Uzņēmums "LVM Sēklas un stādi" strādā un gādā, lai Latvijā būtu bagātība – "zaļais zelts" – meži, parki, audzē koku stādus, lai viena izcirstā koka vietā varētu iestādīt divus. Pašlaik, kad gan kokmateriālam, gan malkai cenas aug kosmiski, ir jābūt pārliecībai – meži mums bija, ir un būs. 2022. gads "LVM Sēklas un stādi" direktoram MĀRIM DRUVASKALNAM ir nozīmīgs ar jaunu izaicinājumu – šovasar viņš pārņēma vadības stafeti no ilggadējā uzņēmuma vadītāja Gunta Grandāna.
Aicināju Māri Druvaskalnu uz plašāku sarunu.
– Esmu dzimis, audzis un mācījies Rīgā. Būdams rīdzinieks, 90. gados pieņēmu lēmumu mācīties Bulduru Dārzkopības tehnikumā, jo pēc zemes reformas vecaimātei bija atgriezta denacionalizētā zeme. Ieguvu dārznieka specializāciju, ko liku lietā dārzeņkopībā. Tagadējā Lielvārdes novadā Jumpravas pagastā bija zeme, kur audzēju bietes, kāpostus, sīpolus un citu. Kāposti tika eksportēti uz Krieviju, bet, kad aizvēra robežas, bija jāmeklē cita nodarbošanās. Divus gadus nostrādāju "Rīgas dārzu un parku" iecirknī par darbu vadītāju. Kad biju jau pastrādājis, sevi parādījis, nāca priekšlikums vadīt darbus iecirknī Latgales priekšpilsētā, kas ir viens no problemātiskākajiem Rīgā, kur ir tā sauktā Maskačka, Grīziņkalns, Ķengarags. Tur par darbu vadītāju nostrādāju desmit gadu. Pēc tam SIA "Rīgas meži" meklēja Norupes kokaudzētavas vadītāju, un es pieņēmu šo izaicinājumu. Norupes kokaudzētava Ikšķiles pusē nodarbojas ar meža audzēšanu un apsaimnieko arī sēklu plantācijas, visas galvenās koku sugas, kas nepieciešamas meža atjaunošanai, – egle, priede, melnalksnis, arī ozols. Desmit gadu biju kokaudzētavas vadītājs. Kad bija brīva AS "Latvijas valsts meži" "Podiņu" kokaudzētavas vadītāja darba vakance Lubānā, pieteicos, izturēju konkursu, tiku pieņemts šajā darbā. Nostrādāju pusotru gadu, līdz šā gada jūnijā tika pieņemts nākamais izaicinājums, jo "LVM sēklas un stādi" ilggadējais direktors bija uzrakstījis iesniegumu, ka vēlas doties pelnītā atpūtā. Amata pretendentu atlases konkursu veiksmīgi izturēju, un tagad es esmu "epicentrā" Kalsnavā, kur ir arborētums, kokaudzētava, mežu kokaudzētava, sēklkopības iecirkņi. "LVM Sēklas un stādi" aptver visu Latviju.
– Iezīmējiet, kas ir plašās saimniecības pārraudzībā?
– Mūsu "LVM Sēklas un stādi" saimniecībā ir viss, sākot no sēklu plantācijām, ko ierīko sadarbībā ar "Silavas" zinātniekiem un meža selekcionāriem. Paši iegūstam pirmreizējo materiālu, kas ir sēklas, tālāk seko sēklas apstrāde. Latvijā darbojas trīs čiekuru kaltes – Rendā, Vijciemā un Kalsnavā. Bez sēklkopības iecirkņa vēl notiek meža stādu audzēšana, pavisam Latvijā ir 10 kokaudzētavas, kurās tiek audzēti meža stādi. Kokaudzētavas izvietotas, sākot ar Latvijas rietumu galu, kur atrodas Pope, un beidzot ar Lubānu, kur izvietota "Podiņu" kokaudzētava, ar kokaudzētavu "Kalsnava", un Kalsnavas pagastā sevi piesaka jaunākā – "Mežvidu" – kokaudzētava, kur jau audzē stādus, bet vēl notiek projektu īstenošana un būvniecība. Sarakstā ir arī Mazsilu, Pļaviņu, Strenču, Jelgavas, Valmieras, Smiltenes kokaudzētavas.
– Jums bija iespēja iepazīt kokaudzētavas, vai tās varat salīdzināt?
– Katra kokaudzētava ir unikāla, katrā ir kas atšķirīgs gan stādu audzēšanas, gan apstrādes veidā, gan uzglabāšanā, gan arī pielietoto tehnoloģiju izmantošanā.
Kokaudzētavā "Mežvidi" projekta noslēgums paredzēts nākamajā gadā, pēc tam operatīvi būs jāaprīko apstrādes līnija u. c. Līdz šim lielākās kokaudzētavas bija "Mazsili", "Strenči" un "Podiņi".
Kokaudzētava "Mazsili" audzē gan ietvarstādus, gan stādus ar uzlaboto sakņu sistēmu. Tur ir operatīvā stādu apstrāde pret smecernieka bojājumiem, izmantojot kontaktlīmi. Arī "Strenči" pārsvarā specializējas uz ietvarstādiem, kā arī nedaudz – stādu audzēšanā ar uzlaboto sakņu sistēmu, un viņiem ir modernākā stādu pakošanas un transportēšanas līnija. "Podiņos" specializējas uz meža stādiem ar uzlaboto sakņu sistēmu, kur operatīvā apstrāde notiek, izmantojot vasku, kur ir vienīgais vaska robots Baltijas valstīs. Ir kokaudzētavas, kas izaudzē 2-3 miljonus stādu ar uzlaboto sistēmu, nedaudz audzē arī dekoratīvos stādus.
– Jums bija iespēja neilgu laika posmu vadīt "Podiņu" kokaudzētavu.
– Nereti dzirdēts, ka "Mežvidu" kokaudzētava būs modernākā, bet arī "Podiņos" lepni saka, ka tā ir lielākā kokaudzētava pasaulē, kas specializējas stādu audzēšanā ar uzlaboto sakņu sistēmu. "Podiņi" ir slaveni arī ar vaskošanas robotu. Notiek sadarbība ar zviedru tehnoloģiju piegādātājiem, kas nodrošina modernās stādu audzēšanas iekārtas. Nostrādājot tur pusotru gadu, iepazinu kolektīvu, darbus, paspēju iemīlēt Lubānas pusi un Lubānas cilvēkus.
– Visi, kam darbs saistīts ar mežu, ar koku stādu audzēšanu, šķiet, atrodas uz viena viļņa?
– Kad man prasa – ko tu ikdienā dari?, es tēlaini atbildu – skatos dabas gleznā un vēroju, kā aug koki. Patiesībā tas nav viegls darbs, prasa daudz nervu. Ikkatra minūte ir svarīga. Katra nenoreaģēta rīcība var radīt problēmsituācijas, lielas un paliekošas sekas. Kaut vai – ja neatver siltumnīcu lūkas karstā laikā, saulē stādi var izsust. Pielietojot mēslošanas devas nepareizi vai sajaucot kanniņas, vai par daudz pagriežot vaļā krānu, lielāka koncentrācija augiem var būt letāla. Paralēli ir ražošanas plāns, cik stādu jāizaudzē. Produkcijai ir jābūt, un plānots, ka nākamajā gadā sasniegsim jau 61 miljona stādu apjomu. Ar laiku, kad būs pabeigts projekts jaunākajā kokaudzētavā "Mežvidi", strādājot ar pilnu jaudu, plānotais apjoms – 68 miljoni meža stādu gadā.
– Vēl nesen privāto mežu saimnieki pārmeta, ka meža stādu iegādei ir iepriekš jāpiesakās, jāgaida rindā.
– Pašlaik izskatās, ka šī problēma būs atrisināta, jo patiešām vajadzēja pieteikties gadu, divus uz priekšu. Tas ir tāpēc, ka izaudzēt meža stādu nav tas pats, kas uzvārīt cīsiņu. Darbs pie meža stāda sākas jau no sēklas materiāla sagādes, tad seko sēšana, un atkarībā no stāda veida process ilgst 1-2 gadus. Tas ir plānveidīgi, un, ja ir liels pieprasījums, momentā nevaram reaģēt, tāpēc ir vajadzīga arī plānošana. Pašreiz stādu ražošanas apjoms jau ir pietiekams, būtu vēlams nedaudz piestrādāt pie lapu koku – bērza, melnalkšņa, nedaudz oša, liepas, ozola, kļavas – stādu ražošanas. Apses stādi vairs nav mūsu uzmanības lokā.
Sēklu gatavošanā darbīgākais periods sākas tieši tagad, kad notiek čiekuru lasīšana egļu un priežu plantācijās, piegāde Kalsnavas čiekuru kaltei, kur ir viss aprīkojums čiekuru kaltēšanai, sēklu sagatavošanai. Gados, kad čiekuru raža ir virs vidējās, pieslēdzam klāt Rendas un Vijciema čiekuru kalti. Sēklu rezerve pa sugām mainās, bet mēs varam nodrošināt sēklas materiālu 6-10 gadiem.
– Vai viss, kas saistās ar meža stādu audzēšanu, sāk arvien vairāk interesēt?
– Meža stādu audzēšana no dārzkopības it kā maz atšķiras. Vai audzē egli vai arī burkānu, vajag sauli, spēcīgas saknes, tāpēc jānodrošina augsnē minerālvielas. Kūdras ieguves procesa ierobežošana no Eiropas Savienības puses mūs dara bažīgus, tas ir viens no lieliem riskiem, bet pagaidām kūdra ir piemērotākais, ko izmantojam kvalitatīvu meža stādu audzēšanai. Eiropa spiež uz to, lai kūdru neizmantotu kurināšanai. Var, protams, tomātus audzēt arī kokosa šķiedrā, bet garša nebūs tik laba. Salīdzinot ar dārzkopību, meža stāds nav ēdams, un saka, ka kokus stāda un audzē nākamajām paaudzēm.
– Kā esat iejuties jaunajā darbavietā?
– Šeit strādā "Latvijas valsts mežu" kokaudzētavu stādaudzētāju profesionāļu komanda – augstākā līga, apmēram tāpat kā NHL hokejā. Jūtama gan pieredze, gan zināšanas. Protams, "LVM Sēklas un stādi" direktora darba pienākumos mani ievadīja pats Guntis Grandāns. Jau darbs kokaudzētavā "Podiņi" mani ievirzīja LVM lietās, un nav jau tā, ka uzņēmuma vadītājs kaut ko lemj vienpersoniski, vadoties pēc savām ambīcijām. Mūsu uzņēmumam ir plāns, taktiskie mērķi, attīstības vīzija, prioritātes un vadlīnijas, modernizācijas plāni utt. Piemēram, visas Latvijas kokaudzētavas reizi nedēļā tiekas tiešsaistē, saslēdzoties "Team", jo izbraukāt ir grūti – tie ir daudzi kilometri, laiks, kas jāpavada ceļā. Rīgā sabraucam uz vadības sanāksmēm, jo klātienes tikšanās, plānošana, cilvēciskais kontakts ir ļoti svarīgs. Rudenī cenšos apbraukāt kokaudzētavas, sēklkopības iecirkņus, lai labāk saprastu, kuras problēmas ir jārisina.
Mans moto – esi atvērts un patiess, jo kāds pats esi, tādi cilvēki apkārt. Noder arī Biznesa augstskolā "Turība" neklātienē iegūtās zināšanas uzņēmējdarbības vadībā, kā arī dažādi kursi. Jo vairāk zini, jo jūties komfortablāk. Ja esi kompetentāks vairākās sfērās, jūties drošāk, vari plānveidīgāk strādāt.
– Atklājiet – kādi ir jūsu vaļasprieki?
– Ceļošana un medības. Man medības ir iespēja pabūt mežā ar sevi vienatnē, pārdomāt, izsvērt, sakārtot savas domas. Kā jaunpienācēju mani sirsnīgi uzņēma Lubānas MRS medību kolektīvā. Pirmo sezonu, kā likums, biju dzinējos, un es ļaujos būt izdzītam.
4.11.2022.