Madonas pilsēta šogad atzīmē 90 gadu jubileju. Cilvēka dzīvē tā ir mūžība, pilsētai – vien viegls ieskrējiena periods. Nedaudz atskatīties uz aizgājušo gadu un skatu iemest 2016. – pilsētas jubilejas – gadā aicinājām Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju ANDREJU CEĻAPĪTERU.
– Kāds pilsētai ir bijis aizvadītais – 2015. – gads?
– Jau aptuveni sešus gadus pilsētu nevaram skatīt atrauti no novada. Uz pašvaldības attīstību jāraugās vairāku gadu griezumā. Gan aizvadītais gads, gan daži pirms tā pašvaldībai ir bijuši veiksmīgi, ja raugāmies uz to funkciju izpildi, kas ir pašvaldības pārziņā. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vērtējumu Madonas novads ir bijis viens no aktīvākajiem Eiropas struktūrfondu piesaistē. Novads iepriekšējos gados ir piesaistījis aptuveni 50 miljonus eiro. Ar šiem līdzekļiem ir īstenots liels skaits aktivitāšu. 2015. gads lielākoties ir bijis šo aktivitāšu pabeigšanas gads. Dažas astītes gan ir atnākušas uz jauno – 2016. – gadu. Iepriekšējais bija arī jaunu ideju un ieceru ģenerēšanas gads, kuras šogad būs jāsaliek pa plauktiem un jācenšas to īstenošanai piesaistīt finansējumu. Runājot par konkrētiem ieguldījumiem, iepriekšējais periods bija vairāk orientēts uz sociālās un komunālās saimniecības jomas sakārtošanu. Gandrīz 100% apmērā novadā ir sakārtota ūdenssaimniecība, arī siltumsaimniecības sakārtošanā aktivitāšu nav trūcis. Sociālā infrastruktūra, manā vērtējumā, aptuveni 80% novadā ir labā stāvoklī. Novada iedzīvotāji šajos gados paveikto novērtē, jo īpaši tie, kuri novadā atgriezušies pēc ilgāka pārtraukuma.
– Tādu, kas atgriežas, kļūst aizvien vairāk, taču par masveidību laikam runāt nevar.
– Masveidā cilvēki neatgriežas. Par šādu tendenci varbūt varēsim runāt kaut kad nākotnē, kad novada teritorijā jaunie cilvēki pēc skolas beigšanas varēs tepat uz vietas gan gūt tālāko izglītību, gan atrast pietiekami labi atalgotu darbu.
– Kas varētu būt Madonas „magnēts"?
– Abi šie minētie nosacījumi. Nevajadzētu gan cerēt uz to, ka novadā ienāks cilvēki, kuri nav ar to saistīti. Mums galvenokārt jācer uz mūsu pašu novadniekiem, kuri, ieguvuši izglītību un darba iemaņas, varētu vēlēties pavadīt savu dzīvi klusā, ainaviski skaistā, sociālās, kultūras un sporta infrastruktūras ziņā labi sakārtotā vidē.
Iepriekšējie ES budžeta plānošanas periodi bija vairāk orientēti uz sociālo infrastruktūru. Arī turpmāk tai tiks pievērsta uzmanība, taču centrālais fokuss būs uz uzņēmējdarbību un nodarbinātību. Kaut gan pašvaldības iespējas šo jomu ietekmēt ir limitētas, ir vairākas programmas un to aktivitātes, kas ļauj uzlabot uzņēmējdarbības vidi un sniegt atbalstu šai jomai, kaut vai vairākkārt minētā lauku ceļu sakārtošanas programma, kas ļaus sakārtot ceļus uz ražotnēm.
– Nedaudz pasapņojot, kas varētu būt tās lielās ieceres, kuras īstenojot Madona varētu izcelties uz pārējo Latvijas pilsētu kartes?
– Nebūšu tik drosmīgs, lai publiski izteiktos par saviem sapņiem, citādi kāds pēc izlasīšanas vēl teiks – „viņš nu gan pļāpā". Manuprāt, mums ir jāorientējas uz uzņēmējdarbības attīstību, ienākumu celšanu strādājošajiem, kā arī atbalstu produktu radīšanai ar augstāku pievienoto vērtību. Tas saskan ar ieceri, kuras realizēšanu iesākām vēl pērn. Proti, ka Madonā varētu darboties 100-200 programmētāju plaša kopa, kas spētu strādāt uz visu pasauli. Ceru, ka uz pilsētas simtgadi šī iecere jau būs materializējusies. Ir pamats cerēt, ka arī novada kokapstrādes uzņēmumi, kas līdzšinējās desmitgadēs ir strauji attīstījušies, turpmākajos gados savu attīstību turpinās un radīs aizvien lielāku pievienoto vērtību savai produkcijai. Ja runājam par pilsētu un pilsētvidi – tas ir mūžīgs attīstības ideju meklējumu process.
No ambiciozākām iecerēm varu minēt peldbaseina būvniecību, kas ir jau desmitgadēs lolots sapnis. Jāturpina darbs arī pie citiem sporta objektiem – mototrases, kartinga trases un, galvenokārt, sporta un atpūtas bāzes „Smeceres sils", lai tajā varētu rīkot augsta līmeņa starptautiskās sacensības ne tikai slēpošanā, bet arī biatlonā.
Nopietnāks izaicinājums būs Madonas brīvdabas estrādes būvniecība. Tas tiešām varētu būt objekts, kas Madonu uzliek ne tikai uz Latvijas kartes, bet arī plašāka reģiona kartes, jo plašu brīvdabas estrāžu, kuru ietilpība būtu 3000-5000 cilvēku, tuvākajā apkārtnē ir ļoti maz, tādēļ arī pieredzi tās izbūvē nav mērķtiecīgi smelties mūsu valstī. Gan peldbaseins, gan vēl jo vairāk estrādes būvniecība ir nopietni atvēzieni, kuru īstenošanai arī būs nepieciešami vairāki gadi.
– Kāda, jūsuprāt, ir Madonas, madoniešu identitāte? Ar ko mēs asociējamies citiem?
– Kad tiekamies ar pilsētas un novada sadraudzības partneriem, kuru Madonai nav mazums, parasti jāuzklausa sajūsma par to, kādos tempos pilsēta ir spējusi attīstīties un mainīties, par plašajām aktivitātēm, ko īstenojam. Nevar noliegt, ka, lai gan gadās arī pa kādam pārmetumam vai ieteikumam, krietni vien biežāk dzirdamas pozitīvas atziņas.
Tā jau tas laikam ir, ka no attāluma ir vieglāk pamanāms tas izmaiņu kaleidoskops. Mums, kas Madonā uzturas diendienā, skatījums uz pārmaiņām ir citādāks nekā cilvēkam, kurš Madonu apmeklē reizi divos vai trijos gados. Manuprāt, izdarīts ir ļoti daudz, un te nav runa tikai par pašvaldību. Šis ir kopīgs visu aktīvo ļaužu veikums, sabiedrības veikums. Arī turpmāk mums ir jāsaņemas, lai ikvienā lietā censtos būt līderi gan valsts mērogā, gan, iespējams, arī ārpus tās robežām.
Lai par Madonu visskaidrāk runā labi paveiktie darbi un citas pašvaldības bez ļaunas skaudības noskatās un padomā – Madona var, kādēļ gan mēs nevaram?
– 90 gadu – vai tas pilsētai ir liels vecums?
– Noteikti – mazs. Pilsētu vērtējumā Madona nav pat jaunekļa vecumā. Dažkārt, tiekoties ar kolēģiem, mēdz būt gadījumi, kad par mūsu jubileju pasmaida kādas vecākas pilsētas vadītāji, kuri savām pilsētām svinējuši 600 vai pat vairāk gadu jubilejas. Viņiem 90 gadu šķiet tāds zīdaiņa vecums. No otras puses raugoties, mums ar šo neilgo pastāvēšanu savā ziņā ir arī veicies. Pilsētas tēvi gan pirmās brīvvalsts laikā, gan vēlākajos gados ir bijuši gana viedi un deguši par savas teritorijas attīstību un izaugsmi, kā to darīja, piemēram, Leo Bērziņš ar savu komandu. Pilsēta ir izplānota un projektēta ar plašām, gaišām ielām. Mums nav arī problēmteritoriju, kas nereti izveidojušās gadsimtiem senās pilsētās. Jā, nevaram palepoties ar vecpilsētu, taču arī jaunajai Madonai piemīt savs šarms – varam to veidot kā mūsdienīgu pilsētu.
– Pārfrāzējot teicienu par Rīgu, droši vien arī Madona nekad nebūs gatava.
– Pilsētas paplašināšanās ir iespējama, un tā noteikti vēl notiks. Jau pašlaik uzņēmējdarbības jomā strādājošie plāno savas aktivitātes un uzņēmumu paplašināšanu. Diezin vai pilsēta attīstīsies uz daudzstāvu apbūves rēķina. Vismaz ceru, ka mana paaudze to nepieredzēs. Tā vietā varētu veidoties jauni mikrorajoni ar mazstāvu dzīvojamo apbūvi.
– Kādi iekšējie vai ārējie izaicinājumi varētu skart pilsētu un novadu tuvāko gadu gaitā?
– Lielās pasaules negācijas un izaicinājumi Madonai, visticamāk, ies secen, kaut vai šobrīd aktuālā bēgļu problēma. Šiem cilvēkiem, kuri ekonomisku vai drošības apsvērumu dēļ ir devušies prom no savām mājām, interesē valstis, kas var nodrošināt lielas sociālās garantijas un sabiedrisko finansējumu. Latvija (kur nu vēl Madonas novads) šajā ziņā viņiem nav pievilcīga. No ārējiem izaicinājumiem bažas rada pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Varam tikai cerēt, ka Latviju neskars līdzīgas kolīzijas tām, kādas ir Ukrainā vai bija Gruzijā, taču šie procesi ir ārpus mūsu tiešas ietekmes. Citus lielus izaicinājumus, ja vien paši neveidosim kādas problēmas, nesaskatu.
– Kas ir tas unikālais, ko Madonai nevajadzētu pazaudēt tuvākajos 10, 100 gados?
– Mūsu unikālums sakņojas aktīvajos un radošajos novada cilvēkos. Tie ir visa pamats, jo, pateicoties viņiem, spējam parādīt visu to labo – dabu, kultūru, sportu utt. -, kas mūsu novadā ir. Katrā no jomām ir svarīgs cilvēks, kurš par savu lietu deg. Tur, kur nav šo radošo, izglītoto, uz pozitīvu darbību orientēto cilvēku, tur arī nav, kas iznes saulītē to, ar ko daba vai citi apstākļi konkrēto pašvaldību ir apveltījuši. Ļoti svarīgi ir šos cilvēkus nepazaudēt.
– Ar kādām izjūtām, emocijām pats uzsākat Madonas jubilejas gadu?
– Atskats uz paveiktajiem darbiem vairāk piestāv 100 gadu jubilejai, kam, pieļauju, gatavošanās process arī noritēs tuvākos 10 gadus, taču Madonas deviņdesmitgadi es sagaidu ar ļoti pozitīvām emocijām un gandarījumu par paveikto, kā arī vēlmi pieķerties tiem darbiem (no kuriem dažus jau iepriekš minēju), uz kuriem kā paveiktiem varēsim atskatīties, svinot jau pilsētas simtgadi.
– Kāds ir jūsu novēlējums novada iedzīvotājiem pilsētas jubilejā?
– Iedzīvotājiem novēlu tvert pozitīvo, nelaižot sevī iekšā negācijas. Šim pozitīvismam jāizpaužas paša rīcībā, kā arī atbalstot savus tuvākos. Vēlu nezaudēt dzīvesprieku, optimismu, kā arī veselību un izvirzīt sasniedzamus mērķus. Varam izvirzīt arī ļoti lielus mērķus, taču cilvēkam gandarījums par paveikto ir jāgūst arī ikdienā. Novēlu arī madoniešiem – Madonas novada ļaudīm – būt kā saliedētai kopai gan šeit uz vietas novadā, gan tad, kad esam ārpus tā.