Lubāna mitrāja tūrisma informācijas centra (TIC) konsultante AGNESE KRUSTE sevi uzskata par vietējo dabas bērnu, bet Lubāna ezeru nevar uzskatīt par parastu un tā tuvumu par pierastu vietu. Vienmēr, redzot Latvijas lielāko ezeru, tā skaistumu, ir jāsaka kā tūristam, kas te ierodas pirmoreiz — “Tas ir ekskluzīvi!”.
Sākoties aktīvajai dabas tūrisma sezonai, arvien vairāk interesentu iegriežas arī Lubāna mitrāja TIC, lai painteresētos, uzzinātu, kas jauns Lubāna ezera krastos, vietā, kur tuvu atrodas arī Aiviekstes slūžas. Vietā, kur tikties dabai un cilvēkiem – omulīgajā TIC namiņā -, arī "Stars" aicināja Agnesi Krusti uz sarunu.
– Lūdzu, pastāsti par sevi!
– Mācījos Gaigalavas pamatskolā, tad Rēzeknes Valsts ģimnāzijā, pēc tam četrus gadus studēju Daugavpils Universitātē. Daugavpils bija daudz tuvāk, un man veicās, jo bija labas zināšanas informātikā, un es iekļuvu budžeta grupā. Ģimenē esam trīs, man ir divi jaunāki brāļi. Kad māte strādāja ārzemēs, bija svarīgi, ka biežāk varēju atskriet uz mājām.
Pēc izglītības esmu datordizainere, un man patīk visi radošie darbi. Vēl pēc 12. klases beigšanas šaubījos, uz kuru pusi doties studēt, taču zināju, ka darbs birojā, sēdēšana pie papīru kaudzēm nav mans lauciņš. Patīk radošs darbs, un datordizaina prasmes man noder arī tagadējā darbā kā papildu bonuss. Esmu gatavojusi dažādas reklāmas, afišas, mājaslapu.
Patīk organizēt radošās darbnīcas, jo strādāju arī ar jauniešiem, vadīju Gaigalavas pagasta jauniešu centru.
Labi, ka man tuva arī zeme, un es varu ar patiku rušināties. Pļauju zāli arī TIC apkārtnē, jo patīk, ka pēc tam viss tik skaisti izskatās. Rūpējos par šo vietu, jo tūristi šurp brauc, un visam ir jābūt kārtībā. Pati stādu arī puķes. Esmu arī savu ģimeni atvedusi uz šejieni. Vīrs Kaspars ir lauksaimnieks, viņam ir sava zemnieku saimniecība, patīk makšķerēt, ir mednieks. Bez tā visa viņš vēl strādā par neatliekamās palīdzības automašīnas šoferi. Audzinām divus dēlus – Evertu un Gustavu – 3 un 6 gadu vecumā. Zinu, ka vairāk laika jāvelta ģimenei, bet vēl nevienu darbu neesmu strādājusi mājās attālināti. Kad pabeidzu augstskolu, sāku strādāt Rēzeknes pilsētā vienā uzņēmumā tieši savā specialitātē – par datordizaineri. Kad piedzima pirmais dēls, sapratu, ka bērni ir prioritāte. Kad kāds veseļojas, ir labi, ka varu bērnu paņemt līdzi arī uz TIC.
– Kas ir Lubāna mitrāja TIC klienti?
– Putnu vērotāji, dabas vērotāji, telšu vietu meklētāji, laivotāji, makšķernieki… Dabas draugi. Strādāju tikai otro gadu, uzsāku darbu no 2022. gada 4. janvāra un esmu jau sapratusi, ka uz šejieni brauc tie, kuri zina, kas šī par vietu. Tikai vienreiz ir bijis izbrīns, ka te ir tik daudz odu. Taču tas ir loģiski – kur ūdens, tur odi.
Esmu konsultants, kam ir jāuztur komunikācija ar interesentiem. Sadarbībā ar pašvaldībām izdots tūrisma ceļvedis, lai iepazītu Lubāna ezeru, populārākās apskates vietas. Sezonas laikā nākas atbildēt uz ļoti daudziem telefona zvaniem, un esmu tāds cilvēks, kas ceļ telefonu arī ārpus darba laika. Iejūtos tūrista ādā, jo varbūt tiešām nepieciešamas naktsmājas.
Tūrisma joma arī ir radoša sfēra. Reizēm esmu konsultants, reizēm gids. Man šī vieta – Lubāna ezers – ir ļoti mīļa, jo bērnībā vecāki mūs veda peldēties.
– Kādas lielākoties ir vēlmes?
– Tās ir diezgan līdzīgas. Kad atbrauc pieaugušie ar bērniem, visiem gribas, lai te ir vieta, kur izskrieties, atpūsties no pilsētas, baudīt dabu. Programmās cenšos caur spēlēm un rotaļām iekļaut arī izglītojošos momentus – kaut dažus faktus par putniem, zivīm, dabu, ko viņi atcerēsies.
– Kas notiek Lubāna mitrāja TIC skaistajās telpās?
– Te notiek pasākumi, arī tikšanās. Pavasara Putnu dienu pasākums bija pat divas dienas. Pirmajā dienā notika radošās darbnīcas ģimenēm ar bērniem, otrajā dienā uz mūsu pasākumu atbrauca ornitologs. Šo telpu var arī izīrēt svinībām, kaut ietilpība ir neliela – līdz 25 cilvēkiem. Te var organizēt arī seminārus, jo var izīrēt arī projektoru. Ekskursiju programmā var iekļaut radošās darbnīcas, kur, piemēram, no smilšu mīklas gatavot rotas, arī organizēt Putnu viktorīnu u. c.
– Ar ko ir izveidojusies laba sadarbība?
– Man ir profesionāli palīgi no Dabas aizsardzības pārvaldes, kas turpina sabiedrību izglītot dažādos pasākumos un jautājumos. 10. jūnijā arī ieradīsies DAP speciālisti, jo paredzēts pārgājiens pa mežu, kur pētīsim dažādas sūnas. Viens neesi virzītājs, svarīgs ir atbalsts, komandas darbs. Ir ļoti labas attiecības ar Ošupes pagasta pārvaldi, kura palīdz risināt saimnieciskos jautājumus. Vasarā sestdienās un svētdienās man palīdz kolēģe, kas bija arī pagājušajā gadā.
– Lubāna mitrāja TIC atrodas uz Madonas un Rēzeknes novada robežas?
– Jā, tā ir priekšrocība, bet daudzi cilvēki domā, ka atrodamies Latgalē. Stāstu, ka esam Madonas novadā, Vidzemē, bet uz robežas ar Latgali. Kad bija jābrauc ekskursijā "Apkārt Lubāna ezeram", Latgales pusē sāku runāt latgaliski, bet tūristi neko nesaprata. Mana dzimtā vieta ir Rēzekne, bet pati kopā ar ģimeni dzīvoju Gaigalavā, arī vecāki dzīvo tur. Ceļā līdz darbam – 12 kilometru. Ar automašīnu esmu braukusi, domāju, ka varētu arī ar velosipēdu.
– Kā izjūti ziemas un vasaras tūrisma sezonas atšķirību?
– Sezonas krasi atšķiras, jo Madonas novadā tūrisma darba organizatorei Sanitai Somai ir radīta shēma, lai arī ziemā būtu, ko darīt. Veidojam tūrisma brošūras, apkopojam informāciju, darām lietas, kam vasarā nav tik daudz laika. Vasarā vairāk notiek saimnieciskie darbi, arī naktsmītņu uzkopšana, jo mums vienīgajam tūrisma centram ir arī naktsmītne. Otrajā stāvā ir divi numuriņi, vienā var gulēt trīs, otrā – četri cilvēki, vēl ir arī četras papildvietas.
Līdz ar pavasara iestāšanos sākas aktīvāks laiks, kad arī tūrisms pamostas. Tiesa, kad sāku strādāt, pagājušā gada sākumā vēl juta kovida bremzes.
– Ja kāds prasa, kas ir šīs tūrisma sezonas jaunumi, ko stāstītu?
– Tie, kas brauc uz šejieni, uz pašu Madonas novada malu, meklē tās vietas, kas ir tuvu ezeram. Tad sanāk tā, ka labiekārtotās atpūtas vietas ir Rēzeknes novada teritorijā. Tur ir "Bāka", "Birzes", jauna viesu māja "Urdziņas", Teirumnieku purva taka. Ja interesē aktīvā atpūta, TIC rīcībā ir četras laivas un viena zvejas laiva. Ģimenes biežāk izmanto zvejas laivu. Var doties ekskursijā "Lubāna ezera skaņas", iepazīstot putnu balsis, Aiviekstes slūžu mutuļošanu.
Sadarbojamies ar Māri Valaini un biedrību "Aborieši" no Lubānas pilsētas. Kad notiek pasākumi, viņš sagādā velosipēdus, arī laivas. Kad jāairē lielāki gabali, viņš gan atved laivas, gan aizved tās.
– Kā varētu piesaistīt vairāk interesentu?
– Gan ar Lubāna ezera iepazīšanu, gan ar TIC darbību. Organizēju izstādes, kas ir kā pievienotā vērtība, arī tikšanās ar izstādes autoru. Skolēni var mācīties atpazīt putnus, klausīties, kā katrs dzied, spēlēt putnu domino u. c. Protams, ceļotāji tagad domā un rēķina, cik maksās transports, degviela. Varēja just, ka, sākoties cenu kāpumam, cilvēki brauca daudz mazāk ar automašīnām. Ekskursiju cena, gida pakalpojumi gan nav sacelti. Domāju, ka varētu apgūt zivju zupas vārīšanas prasmes, kas ļoti piestāvētu šai vietai. Līdz šim sadarbojos ar uzņēmēju, kas gatavo gardas zupas, kuras atved uz šejieni pasākumiem.
– Vai pašai bieži iznāk būt kā tūristei?
– Kamēr bērni vēl ir mazi, nesanāk. Labi, ka Sanita Soma organizē vietējā tūrisma apskates un iepazīšanas tūres. Uzsākot darbu, man nebija ļoti liela sakara ar Madonas novadu, taču tieši Madonas novada tūrisma piedāvājuma iepazīšana man palīdzēja. Maija sākumā piedalījos tūrisma vietu apskatē Lubānā, kas bija jauka un izzinoša ekskursija.
Esmu apskatījusi arī visus Madonas novada tūrisma informācijas centrus, iepazinusi kolēģu darbu. Katrs TIC ir ļoti atšķirīgs, ar savu odziņu, un novērtēju, ka Lubāna mitrāja TIC iegūst plusus ar to, ka tā durvis atrodas pie paša Lubāna ezera. Tādu ekstru vēl pameklēt. Te var izjust mieru, paklausīties dabas skaņās. Kad draudzenes atbrauc, saka – cik tev ir foršs darbs, vari atpūsties. Protams, bet tas ir arī darbs ar cilvēkiem, kas paņem daudz enerģijas.
26.05.2023.