Ance Caune visu pagājušo mācību gadu pavadīja īpaši — apmaiņas programmā ASV, dzīvojot viesģimenē un absolvējot ASV vidusskolu. Sarunu uzsākam par pašu apmaiņas programmu, kurā Ance piedalījās.
– Piedalījos FLEX programmā (Future Leaders Exchange program), kas ir apmaiņas programma vidusskolēniem no Eiropas uz ASV. Dalība programmā ir pilnīgi bez maksas – nepieciešams pieteikties, iziet caur dažādām atlases kārtām, un rīkotāji izvēlas, kuri jaunieši ir visatbilstošākie. Es biju viena no tiem, kuras dalību akceptēja. Tika atmaksāts lidojums uz un no ASV, nodrošināta viesģimene, skola, un katru mēnesi tika piešķirta 200 dolāru liela stipendija. Atlasē bija jāraksta vairākas esejas, jāatbild uz intervijas jautājumiem. Viņi galvenokārt meklē līderus – cilvēkus, kas ir drosmīgi, atvērti jaunām pieredzēm un būs ar mieru lidot pāri okeānam pie svešiem cilvēkiem.
– Kas ir nākamais šīs programmas posms?
– Tālāk jāaizpilda ļoti daudzi dokumenti, tai skaitā nepieciešami veselības izraksti no dažādiem ārstiem, arī no zobārsta. Tam seko saruna ar skolu Latvijā par to, kā turpināšu mācības pēc atgriešanās. Pirms aizlidošanas bija trīs dienu nometne, kurā piedalījās atlasītie jaunieši no Baltijas valstīm un mums pastāstīja, ko varam sagaidīt, kāda ir bijusi iepriekšējo gadu dalībnieku pieredze un ko darīt, lai mūsu pieredze Amerikā būtu pēc iespējas labāka. Pastāstīja, kā saprasties ar viesģimeni, kā veidot draudzības un kā rīkoties ar savām finansēm.
– Kādas bija sajūtas, kad uzzināji – viena pati dosies uz citu kontinentu un pavadīsi tur mācību gadu?
– Es sākumā nevarēju tam noticēt. Man šķiet, ka pa īstam to apzinājos vien tad, kad pirms pārsēšanās lidojuma palikām viesnīcā Vašingtonā – pa mana numuriņa logu bija redzams amerikāņu lielveikals "Walmart" un fonā ASV karogs. Tad sapratu, ka patiešām esmu Amerikā. Bija mazliet baisi, jo nezināju, kā būs šeit dzīvot, un neredzēšu savu ģimeni un draugus Latvijā teju 10 mēnešus. Uztraukums bija par to, ka neviens nerunā manā valodā, varbūt nepratīšu pareizi izteikties, bet vienlaicīgi arī priecājos par šo iespēju.
– Vai pārvaldīji angļu valodu augstā līmenī arī pirms devies ceļā?
– Jā, valodu pārzinu labi. To, protams, pārbauda, bet tā tomēr nav noteicošākā lieta, lai piedalītos un tiktu atlasīts. Ja valodas līmenis šķiet nepietiekams, tiek piedāvāta iespēja doties uz kursiem citā valstī, kur apmēram trīs nedēļu laikā notiek apmācības angļu valodas pamatos.
– Kurā ASV štatā dzīvoji?
– Es dzīvoju Jūtas štatā. Mums bija pārsēšanās lidojums, un es priecājos, ka nebiju vienīgā latviešu meitene, kas devās uz šo štatu, jo tie bija mani pirmie lidojumi un vēl nesapratu lidostu darbības principus. Mēs gan dzīvojām tālu viena no otras, tāpēc netikāmies, līdz bija jādodas mājup. Jūta atrodas ASV rietumu pusē. Štats man patika, bet lielākais pārsteigumus bija tas, ka, lai uz kuru pusi skatītos, apkārt ir milzīgi, skaisti kalni.
– Kāda bija dzīve viesģimenē?
– Ar viņiem ļoti labi sapratos, un mēs joprojām uzturam ciešus kontaktus – sazvanāmies, stāstām, kā iet utt. Esmu uzaugusi praktiski kā vienīgais bērns ģimenē, bet Amerikā man bija divi brāļi un trīs māsas, kuri bija nedaudz jaunāki vai vecāki, man tas ļoti patika. Arī vecāki bija ļoti atbalstoši. Jau pirms braukšanas bijām izveidojuši ciešu saikni. Esmu ļoti iemīlējusi savu viesģimeni. Biju viņu pirmais apmaiņas students. Kaimiņos dzīvo cita ģimene, kas ļoti bieži ņem apmaiņas studentus, un mana ģimene arī nolēma, ka tas ir interesanti. Šoreiz kaimiņos dzīvoja divi apmaiņas studenti – no Lietuvas un Francijas. Mana viesģimene vēlāk stāstīja, ka, pētot apmaiņas studentu sarakstu, bijusi sajūta, it kā internetveikalā pasūtītu bērnu.
– ASV mācījies skolā un to absolvēji. Kādas ir galvenās atšķirības starp skolām Latvijā un Amerikā?
– Latvijā es būtu mācījusies 11. klasē, bet ASV absolvēju vidusskolu. No skolas, kurā mācījos, absolventu bija apmēram 700. Manuprāt, vislielākā atšķirība ir tā, ka tur ir ļoti daudzas izvēles iespējas, ko mācīties, – var izmēģināt dažādas mācību stundas un, ja tās nepatīk, var nomainīt. Ja vēlas skolu absolvēt, un es to gribēju, bija arī obligātie mācību priekšmeti, piemēram, Amerikas vēsture, pašvaldību mācība, finanšu mācība un angļu valoda. Varēju kontrolēt izvēles priekšmetus, piemēram, joga, kulinārija un ģenētika man bija kā atsevišķas mācību stundas. Bija iespēja mācīties ķīmiju universitātes līmenī, un to arī darīju, jo ķīmija mani ļoti interesē. Vēl atšķirīgi ir tas, ka atzīmes sastāv ne tikai no pārbaudes darbos iegūtā vērtējuma, bet arī no tā, cik daudz piedalies stundā, cik iesniedz mājasdarbus utt. Paveicās, ka daudzās stundās bija superīgi skolotāji. 50 % no skolotājiem ir vīrieši, un pedagogu vecums ļoti variē – daži ir tikko absolvējuši universitāti, bet citi māca jau 30 gadus.
– Kādi ir Tavi hobiji, un vai izdevās tos turpināt ASV?
– Pirms lidojuma biju ieminējusies viesvecākiem, ka gribētu iemācīties spēlēt volejbolu. Kad ierados, izrādījās, ka viņi jau bija visu sakārtojuši, lai varu sākt nodarboties ar to. Laikā, kamēr biju Amerikā, sāku vairāk sportot. Ļoti patīk zīmēšana, tamborēšana. Manai viesmāsai, kurai tāpat kā man ir 18 gadi, ir līdzīgas intereses, tādēļ bieži darbojāmies kopā. Arī māsīcai no viesģimenes patika tamborēt. Esmu aizrāvusies arī ar gatavošanu. Ļoti daudz iemācījos kulinārijas stundās, un arī viesģimenes mamma bija izcila pavāre – tagad pietrūkst viņas gatavoto ēdienu. No Amerikas atvedu mērtraukus, kas viņiem ir citādāki nekā pie mums. Atvedu arī lielus konteinerus ar dažādām garšvielām, jo Latvijā tādas nevar atrast. Bez tam ASV izmēģināju snovbordu, kas man ļoti iepatikās.
– Kas bija lietas, kas Amerikā Tevi visvairāk pārsteidza?
– Ļoti pārsteidza, ka ASV karogi bija pilnīgi visur – sākot ar skolām un lielveikaliem līdz pat trenažieru zālēm, un to nepamanīt nav iespējams. Mani izbrīnīja, cik daudz amerikānis ir gatavs darīt, lai uzturētu mazās sarunas. Piemēram, kad kaut kur braucām un stāvējām pie luksofora, maz pazīstami cilvēki nolaida mašīnas logus, lai tikai nedaudz aprunātos. Arī publiskie ūdens krāni bija daudz biežāk sastopami nekā Latvijā. Kad bijām Arizonā, cilvēkiem, pie kuriem viesojāmies, bija pašiem sava mazā lidmašīna. Lidojot pamanīju, ka pie katras mājas šajā štatā ir baseins. Kopumā zināju, ko no šī piedzīvojuma varētu sagaidīt, tādēļ nebija nekas ļoti negaidīts.
– Biji prom gadā, kad notika ASV prezidenta vēlēšanas. Vai to ikdienā izjuti?
– Noteikti. Man šķiet, ka Amerikā cilvēki daudz vairāk pauž savu politisko viedokli. Noteikti dzirdēsi, kurš atbalsta kuru partiju. Dienā pēc vēlēšanām tas bija vienīgais, par ko skolā runāja. Arī pašvaldību mācības stundās pārrunājām rezultātus. Pašreizējā prezidenta uzvara manu ikdienu īsti neietekmēja, jo biju atlidojusi vien neilgi pirms vēlēšanām. Būtiskākās izmaiņas gan ir tās, ka FLEX programmas, kuras ietvaros devos uz ASV, budžets tika krietni samazināts, bet ceru, ka tas programmas darbību neietekmēs, jo būtu ļoti žēl, ja tā pēc 30 gadu ilgās darbības tiktu izbeigta.
– Vai izdevās apceļot valsti?
– Jā, izdevās. Man patika Amerika, bet izbraucieni ir diezgan gari. Aizbraucām uz Vašingtonas štatu (nevis galvaspilsētu Vašingtonu, tā atrodas otrā valsts pusē), un brauciens ar auto aizņēma apmēram 14 stundas. Ja Jūta ir vairāk kā tuksnesis ar kalniem, tad Vašingtonas štats ir ļoti zaļš, ar mežiem un arī kalniem. Bijām Oregonas štatā, kur redzēju okeānu un bija iespēja pat nedaudz tajā nopeldēties, bet tas bija pavasara sākumā, un ūdens bija vēss. Biju arī Arizonā un Aidaho. ASV ir daudzi dabiskie parki, kanjoni. Biju arī uz amerikāņu futbola spēli un NBA basketbola spēli, bet diemžēl netiku uz to, kur spēlēja Porziņģis.
– Kādi ir galvenie ieguvumi no šīs programmas?
– Noteikti tie ir jauni hobiji un izveidotie kontakti. Piemēram, ja dotos uz Ameriku vēlreiz, būtu gan cilvēki, pie kuriem palikt, gan kurus gribētos apciemot. Arī izglītības ziņā esmu ieguvusi papildu zināšanas ķīmijā, matemātikā. Šķiet, ka, skatoties kopumā, mani šī programma padarījusi par daudz atvērtāku cilvēku un esmu gatava pieņemt jaunus izaicinājumus un izmantot iespējas.
– Kas notiks tagad, kad esi atgriezusies Latvijā?
– Mācīšos Latvijas 12. klasē, bet pirms tam valstu aģentūrām vēl jāpielīdzina manas sekmes, atzīmes. ASV esmu skolu jau absolvējusi, un man ir diploms par 12. klases absolvēšanu. Pēc Latvijas vidusskolas absolvēšanas plānoju studēt ārzemēs, iespējams, Eiropā. Noteikti pēc kāda laika arī apciemošu savu Amerikas ģimeni.
25.07.2025.