– Laime ir ceļojums, nevis galamērķis, – tiekoties citātu atgādina AIJA ŠČUCKA, katrā dienā cenšoties saskatīt labo un pozitīvo, lai ikdienu padarītu gaišāku. Tas vairo spēkus un ticību, ka, jo vairāk dara, jo vairāk var paveikt.
Varakļānu novada pašvaldībā Aija ir tas cilvēks, ar kuru biežāk iznāk kontaktēties arī mums, laikraksta "Stars" veidotājiem, jo vienmēr saņemsim izsmeļošu informāciju par novadā īstenotajiem projektiem. Arī interneta mājaslapā tās saturisko pusi nodrošina gan iestāžu vadītāji, gan Aija. Šogad ir plānots izstrādāt modernāku un saturā bagātīgāku mājaslapu.
Attīstības nodaļas vadītāja Aija Ščucka ir daudzos projektos iesaistīta "no A līdz Z", no ieceru plānošanas līdz to ieviešanai. Tāpēc mūsu sarunā tik bieži figurē vārds "projekts".
– Pastāsti mazliet par sevi – kāds bija ceļš līdz projektu rakstīšanai, darbam pašvaldībā un attīstības nodaļā?
– Esmu varakļāniete, dzimusi, uzaugusi un mācījusies Varakļānos, vien nedaudz bijusi prom, tikai gadu nodzīvoju Rīgā, divus – Ludzā. Pēc Varakļānu vidusskolas beigšanas studēju Latvijas Lauksaimniecības universitātē, ieguvu specialitāti uzņēmējdarbībā lauksaimniecībā. Kad sāku strādāt Latgales attīstības aģentūrā, mana darbavieta atradās Ludzā. Tur dzima pirmā pieredze projektu izstrādāšanā un rakstīšanā. Notika sadarbība ar uzņēmējiem, bija biznesa konsultācijas, vajadzēja apgūt projektu rakstīšanas pamatus. Visu var iemācīties, ja vien vēlas. Varakļānu novada pašvaldībā uzsāku strādāt 2005. gadā kā biroja administratore. Projektus sāku gatavot paralēli. Kā sāku strādāt, uzreiz kļuvu arī par novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, un šis darbs man patīk, jo strādāju ar lielisku komandu. Patīk darbs un komunikācija ar cilvēkiem. Attīstības nodaļā par vadītāju kļuvu 2009. gadā, un tagad projektu izstrāde notiek sadarbībā ar pašvaldības komandu. Pirmais vadītais pašvaldības projekts Varakļānu pilsētā bija trotuāru izveide gājējiem. Atskaites un papīru gatavošana sagādāja grūtības, kas laika gaitā vairs neliekas nekas traks. Pieredze nāca klāt ar katru projektu, tagad LEADER projekti man liekas samērā vienkārši un jauki. Sarežģītāki ir lielie energoefektivitātes un uzņēmējdarbības veicināšanas projekti.
– Ar kādām domām iesācies Latvijas simtgades gads?
– Uzskatu, ka visi labie darbi notiek Latvijai par godu, nezinu, vai kādu konkrēti nosaukšu. Manuprāt, dzīve bija līdz simtgadei un turpināsies arī pēc simtgades. Dzīve neapstāsies, kad Latvijai paliks 100 vai mums, Varakļāniem – 90. Teikt, ka visu tagad veltām simtgadei, būtu pārāk pompozi. Izvirzot mazākus mērķus, var aiziet uz lielajiem, svarīgi ir nenobīties, un, kamēr ir pieejami Eiropas fondi, iespējas ir jāizmanto, kur vien var. Kas attiecas uz tautastērpiem, tad gan – vēl var paspēt noaust tautiskos brunčus.
– Kāds bija pagājušais gads, un kurš projekts bijis sirdij tuvāks?
– Pagājušais gads bija ļoti ražens. Mūsu komanda strādāja ļoti daudz. Man tuvāks bija "Veselības projekts", kurā aktīvi piedalos, veicu arī anketēšanu, jo Veselības ministrija grib redzēt, cik daudz iedzīvotāju nodarbības apmeklē. Kad biju iedomājusies, ka projekta ietvaros varētu būt jogas nodarbības, citi iesmējās, bet apmeklētāju skaits sākumā tuvojās 60 interesentiem. Nodarbības, kas palīdz sakārtot sevi, arī šogad vada Inese Dreļa no Rēzeknes biedrības "Gaisma tev". Varakļānos ir baseins, un arī tur projekta ietvaros notiek peldēšanas apmācības skolēniem, pensionāriem, šogad ceturtdienās – visiem iedzīvotājiem, ko vada Inga Dzelme. Tie, kas ir aktīvi, paspēj visur. Turpināsim arī veselīga uztura lekcijas.
Novadam nozīmīgi ir trīs uzņēmējdarbības projekti infrastruktūras uzlabošanai Varakļānu pilsētā, Varakļānu pagastā un Murmastienes pagastā, ko īstenojam ar ES fondu naudas atbalstu. Sadarbībā ar pašvaldību uzņēmējiem tiks uzlabota infrastruktūra, konkrētiem ceļu posmiem būs jauns asfalts, Varakļānu pilsētā un pagastā – arī apgaismojums, bet uzņēmēji pretī dod jaunas darbavietas un ieguldījumus pamatlīdzekļos. Projekts tiks īstenots tad, kad uzņēmēji apkārtējā teritorijā izpildīs savus solījumus. Jebkura uzņēmējdarbība jau sākas ar sakārtotu infrastruktūru, labu piebraucamo ceļu. Tad, iespējams, vēl kāds kaut ko uzsāks darīt.
Esam uzsākuši jauniešu centra remontdarbus, kas atradīsies Varak-ļānu Mūzikas un mākslas skolā. 2017. gadā tika izveidota jauniešu dome, kas šobrīd vēl meklē savus darbības virzienus. Jaunos līderus, jauniešu domes pārstāvjus, viena projekta ietvaros aizvedām pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvu, ceram sagaidīt atdevi turpmākajā darbā ar jauniešiem. Apstiprinātais pašvaldības projekts, ko iesniedzām Madonas novada fondā, ir veicinājis Varakļānu pils jumta nomaiņu. Vēl mums ir uzsākts LEADER kafejnīcas projekts, kas pamazām iet uz priekšu. Kad pilsētas centrā pašvaldība izremontēs telpas, iegādāsies pamatlīdzekļus, izsolē izvēlētais uzņēmējs pēc līguma atvērs kafejnīcu, kas Varakļānos nav bijusi jau daudzus gadus. Sadarbībā ar Madonas novada fondu ir īstenoti vairāki LEADER projekti, kad kultūras namam iegādāti jauni krēsli, sociālajam dienestam ir iegādāts speciāli aprīkots autobusiņš, kas dodas pie klientiem uz mājām, izgatavoti tautastērpi novada tautas deju kolektīviem.
– Varakļānos attīstību soli pa solim veicina arī nevalstiskās organizācijas, biedrības.
– Jā, biedrības mums ir aktīvas un sāk no mazumiņa. Galvenais, ka aktīvisti grib kaut ko uzlabot, mainīt, darīt ko neparastāku, iziet sabiedrībā. 2017. gadā atbalstīts tika Varakļānu katoļu draudzes projekts, kas vēlas uzbūvēt ieejai pandusu, lai baznīcā tiktu visi – arī ļaudis ar īpašām vajadzībām. Biedrība "Ļovānieši" plāno labiekārtot pludmales volejbola laukumu pie Ļovānu karjera. Arī pati esmu biedrībā "Sinerģija V", ko izveidojām kopā ar Līgu Upenieci un Ilonu Skuteli. Madonas novada fondā iesniegtais projekts guva atbalstu, 2017. gada maijā atklājām āra trenažieru laukumu pie Varakļānu Mūzikas un mākslas skolas. Netālu ir parks, kur var doties pastaigā pa veselības taku. Pie skolas līdzīgi – ar biedrības iniciatīvu pirms četriem gadiem tika izveidots hokeja laukums, kur tagad skolēni aktīvi slido. Aktīvi darbojas arī biedrība "Pieaugušo attīstības projekts", invalīdu biedrība "Aspazija". Varakļānu Mūzikas un mākslas skolas paspārnē Ievas Melnes-Mežajevas vadībā darbojas biedrība, kas īsteno trīs LEADER projektus, tostarp ieceri par amatnieku centra izveidi. Ja nepieciešams līdzfinansējums, Varakļānu novada pašvaldība to sniedz, lai projekti tiktu īstenoti. Varakļānieši ir atvērti un mērķtiecīgi – ja gribēs ko paveikt, paveiks. Pateicoties aktīvistiem, labas ierosmes rodas arī Stirnienē, kur pasākumus rīko Ieva Zepa, Murmastienes pagastā, kur kultūras dzīvi vada Ieva Šuste, darbojas biedrība "Zemes bites" un "Dzērvenītes".
– Kur Varakļānu novadā vēl uzskatāmi redzams kāds veiksmes stāsts, ko veicinājis labs projekts?
– Tā jau liekas, ka labi ir tur, kur mūsu nav, bet vidi savu iespēju robežās radām paši. Mūsu vērtība ir Varakļānu parks un pils, un šobrīd, pateicoties LEADER projektam, notiek pils jumta nomaiņa uz vēsturisko dakstiņu jumtu. Manuprāt, skaists pēc rekonstrukcijas ir skvērs, kur atrodas arī Saules pulkstenis. Cerams, ka pēc gada varēsim teikt, ka kafejnīcas izveidošanas projekts Varakļānos ir izdevies. Lai arī
Varakļāni ir maza pilsēta, bet izceļas ar kaut ko savu. Protams, mēs nebūsim kā Ventspils vai citas lielās pilsētas, bet, ja te būs darbs un aktīvi iedzīvotāji, arī Varakļānos būs attīstība. Novērots, ka pamazām no Rīgas atgriežas jaunās ģimenes, iegādājas pilsētā mājas, jo te dzīve ir vienkārša, zaļāka un prognozējamāka.
– Kur smelies ierosmi idejām, ko vēl vajadzētu attīstīt un izveidot Varakļānos?
– Pareizi jau būtu skatīties attīstības programmā un strādāt pēc tās. Taču ir izsludinātas projektu pieņemšanas kārtas, kad ir jāskatās, ko var mēģināt uzlabot un tikt kādā programmā. Ja iededzies un ej ar uguntiņu, tad var aizraut līdzi arī citus kolēģus. Tas ir komandas darbs, jo viens neesi vilcējs. Mums ir izveidojusies laba komanda vairāku gadu laikā, un, liekot prātus kopā, kad vienam ir tāda ideja, otram – tāda, var plānus apaudzēt un īstenot. Būvniecības lietās nāk palīgā Varakļānu domes priekšsēdētājs Māris Justs, skaitļus palīdz izskaitļot grāmatvedībā. Protams, ja dara, arī bez kļūdām neiztikt, kāds projekts netiek apstiprināts. Tad – kļūda jānorij un jāiet uz priekšu.
– Kā tiek pavadīts brīvais laiks?
– Dzīvoju personīgajā mājā, kur varu relaksēties un atpūsties pēc darba pie datora, apčubinot savas puķu dobes un uzturot pievilcīgu vidi. Patīk nodarbību dažādība – pabraukt ar riteni, atvaļinājumā – kopā ar dēlu Raivo kur aizbraukt, patīk būt pie jūras. Kādu laiku dziedāju korī, piedalījos vienos Dziesmu svētkos. Mans jaunums ir iesaistīšanās topošā amatniecības centra aušanas nodarbībās. Droši vien nebūšu audēja, bet patīk izzināt ko jaunu – procesu no sākuma līdz beigām, vēlos audzināt sevī arī pacietību. Sākam aust lupatiņu deķus. Apmeklēju veselības projektā iekļautās jogas nodarbības, dodos nūjot. Laiku atrodu arī kulinārijai, patīk cept saldumiņus un gardumiņus. Gribētos vairāk lasīt grāmatas, bet nesanāk, vairāk ieskatos žurnālos, kur arī var pasmelties kādas idejas. Vienmēr priecājos, kad aizbraucu uz kādu pasākumu Latgales vēstniecībā "Gors". Kaut kā ir jākompensē piepūle darbā, kas projektu sfērā ir specifiska, prasa koncentrēšanos un rūpīgu iedziļināšanos vadlīnijās, iepirkumu procedūru rāmjos, iekļaušanos termiņā, uzraudzību. Darbs ir tāds, ka ir jāsēž aiz papīru kalniem, jābūt ļoti precīzai, jāzina daudzi likumi, nolikumi, iepirkumi. Tāpēc arī atpūtas brīdī gribas aizmest prom augstpapēžu kurpes, aizmirst par noteikumiem un likumiem un vienkārši dzīvot.
19.01.2018.