Novembra beigās svinīgā dievkalpojumā, ko vadīja LELB arhibīskaps Jānis Vanags, tika iesvētīta jaunuzceltā Ērgļu evaņģēliski luteriskā baznīca.
Vēsturiskajā notikumā klāt bija Madonas iecirkņa prāvests un šābrīža Ērgļu draudzes mācītājs Hanss Jensons, arī iepriekš draudzē kalpojušie mācītāji un mācītājs Ivars Cišs, kas kalpošanu Ērgļu draudzē uzsāks nākamā gada janvārī.
– Saņemt draudzi iesvētītā baznīcā – tas ir kas īpašs, – no savas puses atzīst Ērgļu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece INĀRA STRAZDIŅA. Par draudzes vadītāju viņa ievēlēta pirms pāris mēnešiem, apzinoties, ka pieredzes dēļ šo pienākumu var uzņemties. Galu galā tradīciju un pasākumu vadīšanas jomā darbīgā ērglēniete 40 gadu garumā daudz ko ir paveikusi Ērgļu un cilvēku labā. Nu viņu gaida jauns darbu cēliens.
Vēsturiskajā notikumā klāt bija Madonas iecirkņa prāvests un šābrīža Ērgļu draudzes mācītājs Hanss Jensons, arī iepriekš draudzē kalpojušie mācītāji un mācītājs Ivars Cišs, kas kalpošanu Ērgļu draudzē uzsāks nākamā gada janvārī.
– Saņemt draudzi iesvētītā baznīcā – tas ir kas īpašs, – no savas puses atzīst Ērgļu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece INĀRA STRAZDIŅA. Par draudzes vadītāju viņa ievēlēta pirms pāris mēnešiem, apzinoties, ka pieredzes dēļ šo pienākumu var uzņemties. Galu galā tradīciju un pasākumu vadīšanas jomā darbīgā ērglēniete 40 gadu garumā daudz ko ir paveikusi Ērgļu un cilvēku labā. Nu viņu gaida jauns darbu cēliens.
– Tā tomēr ir iekšēja garīgā pārtapšana jau citā pakāpē, – aizdomājas Ināra Strazdiņa.
– Sākumā biju draudzes locekle, pēc laika – draudzes padomes locekle, kopš septembra – draudzes priekšniece. Četrpadsmit gadu garumā ir bijis jāiziet ceļš, pamazām izaugot un uzņemoties atbildību par draudzi. Tagad esmu ieguvusi citu iekšējo sakārtotību, pat iekšēju mieru, kaut darāmā ir ļoti daudz.
– Cik īsti Ērgļu draudzē ir cilvēku?
– Mūsu draudzē ir apmēram 70 cilvēku, un laukiem vai nelielai pilsētai, kādi ir Ērgļi, tas ir daudz. Vairāki ērglēnieši strādā Rīgā, un uz Rīgu nereti pārceļas ģimenes, tāpat daudzi ir izbraukuši uz ārzemēm. Tomēr divreiz gadā – Ziemassvētkos un novada svētkos –
visi atgriežas dzimtajā pusē un apmeklē arī dievkalpojumu. Ik svētdienu dievkalpojumā baznīcā pulcējas 30-40 cilvēku. Mācītājs Kaspars Eglītis savulaik teica, ka skaista baznīca ir pilna baznīca. Lejas telpās, kur aukstajā laikā notiek svētbrīži, varam piepildīt pusi, tātad uz „skaisto baznīcu" vēl esam ceļā.
– Lai gan no ārpuses baznīca ir brīnišķīga, iekšdarbi to vēl gaida.
– Kad vasarā tika veikta baznīcas ārējā apdare un ēka sāka izskatīties tāda, kā projektā paredzēts, nedomājām, ka baznīcu vajadzētu uzreiz iesvētīt. Likās, ka vēl daudz darāmā, jo iekšdarbi nav pabeigti. Tomēr Baznīcas virsvalde paziņoja, ka šogad Latvijā tiek iesvētīti trīs dievnami un viens no tiem ir Ērgļos. Mācītājs Hanss Jensons (līdz 3. janvārim viņš ir mūsu draudzes gans) to apstiprināja un vajadzēja mobilizēties, lai veiktu nepieciešamos priekšdarbus. Darāmā bija daudz, sākot ar apkārtnes sakopšanu un dokumentācijas sagatavošanu, lai dokumentus iesniegtu būvvaldē un ēku varētu nodot ekspluatācijā. Nebija arī altāra. Meklējām pie kaimiņu draudzēm, tomēr neviens nevarēja līdzēt. Tad ienāca prātā doma lūgt vietējo pašvaldību draudzei piešķirt skaisto galdu, kas atradās Ērgļu saieta namā. Savulaik valsts mērogā bija izsludināts tradīciju pasākumu konkurss, un mēs tam gatavojāmies ar bērnu kristību ceremoniju. Aktivitātei par godu pašvaldība piešķīra naudu, un saieta namā izveidojām tradīciju zāli, ko iekārtojām ar skaistām mēbelēm – galdu un krēsliem. Mēbeles gatavoja īsts meistars – ērglēnietis Dzērvīštēvs, kas nu jau ir mūžībā. Tā kā tradīciju zālē pasākumu šobrīd ir mazāk, devos pie kultūras darba organizatores Sandras Avotiņas ar lūgumu palīdzēt draudzei un piešķirt vareno galdu Ērgļu baznīcai. Sandra sazinājās ar pašvaldības vadītāju Guntaru Velci, un viņš deva savu piekrišanu. Altārgalds līdz ar to draudzei ir novada pašvaldības dāvana. Galdnieks Kaspars Stūre iegravēja nepieciešamās zīmes, un galds kalpo savam jaunajam mērķim.
Nākamais solis, par ko spriedām, bija doma, ka baznīcai jābūt redzamai ne vien dienā, bet arī vakarā un agri no rīta. Rakstīju vēstuli pašvaldībai, jo tam bija pamats. Pirms diviem gadiem, kad no Tukuma baznīcas pārvedām zvanu (1946. gadā Ērgļu draudzes mācītājs, braucot no mūsu pilsētas prom, baznīcas zvanu paņēma līdzi, citādi to atdotu metāllūžņos. Zvans tika aizvests uz Tukumu, bet dokuments par šo faktu bija saglabājies. Arhitekte Helēna Dekante arhīvā šo dokumentu sameklēja, un pirms diviem gadiem zvans atgriezās Ērgļos), tas tika ieskandināts saieta namā, un Guntars Velcis toreiz minēja, ka pašvaldība notikumam par godu uzdāvinās baznīcai apgaismojumu.
Dievnama iesvētīšanas vakarā apgaismojums arī iedegās. Paldies deputātiem, kas nobalsoja „par"! Izmaksas nav mazās – pusotrs tūkstotis eiro, turklāt prožektori pievienoti Ērgļu ielu kopīgajam apgaismojumam. Līdz ar to novada pašvaldība draudzei ir uzdāvinājusi divas būtiskas dāvanas.
– Kas bija lielākie ziedotāji, lai baznīca Ērgļos taptu?
– Sākuma gados tās bija ārzemju latviešu draudzes, bet pa 10, 15, 100, 200 eiro ziedoja arī vietējie cilvēki. Pārsvarā, protams, līdzekļi nāca no ārzemju latviešiem. Bija kundze, kas savā testamentā desmito daļu no pārdotajiem īpašumiem atvēlēja Ērgļu baznīcas celtniecībai. Ziedojumu izraudzītajam mērķim kārtoja kundzes māsa Rita Kaimiņa, kas arī pati ziedoja prāvu summu dievnama celtniecībai.
– Dievkalpojuma ritā svarīgs ir muzikālais pavadījums. Kā šai ziņā ir Ērgļu baznīcā?
– Paldies Ērgļu vidusskolas mūzikas skolotājai Mārītei Kovaļevskai, kas nāk pie mums, spēlē elektriskās ērģeles un māca draudzei dziedāt. Baznīcas iesvētes dievkalpojumā pievienojās arī Ērgļu jauktā kora dziedātāji un Kristiāna Dāvida pamatskolas pūtēju orķestris. Paldies Valdim Strazdiņam un orķestra dalībniekiem!
– Pastāstiet par Ziemassvētku dievkalpojumiem savā dievnamā!
– Draudzē šogad būs divi Ziemassvētku dievkalpojumi. 24. decembra vakarā pie mums atbrauks mācītājs Hanss Jensons, 25. decembra rīta pusē dievkalpojumu vadīs Agris Pilsums. Viņš šai dienā ierosināja mazāk runāt un vairāk dziedāt. Visi grib izdziedāt skaistās Ziemassvētku dziesmas, tāpēc ar ērģelnieci Mārīti Kovaļevsku tiek veidots dziesmu salikums. 24. decembrī uz baznīcu aicināsim Ērgļu mūzikas skolas audzēkņus, lai viņi instrumentāli ar flautas, saksofona un trompetes spēli bagātinātu svētku dievkalpojumu.
– Vai esat iepazinušies ar jauno draudzes mācītāju?
– Bijām aizbraukuši uz Veco Ģertrūdes baznīcu Rīgā, kur mācītājs Ivars Cišs kalpo. Ērgļu baznīcas iesvētes dievkalpojumā viņš teica arī sprediķi. Mācītājam ir daudz labu ideju, viņš ir muzikāls, pieradis darboties ar jauniešiem. Ceru, ka līdz ar viņa ienākšanu Ērgļu draudzē atdzims svētdienas skola, darbs ar bērniem un jauniešiem.
– Vai pašai Ziemassvētki bijuši īpaši svētki kopš bērnības?
– 24. decembra vakarā mūsu mājās pīrāgi un piparkūkas smaržoja, jo mamma un vecāmamma tos cepa, bet padomju laikā Ziemassvētkus nesvinējām. 24., 25. decembris nebija brīvdiena, visi izklīda darba gaitās, eglītes mājās nebija, svecīte gan tika iedegta. Atceros, ka vecāmamma Ziemassvētkos lasīja dziesmas no Dziesmu grāmatas. Tās viņa lasīja katru svētdienu. Ģimenes Bībele kara laikā bija gājusi bojā, bet Dziesmu grāmata kalpoja un tika lietota. No Dziesmu grāmatas iemācījos lasīt veco druku.
Vecāmamma kādreiz minēja kādus īpašus teicienus. Kad negribēju ko darīt, viņa, piemēram, sacīja: „Kas necīnās, tas nenesīs to goda troni debesīs."
Daudzus gadus vēlāk, kad Jumurdas muižā strādāju par grāmatvedi, draudzes priekšniece Ausma Pole lūdza palīdzēt draudzes finanšu lietās. Sapratu, ka, neejot uz dievkalpojumiem, to nevēlos darīt. Interesanti, ka kristīta biju kopš gada vecuma, tā pamazām atgriezos. Vēlāk iesvētījos un jutos pilnībā piederīga draudzei.
AGRA VECKALNIŅA foto