Mediators palīdz strīda dalībniekiem atrast abpusēji pieņemamo labāko risinājumu un palīdz šo izlīgumu noformēt juridiski saistošā veidā. Bez tam to var darīt, pat nesatiekot otru pusi. Mediācija ir strīdnieku samierināšana, bet mediators ir pa vidu. Mediators liek cilvēkiem runāt, un paši strīdnieki nonāk pie secinājuma, kas kuram ir labāk. Mediācija ir vajadzīga arī tāpēc, lai atslogotu tiesu darbu. Visā pasaulē, tajā skaitā Eiropas valstīs, mediācija ir kļuvusi par populāru strīdu risināšanas veidu. Kas man patīk mediācijā, ir tas, ka tā gan ekonomē līdzekļus, gan saudzē nervu sistēmu. Lielākoties cilvēki vienojas. Piemēram, mantojuma lietā tiesā pieņems juridiski pareizu lēmumu un pareizi sadalīs vecmāmiņas atstāto dzīvokli. Sarunā ar mediatoru atklājas, ka kādam mantiniekam nevajag dzīvokli, bet kādu piemiņas lietu. Mediācijā tiek uzklausītas visas puses, atrasti sāpīgie punkti, kas posta attiecības. Strīdos par saskarsmes tiesībām ar bērniem vai uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu mediatora palīdzība ir īpaši vēlama. Šī ir lietu kategorija, kas saistīta ar īpaši jutīgu jautājumu skaršanu. Parasti puses ir ieņēmušas diezgan kareivīgu pozīciju un redz tikai savu ieguldījumu bērna audzināšanā, bet otrai pusei tiek raidīti vien pārmetumi. Mediators palīdz paraudzīties uz visu no otras puses, palīdz iejusties otra ādā, un brīdī, kad abas puses uzklausītas un sadzirdētas, dzimst pārsteidzoši risinājumi, pie kādiem nenonāktu tiesas zālē.
– Cik noderīgi jums bija kursi mediācijā?
– Man patīk apgūt ko jaunu. Pašai visi šie jautājumi interesē, un kursi deva atbildes. Grupā bijām 16 – gan advokāti, gan juristi, gan baņķieri, jo visiem svarīga ir mediācija.
Spēlējām lomu spēles, prasījām pasniedzējiem, kāda kurā variantā būtu labākā izeja. Esmu nolēmusi turpināt zināšanu apguvi par mediāciju. Arī zināšanas un pieredzi, ko guvu, strādājot policijā, izmantošu, gan sniedzot juridiskas konsultācijas, gan veicot mediatora pienākumus. Ja mediācija ieies mūsu dzīvē, domāju, ka samazināsies tiesāšanās procesu skaits, ka savstarpējās attiecības būs atvērtākas, konfliktus risinās izlīguma ceļā. Dzīvē bez strīdiem ir vēl ļoti daudz citu, patīkamāku lietu, un tieši tām jāveltī sava dārgā laika lielākā daļa.
– Jums nesenajā darbā policijā daudz bija jāsaskaras ar negatīvo. Kur rodat pozitīvo?
– Mans spēka un pozitīvo emociju avots ir ģimene, un man tas ir labākais, kas cilvēkam ir dots. Abi ar vīru Vitāliju Kokušu esam cesvainieši, bet pēc augstskolas beigšanas darbs un mājas ir Madonā, ko uzskatu par savu pilsētu. Esmu bagāta ar trim bērniem un priecājos, ka viņi ir mērķtiecīgi un dzīvespriecīgi. Dēls Oskars Maksimovs (25) dzīvo un strādā Skotijas pilsētā Edinburgā, meita Evita Kokuša (17) mācās Madonas Valsts ģimnāzijas 11. klasē, bet dēls Kristers Kokušs (12) mācās Madonas pilsētas 1. vidusskolas 6. klasē. Kopš Kristers sācis nodarboties ar BMX sportu, straujiem soļiem sācis savu jauno pieredzi, esam "ierauti" arī lielajā BMX ģimenē. Tas nozīmē, ka arī vecāki seko līdzi bērnu gaitām treniņos un sacensībās. Mūsu ģimenes vaļasprieks ir kopīgie ceļojumi vasarās. Tālākais ceļojums bija, kad ar visiem bērniem ciemojāmies Amerikas Savienotajās Valstīs, esam arī paviesojušies pie dēla Edinburgā. Man dzīvē vienmēr gadās, ka izdodas sastapt labus cilvēkus, un labas attiecības uzturu gan ar kursabiedriem no Maskavas, gan draugiem un kolēģiem. Patīk iepazīt citu valstu kultūru, un, ja ir iespējas, tās cenšos izmantot. Savukārt kursabiedri brauc ciemos uz Latviju. Bija atbraukuši kursabiedri no Maskavas un brīnījās, ka te laukos daudzviet ceļa galos ir galdiņi un kannas, jo par piena galdiem neko nebija dzirdējuši. Pozitīvas emocijas rodu arī dažādos vaļaspriekos, un viens no tiem ir floristika. Brīvajos brīžos nodarbojos ar nagu dizainu, patīk darbošanās virtuvē, kad izmēģinu receptes un pagatavoju ko garšīgu.
– Sava biroja izveidošana jums būs jauns izaicinājums?
– Jā, esmu nolēmusi spert soli uzņēmējdarbībā. Ir jāizlemj, kā strādāt – kā individuālajam uzņēmumam, mikrouzņēmumam vai citam. Man tā būs jauna pieredze, bet arī te man ir ģimenes atbalsts. Jādomā pozitīvi, un ceru, ka izdosies. Birojam ir atrastas telpas Raiņa ielā 6. Tur būs pieejami visa veida juridiskie pakalpojumi, konsultācijas, arī mediācijas sesijas. Ar ko atšķiras zvērināts advokāts no jurista? Jurists sniedz konsultācijas, var iet tiesā kā pārstāvis civillietās. Krimināllietās viņš var pārstāvēt cietušo pusi, bet nedrīkst aizstāvēt vainīgo personu. Mana darbības joma būs arī mediācija. Tajā var piedalīties gan fiziskas, gan juridiskas personas, kurām ir radies strīds dažādās dzīves situācijās. Tā kā mediācija ir brīvprātīgs process, uz to strīdnieki nāk labprātīgi. Nevienu nevar piespiest apmeklēt mediāciju. Tādā gadījumā tas vienkārši nebūtu efektīvi.
Praksē strādājošā mediatore Madonā laikam būšu pirmā. Savā juridiskajā birojā varēšu juridiski izstāstīt, kāds rezultāts var būt tiesājoties, kāds – ar mediācijas sesijās pārrunāto panākot izlīgumu. Rīgā mediatora prakse nav jaunums, tur jau notiek sadarbība ar tiesām. Pie mediatora nosūta tos, kas varētu izlīgt bez tiesas prāvām. Mediators ir īpaši apmācīts cilvēks, kurš zina, kā palīdzēt strīda dalībniekiem atjaunot sadarbību, uzlabot savstarpējo komunikāciju un virzīties uz abpusēji pieņemamu vienošanos. Tomēr mediators, atšķirībā no tiesas vai šķīrējtiesas, nepieņem strīda dalībniekiem saistošu nolēmumu. Mediators nevērtē, nedod padomus, nenostājas viena vai otra konflikta dalībnieka pusē. Gluži pretēji – mediators saglabā pilnīgu neitralitāti, dodot iespēju abām pusēm izteikt savu viedokli un uzklausot puses par konkrētā strīda tēmu. Process ir konfidenciāls, bez iespējām piedalīties klausītājiem vai žurnālistiem.
– Kā pārliecināsit tos, kas meklē izeju no sarežģītas situācijas, doties pie mediatora?
– Kad šķiet, ka nu ir bezizeja, vienmēr tomēr ir kaut viena izeja, tikai vajag visu mierīgi uztvert, bez stresa, un tikt skaidrībā. Palīdzēšu rast risinājumu arī spriedzes situācijās, kad pārņēmis apjukums un neziņa. Man ir gan prakse, gan pieredze, jo, strādājot kriminālizmeklēšanā par izmeklētāju, pēc tam – par izmeklēšanas nodaļas priekšnieci, izmeklēju krimināllietas, izvērtēju administratīvos pārkāpumus, sniedzu konsultācijas, jo cilvēki nāca arī konsultēties, un vajadzēja palīdzēt. Secināju, ka daudzi ir aizmirsuši saskarsmes prasmes, nerunā viens ar otru, līdz ar to rodas problēmas, kuras paši vien nevar atrisināt. Tad varbūt starpniekam atklās to, ko vēlas, un viena daļa noteikti uzmeklēs mediatoru. Tiesa ir tiesa, daudziem šis process nepatīk, jo ir ilgstošs, ar pārsūdzēšanu, kad cieš nervi, jo pamatā viss saistās arī ar negatīvām emocijām. Katram ir tiesības ar rakstisku vai mutisku lūgumu prasīt atlikt tiesas sēdi uz zināmu laiku, lai kopā ar otru tiesvedības dalībnieku mēģinātu pie mediatora strīdu atrisināt mierīgā ceļā. Ja strīdnieki panāks vienošanos, mediators to palīdzēs juridiski noformēt. Šādu vienošanos iespējams iesniegt tiesā ar lūgumu apstiprināt to kā izlīgumu. Otra iespēja ir pēc abpusējas vienošanās tiesvedības procesu izbeigt pavisam, jo strīds ir atrisināts ar mierīgiem līdzekļiem. Kas gan ir vērtīgāks par labām, draudzīgām attiecībām? Ja var izlīgt, kāpēc to nedarīt?
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto