Jaunā gada sākums ir laiks, kad ikviens atskatās uz aizvadīto gadu – uz panākumiem, neveiksmēm, tiek izvērtēts darbs, apkopoti rezultāti. Šāds uzdevums ir arī daudzās iestādēs, viena no tām – prokuratūra.
SANDRIS KAPARKALĒJS Vidzemes tiesas apgabala prokuratūrā strādā jau divdesmit ceturto gadu un atklāj, ka aizvadītais gads darba jomā ir vērtējams vidēji, daudz neatšķiroties no citiem gadiem, jo rezultāti tomēr jāvērtē vairāku gadu griezumā.
– Pēc statistikas rādītājiem, kas saistīti ar noziedzību, aizvadītais gads prokuratūrā bijis vidējs, un man kā prokuroram tas neizceļas ar neko sevišķu. Jāatzīmē gan pagājušā gada 23. septembris, kad Madonas un Cesvaines novada robežās esošajā Zosu kūdras purvā notika dubultslepkavība. Šis kriminālprocess joprojām ir manā uzraudzībā. Pirmstiesas izmeklēšana notiek vēl aizvien, un to veic Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas policijas iecirknis, par kurā strādājošajiem policistiem es varu teikt tikai to labāko, jo viņu darbs, vērtējot arī citu Vidzemes reģiona pārvaldes policijas iecirkņu darbu, ir ļoti profesionāls.
Saistībā ar dzimumnoziegumiem, kas izdarīti pret nepilngadīgām un mazgadīgām personām, saglabājas tendence, ka seksuāla rakstura vardarbību ar fizisku saskari vai bez tās paveic bērnu videi tuvi cilvēki – ģimenes locekļi, kaimiņi, paziņas. Šīs personas, kuras vēlāk tiek turētas aizdomās, apsūdzētas, notiesātas, bieži ir cietušā tuvi cilvēki. Tāpat ir tendence, ka viens no iemesliem, kāpēc tiek pastrādāti šādi noziegumi, ir alkohols un tā ietekme uz personas rīcību. Lielākoties slepkavības, dzimumnoziegumi, arī krāpšana lielos apmēros saistās ar tiesas spriedumu bardzību nozieguma sankcijas ietvaros, tajā skaitā ar brīvības atņemšanas sodiem. Katra no lietām ir atšķirīga no cēloņu un seku izklāsta, būtiskākais tomēr ir tas, ko pamana sabiedrība, dzīvojot blakus šādām ģimenēm, kurās šādi noziegumi ir notikuši.
Viens no pozitīvajiem notikumiem aizvadītajā gadā ir Madonas tieslietu nama atvēršana. Šis ir nozīmīgs solis Madonas novada tiesu sistēmas sakārtošanā. Vidzemes rajona tiesa Madonā tagad atrodas jaunā ēkā, kas uzlabos darba apstākļus un kvalitāti arī Vidzemes apgabaltiesas Madonas tieslietu nama personālam.
– Jūsu pārziņā ir ne tikai Madonas reģions.
– Es kā Vidzemes tiesas apgabala prokurors izmeklēju pārsvarā kriminālprocesus par sevišķi smagiem noziegumiem, tajā skaitā par slepkavībām, kā arī dzimumnoziegumus pret nepilngadīgām personām, kas ir izdarīti Alūksnes, Gulbenes un Madonas reģionā. Es tos uzraugu, izmeklēju un vēlāk ar tiem dodos uz tiesu, lai uzturētu valsts apsūdzību 1. instances tiesā un 2. instances tiesā. Bez tam izmeklēju arī citus noziedzīgus nodarījumus, tai skaitā sarežģītas avārijas, ir agrāk bijusi lieta izmeklēšanā par spiegošanu, un arī pašlaik šādu lietu uzraugu, bet tas ir izmeklēšanas noslēpums un par to vairāk neko nevaru teikt.
– Sabiedrība ātri uzzina par dažādiem noziegumiem, tai skaitā slepkavībām. Nekautrējas dalīties savos spriedumos un iesaistīto personu tiesāšanā. Bieži skarbi vārdi tiek veltīti iesaistīto ģimenēm.
– Visi jautājumi, kas saistās ar personas izdarītu noziegumu un sabiedrības attieksmi pret to, ir jutīgi, jo tas atsaucas uz sabiedrības izpratni par pamatvērtībām, ģimenes vērtībām. Līdz ar to aicinu līdzcilvēkus nepalikt vienaldzīgiem pret apkārt notiekošo jebkuros dzīves apstākļos. Manot, ka kaimiņos norisinās kas sabiedrībā nepieņemams, par to būtu jāziņo, lai, iespējams, nākotnē nenotiktu kāda nelaime. Tāpat vajadzētu pievērst uzmanību, kā tiek izteiktas publiski savas domas. Piemēram, gadījums ar trosi pār ceļu, kas norisinājās Aronas pagastā. Lai gan šī lieta nav manā uzraudzībā, tomēr sekoju līdzi notikumam kā jebkurš cilvēks. Šis gadījums sabiedrībā izraisījis lielu rezonansi. Tā ir sabiedrības attieksme pret vienu gadījumu, nezinot lietas apstākļus pilnībā, līdz ar to izraisot negācijas, noliegumus. Manā skatījumā, līdzcilvēkiem, masu medijiem, sabiedrībai jārunā tas, ko viņi zina. Nevajag balstīt savus secinājumus uz pieņēmumiem un baumām. Ir jābūt tolerantiem gan pret iesaistīto pušu tuviniekiem, gan personām, kas ir aizdomās turamie. Konkrētais gadījums norāda uz personas privātīpašuma pārspīlētu apsardzību, savu personisko mantisko interešu stādīšanu augstāk par sabiedrības drošību. Par to jau es teicu iepriekš – kur bija līdzcilvēki, kas zināja par ilgstošu troses esamību? Vai tā ir vienaldzība? Skumji, jo gāja bojā jauns ģimenes cilvēks, un tā ir liela traģēdija šai ģimenei, ko veicinājusi tomēr ir cilvēku vienaldzība.
– Jūs aicināt cilvēkus būt vērīgiem un, pamanot ko neierastu, par to ziņot. Vai līdzcilvēki pamana, bet tomēr baidās ziņot?
– Balstoties uz izmeklētāju darbu, uzraudzītajiem kriminālprocesiem, šādu tendenci neesmu novērojis. Ļoti aktīvi šādu jautājumu risināšanā daudz dara, paveic bāriņtiesas un psihologi, īpaši dažādās iestādēs – skolās, bērnudārzos, psihologu kabinetos. Šīs instances reaģē pie jebkura potenciāla signāla un savus pienākumus izpilda ar maksimālu atdevi. Lai arī ne vienmēr aizdomas apstiprinās, šādi var novērst iespējamos draudus.
– Kā vienu no ieguvumiem pilsētai un tieslietu sistēmai minējāt tieslietu nama atklāšanu. Vai jaunajā ēkā ir paredzēta vieta prokuratūrai?
– Prokuratūra kā iestāde saglabā savu pašreizējo atrašanās vietu. Prokuratūra nav Tieslietu ministrijas vai Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Prokuratūra valstī darbojas kā patstāvīga iestāde ar savu budžetu un pienākumu izpildīšanu. Pēc varas struktūras principiem izpildvara un tiesu vara ir neatkarīgas viena no otras. Tas ir jānodala. Nebūtu pareizi, ja prokuratūra ar tiesu atrastos vienās telpās, jo katrai instancei ir savas tiesības, pienākumi, ko veikt. Ir nepieciešams ētisks nodalījums, kas tiek izpildīts arī šobrīd. Tas ir Madonas novada ieguvums, ka šāda ēka tika izveidota un ir nodalītas šo varu atrašanās vietas, tai skaitā no valsts policijas.
– Aizvadītajā gadā saņēmāt apbalvojumu, kas apliecina jūsu ieguldījumu prokurora amatā.
– Šajos daudzajos darba gados esmu saņēmis atzinību par savu darbu, kas mani morāli uzlādē un priecē, no institūcijām (Tieslietu un Iekšlietu ministrijas), ar kurām kopā strādāju. 2010. gadā tiku apbalvots ar Iekšlietu ministrijas Sudraba goda zīmi par ciešu un ilgstošu sadarbību ar Valsts policiju, augstu profesionalitāti, sniedzot teorētisko un praktisko palīdzību kriminālprocesu izmeklēšanā, uzraudzības veikšanā. 2018. gadā saņēmu Tieslietu ministrijas 3. pakāpes Goda zīmi par priekšzīmīgu un godīgu, radošu darba pienākumu izpildi tieslietu jomā. Pagājušajā gadā man tika piešķirta Iekšlietu ministrijas 3. pakāpes kriminālpolicijas Goda zīme par veiksmīgu sadarbību sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā. Šis bija negaidīts pārsteigums par to, ka manu darbu ir novērtējusi Iekšlietu ministrija, tuvākie kolēģi saistībā ar to, ka es prokurora darbu veicu, sadarbojoties ar policiju un izmeklējot šos noziegumus, strādājot kopā pie uzraudzības veikšanas. Šie apbalvojumi rada gandarījumu, un zināmā mērā tas ir dzinulis turpināt iesākto pareizā virzienā. Kopīgs darbs, sadarbība rada pozitīvu risinājumu, ātrāku, kvalitatīvāku, profesionālāku rezultātu.
– Prokurora darbs ir ļoti nopietns un atbildīgs.
– Prokurora rīcību nosaka likuma normas stingri un precīzi, bet jebkuru lietu var skatīt sašaurināti, vienkārši, taču to var darīt arī ar pašdegsmi, iedziļināšanos, jautājuma risināšanu plašākā skatījumā. Radoša pieeja arī šādā amatā, kad ilgus gadus tiek strādāts ar vienu mērķi, ir nepieciešama. Amata pārstāvis nedrīkst notrulināties un kļūt paviršs, balstīties uz stereotipiem. Katrā kriminālprocesa izmeklēšanas gadījumā ir jāsaglabā tas darba spars, kāds bija, izmeklējot pašu pirmo lietu. Arī šajā gadījumā nepieciešams radošums, kas ir vienāds ar pašatdevi, kas saistās ar savu zināšanu maksimālu pielietošanu profesionālajā jomā. Es to saistu ar sportu, kas nepieļauj kļūdas, pusatdevi treniņā. Var sasniegt labus rezultātus tikai tad, ja esi strādājis ar pilnu atdevi.
– Pēc garas darba dienas noteikti nepieciešams atgūt enerģiju, izkustēties. Kas jūs uzlādē, ļauj atgūt spēkus?
– Mana darba līdzsvars, kad neatrodos kabinetā, policijas iecirknī vai tiesā, ir sports. Cilvēkam ir jāprot atpūsties, lai krātu spēkus dažādu negāciju izpratnē. Informācija, ko saņemu ikdienā, daļēji ir negatīva, tāpēc esmu pievērsies braukšanai ar kalnu divriteni. Vasarā nodarbojos ar taku skriešanu seriālā „Stirnu buks", ziemā aktīvi slēpoju. Tā kā šogad nav sniega, reizi nedēļā skrienu. Rīt (sestdien) piedalīšos seriālā „Noskrien ziemu". Vairākus gadus esmu arī ziemas peldētājs – ronis, ko man iemācīja draugs Ainārs Leimanis no Madonas. Ar sportošanu, aktivitātēm cenšos sabalansēt savu veselību, tās noturīgumu un gūt balansu pēc smagā, negāciju pilnā darba ikdienā. Līdz ar to sakārtoju arī fizisko veselību. Tas ir nozīmīgi ikvienam. Piemēram, 30 sekunžu ilgs peldējums dīķī no rīta ir labs uzmundrinājums dienas sākumam un pašmasāža. Jebkuram sporta veidam, lai ar to nodarbotos ilgtermiņā, nepieciešams liels gribasspēks un tas jādara katru dienu. Ķermenis pieradīs pie zināmas slodzes un apstākļiem. Darbs ir mana sirdslieta, kurā strādāju ar pilnu atdevi, bet atrodu laiku, lai atgūtu enerģiju, strādājot fiziski.
24.01.2020.