SIA "Aiviekstes klēts" Lubānā ir jauna ražotne, kas ierīkota, Tijas un Oskara Žvaginu ģimenei īstenojot Madonas novada fondā iesniegto „Leader" projektu „Sulu spiešanas, pasterizācijas un pildīšanas pakalpojumu sniegšana Lubānas un apkārtējo novadu iedzīvotājiem".
Ražotnē sastapām saimnieku Oskaru Žvaginu, kas no rīta bija izspiedis sulu no rabarberiem. „Aiviekstes klēts" tika atklāta februārī, bet šī ogu un augļu sezona ir pirmā, kad sulu spiešanas ražotne Lubānā, Parka ielā 6, piedāvā kvalitatīvi un tīri izspiest sulu no pašu izaudzētajiem un savāktajiem augļiem un ogām. Izspiesto sulu ir iespējams nostādināt, filtrēt, pasterizēt, pildīt pasūtītāja atvestajos traukos, burkās vai pudelēs, kā arī uzņēmuma piedāvātajos traukos. Katrs sākums ikvienā jaunā ražotnē saistās ar pirmajiem soļiem, meklējot labāko ceļu, kā ne tikai strādāt, bet arī attīstīt pārstrādi. Lai uzzinātu par "Aiviekstes klēts" iespējām, uz sarunu aicināju ražotnes vadītāju OSKARU ŽVAGINU.
– Vispirms ir vajadzīga ideja, lai izveidotu jaunu ražotni. Kā tā dzima?
– Mums abiem ar Tiju ideja par sulu spiešanu no vietējām ogām un augļiem un šāda pakalpojuma piedāvāšanu interesentiem šķita ļoti laba. Mana ideja ir attīstīt vīna ražošanu. Likām galvas kopā, apaugām ar idejām. Atbalstu sniedza Madonas novada fonda vadītāja Jogita Baune, iedrošinot uzrakstīt „Leader" projektu sulu spiešanas un augļu, ogu pārstrādes aprīkojuma iegādei. Pārstrāde mūsu reģionā vairs nenotiek. Kādreiz bija pārstrādes uzņēmumi Madonā, Aronas, Sarkaņu pagastos, tagad – viss jāsāk no jauna. Tas ir tāpat kā ar zāģbaļķiem, ko sākumā par lētu naudu pārdeva uz ārzemēm – tagad paši mācāmies pārstrādāt. Tāpat būs lielie katli, kur ogu vairums savāksies un tos pārstrādās, bet apjoms, kāds ir mums, ir atbilstošs mazajam uzņēmumam. Pārāk liels uzņēmums nevēlamies būt, daudzi mūs uzskata par mājražotājiem, bet, ja ir domāts arī pievērsties vīnam, tad tā vairs nav mājražošana, jo prasības ir tādas pat kā "Latvijas balzamam". Kamēr strādāju viens un kamēr notiek tikai sulu spiešana, pēc pārstrādes apjoma to, ko darām, var saukt par mājražošanu.
– Kā izlietojāt „Leader" projekta atbalstu?
– Pirmais projekts. Pirmoreiz bez kļūdām nevar uzrakstīt. Precizējām dokumentāciju iepirkumos, tikmēr arī cenas mainījās. Vieglāk ir nopirkt aprīkojumu. Par projekta naudu iegādātas sulu spiedes (ar vītnes mehānismu un darbināma ar ūdens spiedienu), 10 sulu nostādināšanas trauki, augļu smalcinātājs, sūknis sulas pārliešanai, filtrēšanai un pildīšanai pudelēs, pasterizācijas iekārta, pudeļu dezinficēšanas, tīrīšanas un žāvēšanas aprīkojums. Veikta grīdu atjaunošana. Uzstādīts apkures katls un siltā ūdens boilers. Taču telpu rekonstrukcijas izdevumi nebija iekļauti projekta izmaksās. Procesā sapratām, ka ir jāmaina arī griesti, logi. Pārējais – kanalizācija, apkures sistēma – arī jāsakārto, tie bija veicamie darbi, ko pirms projekta rakstīšanas nebijām precīzi paredzējuši. Ja būs jaunas „Leader" projektu iespējas, mēģināsim atkal rakstīt, jo vajadzību ir daudz.
– Kā jaunā ogu un augļu sulu spiešanas ražotne uzsākusi sezonu?
– Sākam ar pakalpojumiem novada iedzīvotājiem, piedāvājot no atvestajām dārza veltēm izspiest sulu, pašreiz tās ir jāņogas, upenes. Kad ražotne tika atklāta, bija februāris, un, lai demonstrētu sulu spiešanu, izspiedām sulu no vietējiem āboliem, kas vēl bija saglabājušies. Lielāko darbu paredzu, sākoties ābolu ražai. Tagad dārzos ir jāņogas, upenes, bet to piemājas dārzos nav tik daudz, lai savāktu minimumu – 50 kg. Ja pēc katra klienta atvesto ogu spiešanas ir jāmazgā aprīkojums, tad 10 kg spiešana būs dārgs pakalpojums. Protams, ka pakalpojumus vajadzēs tikai līdz vasaras beigām, tomēr jāņem vērā, ka rudenī un pārējos mēnešos arī ir jādzīvo. 30 tonnas ābolu var izspiest pāris mēnešu laikā, jo iekārtas ir profesionālas, paredzētas, lai darbinātu visu dienu un ne tikai sezonā. Ziemas sezonā būs jāspiež sula no tā, kas ir saldētavā. Pagaidām ir divas, bet būs vairāk, un var strādāt tā, lai svaigu sulu izspiestu uz Ziemassvētkiem.
– Kā esat apguvis sulu spiešanas tehnoloģiju?
– Šī man ir pilnīgi jauna sfēra, ir daudz jāmācās. Neesmu pārtikas tehnologs. Divās augstskolās (RTU, Ventspils augstskola) iegūta ekonomista izglītība, negribas vairs trešajā studēt pārtikas tehnoloģiju. Neviens Latvijā nav oficiāli izmācījies par vīndari. Daudz lasu, mācos, praktizēju. Esmu bijis vairākās vīna darītavās, bet viss jau sākas no sulu spiešanas. Ja runājam par ogām, tad ir jāsaprot, kā no tām dabūt vairāk sulas. Tās ir jāsaldē. Var jau malt un spiest, bet sula labāk atdalās no saldētām. To pašu varu teikt par rabarberiem, ko sasaldējot, var dabūt vismaz 80 procentu šķidruma. Augļiem pirms sulas spiešanas vispirms ir smalcināšanas process. Pie mums nonāks tikai vietējā produkcija, un ir jāsaprot, ka visām kultūrām ir tādas šķirnes, kur sulu iegūst vairāk. Uz vietas ražotnē varam sulu arī pasterizēt un filtrēt.
– Jums Lubānā ir arī lauku saimniecība?
– Esmu ienācējs – no Ventspils. Taču mani jau sauc par vietējo (Tija ir vietējā). Vēl nesen braukājām šurp turp, līdz beidzot pārcēlāmies uz Lubānu pavisam. Mums ir lauku mājas, zeme. Šis tas jau ir dārzā: ābeles, cidonijas, ogu krūmi, kā arī pamazām kultūras tiek audzētas klāt. 0,3 ha ir ierīkots bioloģiski audzētu vīnogu stādījums, jo doma ir kādreiz nonākt pie tā, ka varēs izspiest sulu arī no vietējām – Lubānas novadā audzētajām – vīnogām (šogad ir tāda vasara, kad vīnogas, gurķi, ķirbji un kabači neaug). Ja grib attīstīt lielāku pārstrādi un ražot vīnu no pašu dārzos izaudzētā, tad ir jāstāda klāt jauni stādījumi. Mēs sākām no otra gala – vispirms bāze pārstrādei un tad dārzu stādīšana. Pārstrādes ražošanas ierīkošanas izmaksas arī ir lielākas. Var jau sastādīt hektārus, bet pēc tam domāt, kur ražu likt. Nepārstrādātas ogas nāktos pārdot vairumā par smieklīgu naudu, un tad nevar izdzīvot. Tad vajag desmitiem hektāru, un ir jāmāk izaudzēt. Ar sulu spiešanas pakalpojumu sniegšanu varam nodrošināt, ka apkārtnes iedzīvotājiem – ogu, ābolu audzētājiem – raža nav nekur tālu jāved.
– Vai "Aiviekstes klēts" kādreiz varētu būt arī brends produkcijai?
– Par sulām nezinu, līdz produkcijai ir jānonāk, pagaidām ir tikai pakalpojums. Šogad pamēģināšu daudz ko vairāk sagatavot pašu lietošanai, pa ziemas mēnešiem, ceru, veidosies kādas receptes, jaunas tehnoloģijas. Vīnam noteikti būs cits nosaukums. Lielās vīna darītavas akcentē, kurā reģionā un dārzā vīnogas ir augušas. Privātā kārtā jau mājās eksperimentēju un ceru, ka uz gada beigām pāris vīna veidu varētu būt. Jau pavasarī uz 8. martu vajadzētu radīt ko dzirkstošu, nākamajā vasarā šī gada ražai vajadzētu būt daļēji pieejamai. Var jau procesu paātrināt un sasteigt, bet esmu lēnā ritma piekritējs – lai viss notiek, kad ir īstā gatavība.
– Cik viegli vai grūti bija nonākt līdz savam uzņēmumam?
– Viegli ir tikmēr, kamēr nav sākts darīt. Kad sāc darīt, rodas papildu jautājumi, arī PVD prasības ir obligātas. Šī pasaule mīl papīrus. Vietā, kur tagad ir ražotne, senāk bija Lubānas muižas klēts. Arī mūsu nosaukumā tāpēc izmantots vārds "klēts", bet Aiviekste ir upe, kas tek caur Lubānu. Te agrāk ir bijusi arī maizes ceptuve, saimniecības preču veikals, bet vairāk nekā 20 gadu nebija nekā. Mēs šo objektu nomājam, nācās visu atjaunot no grīdas līdz griestiem. Darbs ieguldīts liels, labi, ka bija Rīgā uzaudzēti tauciņi. Ja tev ir savs uzņēmums, tas vēl nenozīmē, ka ir garantēti ienākumi, jo viss ir jānopelna, ko daudzi diemžēl nesaprot. Ir jābūt uzkrājumiem, lai dzīvotu līdz brīdim, kad sākas pārdošana. Tagad visu daru pats, bet sezonas laikā, iespējams, nāksies algot palīgu, kaut darbs būs uz neilgu laiku.
– Lubānā varbūt vēl nezina par "Aiviekstes klēts" iespējām?
– Domāju, ka zina gan. Ir bijušas publikācijas vietējā avīzē „Lubānas Ziņas", laikrakstā „Stars", cilvēki viens otram arī nodod informāciju. Sadarbojamies ar Lubānas novada amatnieku biedrību un palīdzam uzturēt amatnieku interneta mājas lapu www.lubanaspuse.lv, kur arī ir ievietota informācija par pakalpojumu. Taču, domāju, ka cilvēki vairāk par sulu spiešanu sāks interesēties ābolu laikā, visdrīzāk – septembrī. Citi spiedēji stāsta, ka no rīta viņiem pat sāk veidoties rinda. Stundā var izspiest 80 – 100 l sulas. Mēs ejam vēl tālāk – piedāvājam pasterizēt, un izmaksas būs lētākas, nekā izmantojot gāzes vai elektriskās plītis. Turklāt siltumā sula oksidējas. Mūsu cehā pasterizēšanas iekārta ir bez skābekļa klātbūtnes un nodrošina apstrādi ap 70 l sulas stundā.